Kultūra / Kino, foto un TV

Vairāk par šo tēmu

VIDEO: Emīlijas Benjamiņas laikmets. Saruna ar filmas «Emīlija. Latvijas preses karaliene» režisoriem
18. martā pulksten 19.00 sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un Latvijas Televīzijas (LTV) sociālajos tīklos būs skatāma tiešsaistes diskusija "Emīlijas Benjamiņas laikmets", kurā piedalīsies daudzsēriju filmas "Emīlija. Latvijas preses karaliene" režisori Andis Mizišs, Kristīne Želve un Dāvis Sīmanis. Sarunu vadīs kino režisore un LTV Kultūras ziņu vadītāja Adriāna Roze.
Gaidot filmu «Emīlija. Latvijas preses karaliene» LTV ēterā, tiešsaistē notiks diskusija ar filmas režisoriem
18. martā pulksten 19.00 sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un Latvijas Televīzijas (LTV) sociālajos tīklos būs skatāma tiešsaistes diskusija "Emīlijas Benjamiņas laikmets", kurā piedalīsies daudzsēriju filmas "Emīlija. Latvijas preses karaliene" režisori Andis Mizišs, Kristīne Želve un Dāvis Sīmanis. Sarunu vadīs kino režisore un LTV Kultūras ziņu vadītāja Adriāna Roze.
Par taisnīgumu. Saruna ar dokumentālā kino režisori Ievu Ozoliņu
Režisores Ievas Ozoliņas dokumentālās filmas "Mana māte valsts" galvenā varone ir Una, kura adopcijas ceļā tikusi šķirta no savas māsas Zanes un ir nolēmusi viņu uzmeklēt. Una ir pirmā persona, kura izmantoja Latvijas likumdošanas izmaiņas un bez tiesas procesa atguva savu dzimto identitāti. Atgūstot savu mātes doto vārdu, Una arī uzzināja, ka viņai nav tikai viena, bet gan četras māsas.
Ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā piešķirs 850 tūkstošus eiro
Apstiprināta atbalsta programma ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, kuras kopējais finansējums ir nedaudz vairāk nekā 850 tūkstoši eiro, kas 100 % ir valsts finansējums. Valsts līdzfinansējuma piešķiršanai ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) divas reizes kalendārajā gadā rīkos atklātu konkursu projekta iesniegumu atlasei, informēja Ekonomikas ministrijas pārstāvji.
VIDEO: Festivāla «Artdocfest/Riga» «Grand Prix» iegūst filma «Sala» (papildināts)
8.martā noslēdzās 2. Starptautiskais dokumentālā kino festivāls "Artdocfest/Riga", kurā skatītājiem divās konkursa programmās un ārpuskonkursa programmā bija iespēja noskatīties 28 filmas no 14 valstīm. Konkursa programmās ietvertās filmas vērtēja divu starptautisku žūriju pārstāvji, kopumā piešķirot 9 dažādas balvas. "Baltijas fokuss" konkursa programmā balvu par labāko filmu saņēma Ukrainas-Latvijas-Vācijas kopražojuma filma "Šis lietus nekad nebeigsies" (režisore Alina Gorlova). "Artdocfest" konkursa programmā "Grand Prix" saņēma filma "Sala" (režisori Svetlana Rodina un Lorāns Stūps, Šveice).
Lai mazinātu psiholoģisko spriedzi, Ukrainas bēgļu centrā demonstrē Latvijas filmu izlasi
Ar Latvijas filmu studiju atbalstu un atsaucību Nacionālais kino centrs (NKC) veido Latvijas filmu izlasi, kas bez maksas tiek demonstrēta Ukrainas bēgļu centrā. Filmu izlase kopš 9. marta tiek demonstrēta katru dienu Kongresu nama Mazajā zālē centra darbības laikā, palīdzot Ukrainas bēgļu centra apmeklētājiem un īpaši bērniem kliedēt psiholoģisko spriedzi un kvalitatīvi piepildīt laiku, ko nākas pavadīt bēgļu centra telpās, informēja centra pārstāvji.
