LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" 26. oktobra diskusijā "Kas notika un kas nenotika 13. Saeimā?" piedalās Valērijs Agešins no "Saskaņas", Krišjānis Feldmans – 13. Saeimas deputāts un "Konservatīvo" valdes priekšsēdētāja vietnieks, Juris Pūce no "Attīstībai/Par!", Rihards Kols no Nacionālās apvienības, Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības, frakcijas "Neatkarīgie" priekšsēdētāja vietniece Ramona Petraviča un Andrejs Judins no "Jaunās Vienotības".
Divas lappuses garajā memorandā par koalīcijas veidošanas principiem, kuru "Jaunā Vienotība" piedāvā jau šonedēļ parakstīt "Apvienotajam sarakstam" un Nacionālajai apvienībai, ietverti tikai būtiskākie "pieturas punkti", savukārt plašāks izvērsums par jaunās valdības mērķiem un uzdevumiem tiks iekļauts valdības deklarācijā. To otrdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra "Jaunās Vienotības" valdes loceklis Arvils Ašeradens. Tikmēr potenciālo koalīcijas partneru pārstāvji neslēpa – gan Nacionālā apvienība, gan "Apvienotais saraksts" vēlas "Jaunās Vienotības" memorandam pievienot savus papildinājumus.
25. oktobra diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?" Kas notiek "Jaunās Vienotības" un potenciālo partneru sarunās?" "Jauno Vienotību" pārstāv partijas "Vienotība" vadītājs, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens, Nacionālo apvienību – tās valdes loceklis Jānis Dombrava, bet "Apvienoto sarakstu" – Andris Kulbergs.
Vairāk labi apmaksātu darbavietu – tā, atbildot uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītāja Jāņa Dombura jautājumu, topošās valdības mērķi ekonomikā definē viena no valdības veidošanas sarunās iesaistītajām "Jaunās Vienotības" politiķēm Evika Siliņa. Tikmēr "Apvienotā saraksta" politiķis, bijušais valdības vadītājs Māris Kučinskis uzsver – jādomā par inovatīvu uzņēmumu piesaisti.
Būtiskākie Tiesībsarga iebildumi pret Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu ir saistīti ar to, ka, lai arī likumprojekts paredz valsts civilā dienesta ieviešanu, tas nevieš nekādu skaidrību par to, kāds šis dienests būs un kā darbosies. Tiesībsarga ieskatā, tādējādi tiek ierobežotas iedzīvotāju izvēles tiesības un tas, savukārt, palielina cilvēktiesību pārkāpumu riskus, trešdien "Kas notiek Latvijā?" pauda tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.
Valsts aizsardzības dienestam (VAD) "jāiet kopā" ar bonusu sistēmu tiem, kuri šo dienestu būs izpildījuši, piemēram, nodrošinot bezmaksas studijas pēc dienesta. To trešdien, 19. oktobrī, diskutējot par VAD likuma tālāko likteni, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja Latvijas studentu apvienības prezidents Rūdolfs Aleksandrs Strods. Bonusu sistēmu atbalsta arī Mārtiņš Vērdiņš, militārā bloga "varabungas.camp" autors, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves kapteinis.
Latvijai jāveido Valsts aizsardzības dienests (VAD), lai aizpildītu robus līdz galam nenokomplektētajās armijas vienībās un padarītu tās gatavas ātri reaģēt. To trešdien, 19. oktobrī, diskutējot par VAD likuma tālāko likteni, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra amatpersonas un militāro jautājumu lietpratēji. Tas, vai VAD īstenošanas rezultātā izdosies izveidot aptuveni 50 tūkstošu militārpersonu lielas armijas rezerves, lielā mērā būs atkarīgs no finansējuma, kam dienesta ieviešanas gadījumā vajadzētu pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" 19. oktobra diskusijā "Kas notiek ar Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu?" piedalās Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs Jānis Garisons, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Ainars Latkovskis, "Attīstībai/Par!" deputāts Juris Pūce, 14. Saeimā ievēlētais "Apvienotā saraksta" pārstāvis Igors Rajevs, Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne, Latvijas studentu apvienības prezidents Rūdolfs Aleksandrs Strods un militārā bloga "varabungas.camp" autors Mārtiņš Vērdiņš. Raidījumā attālināti piedalās arī portāla Baltic-Ireland redaktore Inguna Mieze.
35,3% aptaujāto par labāko nākamās valdības koalīcijas sastāvu uzskata politisko spēku koalīciju citā sastāvā, liecina raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtītā un SKDS veiktā aptauja divas nedēļas pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Savukārt četras partijas – "Jauno Vienotību", Nacionālo apvienību (NA), "Apvienoto sarakstu" un "Progresīvos" – par jaunās valdības koalīcijas labāko sastāvu uzskata 29,5% aptaujāto.