Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?
Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Iveta Kažoka, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris, Edgars Tavars
Jānis Domburs
24.aprīlis, trešdiena 21:15
Gada sākumā Latvijā, līdzīgi kā visā pasaulē, vēl plosījās Covid-19 infekcija. Februāra beigas atnāca ar ziņu, ka Krievija sākusi nežēlīgu karu Ukrainā, kam sekoja masīva ukrainas bēgļu plūsma, tostarp uz Latviju. 2022. gads atnāca arī ar 14. Saeimas vēlēšanām, tām sekojošo valdības veidošanu un solījumiem par labāku nākotni. Jānis Domburs iztirzā to, kas notika un nenotika 2022. gadā.
"Nav tālu no īstās," komentējot mākslīgā intelekta versiju par Krišjāņa Kariņa valdības deklarāciju, kuras ievadā par galveno mērķi nosaukta ekonomikas transformācija labākai dzīvei, trešdien raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā ironiski atzīmēja kinorežisors Matīss Kaža. "Tā pirmā sadaļa, tā, kur vajadzētu to mērķi nospraust, viņa ir tāda, kā robots būtu rakstījis," paužot līdzīgu vērtējumu, sacīja filozofs Artis Svece.
21. decembra diskusijā "Kas notiek Latvijā?" – Kas un kāpēc notika 2022. gadā, kam un kā jānotiek 2023. gadā? – piedalās Rīgas Ekonomikas augstskolas (Stockholm School of Economics in Riga) profesors Arnis Sauka, Latvijas Universitātes Filozofijas un ētikas nodaļas docents, filozofijas doktors Artis Svece, bijusī Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa, Ukrainas bēgļu atbalsta biedrības vadītājs Ulvis Noviks, kinorežisors Matīss Kaža, kā arī diriģents, jauniešu kora "Balsis" mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis.
45,6% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) 6. decembra lēmums, anulēt TV "Rain" apraides atļauju Latvijā ir pilnīgi vai drīzāk pareizs, liecina pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" lūguma veiktā SKDS aptauja, kas pasūtīta uzreiz pēc padomes lēmuma. Savukārt kopumā 30% lēmumu vērtē kā nepareizu, proti, par pilnīgi nepareizu to atzinuši 14% respondenti, bet par drīzāk nepareizu – 16%.
Nosakot elektroenerģijas sadales tarifus, jābūt ļoti uzmanīgiem – no vienas puses, nedrīkst noplicināt sistēmas operatorus, bet, no otras, – piemērojot pārāk lielu tarifu fiksētajai daļai, var tikt zaudēta interese ražot atjaunīgo elektroenerģiju, diskusijā "Kas notiek ar elektrības pārvades un sadales tarifu celšanas projektiem?" sacīja AS "Virši-A" biznesa attīstības vadītājs, asociācijas "Saules enerģija Latvijai" valdes loceklis Jānis Bethers. Savukārt AS "Sadales tīkls" izpilddirektors Sandis Jansons gan sola, ka tarifu projekts, kurā elektrības ražotājiem ir paredzēts 570% pieaugums, tiks pārskatīts.
"Augstspriegumu tīkla" un "Sadales tīkla" iesniegtajos tarifu projektos ietvertie tarifu pieaugumi liecina gan par enerģētikas stratēģijas, gan par komunikācijas un koordinācijas trūkumu, taču liela daļa atbildības par šo projektu saturu būtu jāuzņemas arī abu uzņēmumu padomēm, kas tos apstiprināja pirms iesniegšanas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā. Šādi vērtējumi, iztirzājot elektroenerģijas pārvades un sadales operatoru iesniegtos tarifu projektus, kas paredz jaudas maksu kāpumu par līdz pat 570%, trešdien izskanēja raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā.
Turpinot zudumu segšanai nepieciešamo elektroenerģiju iepirkt par biržas cenām, "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls" par to pamatīgi pārmaksā. Savukārt tarifu projektos, kas iesniegti apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, zudumu segšanai nepieciešamās summas aprēķinātas, balstoties uz prognozēm par elektroenerģijas cenu biržā, un tādēļ ir ievērojami augstākas nekā tad, ja valstij piederošie elektroenerģijas pārvades un sadales operatori tās iepirktu par cenām, kādas tiem būtu pieejamas, slēdzot ilgtermiņa līgumus. To trešdien raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā norādīja vairāki elektroenerģijas tirgus lietpratēji.
14. decembra diskusijā "Kas notiek ar elektrības pārvades un sadales tarifu celšanas projektiem?" piedalās "Augstspriegumu tīkla" valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone un "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") un ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, "Enefit" valdes priekssēdētājs Krists Mertens, "AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš, "Virši-A" biznesa attīstības vadītājs, asociācijas "Saules enerģija Latvijai" valdes loceklis Jānis Bethers un enerģētikas lietpratējs, bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Gatis Ābele.
Topošo koalīcijas partneru ilgās sarunas par valdības deklarācijas saturu beigušās ar dokumenta projektā fiksētu tēzi par to, ka atbalstīta tiks tikai kvalificēta darbaspēka piesaiste, turklāt – īpaši veicinot reemigrāciju. Lielākie iebildumi pret Latvijas darba tirgus plašāku atvēršanu ir Nacionālajai apvienībai, kuru pārstāvošā ekonomikas ministre Ilze Indriksone šonedēļ "Kas notiek Latvijā?" diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?: kas jādara ekonomikā un finansēs?" uzstāja: "Tas ir slikts un nepieņemams virziens."