Saloniku festivālā skatāma Lailas Pakalniņas filmu retrospektīva
10. martā Grieķijā sākas Saloniku starptautiskais kinofestivāls, kura dokumentālo filmu sadaļā plaša 19 filmu programma atspoguļo Latvijas kinorežisores Lailas Pakalniņas radošo darbību 30 gadu garumā, informēja Nacionālā kino centra (NKC) pārstāvji.
Piecu māsu piedošanas stāsts. Pārdomas par dokumentālo filmu «Mana māte – valsts»
Režisores Ievas Ozoliņas dokumentālā filma "Mana māte – valsts" piedzīvojusi pirmizrādi festivālā "Artdocfest/Riga", skatītāju vērtējumam nododot daudzus gadus ilgušo, sarežģīto darbu par cilvēka attiecībām ar valsti, kas regulē adopcijas kārtību. Stāsta galvenā varone ir Una, kura bērnībā nošķirta no bioloģiskajiem vecākiem, nodota adopcijai un nu vēlas atrast savas četras māsas, kuras ne reizi nav satikušās. Būtiski ir pieminēt, ka šī filma nevarētu tapt, ja Latvijas likumdošanā nebūtu ieviestas izmaiņas. Una ir pirmais cilvēks, kura šo situāciju izmantoja, lai bez tiesas procesa atgūtu dzimto identitāti un ar savu atgūto vārdu caur arhīva materiāliem faktiski "izplēstu" informācijas druskas, kas viņu aizveda pie četrām māsām.
Rīga nozīmē brīvību. Vitālija Manska kino festivāla «Artdocfest» jaunās mājas Latvijā
Dokumentālā filmu festivāla "Artdocfest/Riga" nosaukums citiem vārdiem nozīmē "Artdocfest – bez cenzūras", LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta režisors, festivāla vadītājs Vitālijs Manskis. Viņš skaidro, ka festivāla pārcelšana no Krievijas uz Latviju 2020. gadā bija saistīta ar spiedienu un cenzūras pastiprināšanos Krievijā. "Brīvības izspiešana, apdzišana Krievijā noveda pie tā, ka festivāls laida saknes Latvijā," saka Manskis.
Tālu no Čehova ideāliem. Režisore Elita Kļaviņa stāsta par filmu «Iļģuciema māsas»
Pirmizrādi 8. martā piedzīvos pazīstamās aktrises un diplomētās kinorežisores Elitas Kļaviņas dokumentālā filma "Iļģuciema māsas", kas ļaus "ieiet" sieviešu cietumā un sadzirdēt, kādi motīvi sievietes noved līdz noziegumam un cietumam. Režisore uzsver, ka daudzi dramatiski stāsti aizsākas ar vardarbību ģimenēs, viņa ir pārliecināta: "Vardarbībai ir cēlonis, un tas ir cilvēciskuma trūkums."
Sācies dokumentālā kino festivāls «Artdocfest/Riga»
Rīgā sācies otrais starptautiskais dokumentālā kino festivāls "Artdocfest/Riga". To atklāja režisores Ievas Ozoliņas dokumentālā filma "Mana māte valsts", kas vēsta par jaunas sievietes adopcijas ceļā zaudēto māsu meklējumiem.
Šis laiks ieviesis citu perspektīvu – turpinās darbs pie vēsturiskās spēlfilmas «Zeme, kas dzied»
"Zeme, kas dzied" ir spēlfilma par Dziesmu svētku neizstāstītajiem stāstiem. Tās pirmizrāde iecerēta 2023. gadā, ieskandinot unikālās tradīcijas 150. gadskārtu. Filma skatītajiem uzdod jautājumu: vai arī tu spētu darīt visu, lai saglabātu latvisko? Februārī noslēdzies "Zeme, kas dzied" otrais filmēšanas posms. Kā atzīst filmas veidotāji, kontekstā ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā, kā arī Covid-19 pandēmiju, filmas stāsts iegūst citu perspektīvu.
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt