Kultūra / Ekrāns
22. janvārī pie skatītājiem nonāks daudzsēriju filma "Pansija pilī", kas tapusi pēc rakstnieka Anšlava Eglīša populārā romāna "Pansija pilī" motīviem. Filmā attēloti vienas vasaras notikumi, dzejniekam Viktoram Eglītim dāvanā no valsts 20. gadsimta 20. gados saņemot vācbaltu baronam piederējušu nolaistu un izdemolētu 150 gadus vecu muižu, stāsta filmas veidotāji.
Pēc dažiem ārpuskārtas seansiem kinoteātru repertuārā piektdien, 19. janvārī, nonāks grieķu režisora Jorga Lantimosa jaunākā filma "Nabaga radības" ("Poor Things"). Ja kāda skatītāja lēmumu par filmas skatīšanos var ietekmēt balvas, ko tā saņēmusi, tad "Nabaga radībām" to jau ir pulka, tostarp pagājušā Venēcijas kinofestivāla galvenā godalga – "Zelta lauva", kā arī "Zelta globuss".
Vismaz desmitgadi ilgajās draugu sarunās par to, kas ir "labs kino" pie skaidrības es tā arī neesmu ticis – pretstatus "sliktam kino", kuru šādi kategorizēt ļauj instinktīva nepatika un dažkārt arī ķermeniska reakcija, filma var būt "laba" dažādi. Dažreiz darbs liek raudāt, citreiz smieties (vislabāk, ja abi reizē); pie dažām no labākajām filmām, kuras esmu redzējis, man ir sanācis arī lieliski pagulēt. Lai nu kam katrs dotu priekšroku, REplay.lv platformā, gadu iesākot, gribu izcelt pāris darbus, kurus būtu vēlams nepalaist garām.
Ceturtdienas vakarā kinoteātrī "Splendid Palace" pirmizrādi piedzīvoja režisores Elzas Gaujas otrā spēlfilma – "Pastkarte no Romas". Tas ir smeldzīgs stāsts par divu pensionāru mīlestību, par diviem pastniekiem, viņu sapni par Romu un slimību, ar ko nākas saskarties. Galvenajās lomas Indra Burkovska un Jānis Jarāns, kuri par šo darbu jau ir nominēti "Lielajam Kristapam", tāpat kā pati filma un tās operators.
Atnāku uz studiju, atmodinu iemigušo montāžas programmu. Kaut varētu sākt strādāt ātrāk. Kā Frederiks Vaizmens[1]– viena filma trīs mēnešos, ja kaut kas sāk buksēt, tad nosauc to par materiāla pretestību un met nost. Bet "ātrāk" nesanāk – ir tik daudz visa kā uz laiklīnijas. Novēlu sev Jaunajā gadā atmest visu lieko. Tāpat, kā montējot dokumentālo filmu – es dokumentālo kino saprotu kā realitāti, no kuras atdalīts viss liekais.
Jau deviņpadsmito reizi uz tikšanos ar reti redzētiem kino darbiem un interesantiem stāstiem par tiem aicina kinolektorijs "Tas, ko tu nedrīksti nezināt". Sešas trešdienas kinoteātrī "Splendid Palace" skatītājus gaidīs lektori, kas caur ļoti atšķirīgām filmām stāstīs par vienojošu tēmu – cilvēka attiecībām ar slavu.
Pērn uz kinoekrāniem nonāca tikai 13 latviešu filmas, kas tapušas 2023. gadā, kamēr nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" pieteikti 88 kinodarbi. To vidū arī īsfilmas un studentu darbi, žūrijai atklājot, ka pašmāju kino industrijā parādījušies daudz ļoti talantīgu kinorežisoru. Kino izrādītāji norāda, ka vietējai filmu industrijai būtu svarīgi strādāt ne tikai pie jaunām filmām, bet arī domāt par mārketingu, jo bieži vien vietējā filma nonāk uz ekrāniem tukšā informatīvajā laukā, un tad tās mūžs uz lielajiem ekrāniem var būt ļoti īss.
Ceturtdien ar nominantu paziņošanu sākās nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" gaidīšanas laiks, balvai pieteiktas 88 filmas, sacensība ir patiešām spraiga. Kā arvien, žūrija izvēlēsies labākos režisorus un operatorus, aktierus, grima un kostīmu māksliniekus. Bet viens uzvarētājs, kas 4. februārī saņems "Lielā Kristapa" statueti, ir jau zināms – tā ir mūža balvas laureāte Ieva Romanova, kas veiksmīgi darbojusies divos virzienos – ir ne tikai atzīta filmu māksliniece, bet arī daudzus gadus vadījusi Latvijas Kinematogrāfistu savienību.