31. maija diskusijā "Kas notika Valsts prezidenta vēlēšanās, un kas notiks pēc Edgara Rinkēviča ievēlēšanas?" piedalās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks Jānis Ikstens, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras Eiropas studiju fakultātes vadītājs Mārtiņš Daugulis, biedrības "Latvijas formula 2050" valdes loceklis Gundars Bērziņš, kā arī Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga un politisko notikumu komentētāji Māris Antonevičs ("Latvijas Avīze") un Aivars Ozoliņš (žurnāls "Ir").
Nevienam no trim Valsts prezidenta amatam izvirzītajiem kandidātiem arvien nav ievēlēšanai nepieciešamās 51 Saeimas deputāta balss, turklāt valdību veidojošo partiju nespēja vienoties par kopīgu kandidātu novedusi pie tā, ka prezidenta vēlēšanu iznākums arvien ciešāk tiek saistīts ar iespējamām izmaiņām valdībā, precīzāk – līdzšinējās valdošās koalīcijas krišanu un jaunas izveidi. Par kandidātu izredzēm, plusiem un mīnusiem, politisko tirgu un scenārijiem, kā arī to, kāds Valsts prezidents būtu vajadzīgs Latvijai, ciklā "Valsts prezidenta vēlēšanas 2023" diskutēja 14. Saeimas frakciju vadītāji.
Edgars Rinkēvičs, kuru Valsts prezidenta amatam izvirzījusi "Jaunā Vienotība", pēc divpadsmit gadiem ārlietu ministra amatā esot gatavs spēlēt ārpolitikas augstākajā līgā, skubināt žoga izbūvi gar Austrumu robežu un no jauna radīt Stratēģiskās analīzes komisiju. To viņš norādīja intervijā Jānim Domburam.
Trīs dienas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas frakciju vadītāju diskusijā piedalās Ainars Latkovskis (JV), Raivis Dzintars (NA), Edgars Tavars (AS), Viktors Valainis (ZZS), Kaspars Briškens ("Progresīvie"), Ainārs Šlesers (LPV) un Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei!").
Elīna Pinto, kuru Valsts prezidenta amatam izvirzījusi opozīcijā esošā partija "Progresīvie", uzsver, ka viņas prioritāte ir mūsdienīga valsts, visu ģimeņu aizsardzība un cilvēkdrošība. Intervijā Jānim Domburam viņa skaidroja, ko domā ar šiem jēdzieniem un kādēļ uzskata sevi par piemērotu valsts augstākajam amatam.
Uldis Pīlēns, kuru Valsts prezidenta amatam izvirzījusi koalīcijas partija "Apvienotais saraksts" kā savas galvenās prioritātes izvirza drošību, ekonomiskās atpalicības mazināšanu un novadu attīstību. Intervijā ar Jāni Domburu viņš atskatījās pagātnes pieredzē, uzsverot, ka par tolaik izdarīto nav jākaunas.
Rekordists ārlietu ministra amatā – bez šī epiteta pēdējos gados neiztiek neviena plašāka mediju publikācija, kurā vēstīts par ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču ("Jaunā Vienotība"). Ārlietu ministra amatu viņš ieņem kopš 2011. gada, kad tolaik vēl kā bezpartejisku kandidātu Rinkēviču darbam Valda Dombrovska (tolaik – "Vienotība") valdībā izvirzīja īsi pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām izveidotā Zatlera reformu partija. 11. maijā "Jaunā Vienotība" (JV) paziņoja, ka izvirza Rinkēviču Valsts prezidenta amatam.
Valsts prezidenta vēlēšanu kontekstā sabiedrībā ir raisījušās diskusijas par to, vai kandidātu var "atlasīt", balstoties uz dzimumu, jo partija "Kustība "Par!"" rīkoja akciju "Mana prezidente", aicinot šim amatam piedāvāt tieši sievietes. Tāpat diskusijas raisījusi ārlietu ministra Edgara Rinkēviča izvirzīšana – vai būtu pareizi, ja Latvijā būtu prezidents bez kundzes. 24. maija raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā dalībnieki apsprieda abas tēmas, antropoloģei Aivitai Putniņai norādot uz nozīmīgu sievietes lomu politiskajos procesos, bet "Twitter konvoja" radītājam Reinim Pozņakam sakot, ka kundzes esamība vai neesamība Latviju globālajā politiskajā arēnā neizcels.
Aptauja, kuru pēc Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma pagājušajā nedēļā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS, liecina, ka 35% aptaujāto neatbalsta nevienu no trim Valsts prezidenta amatam izvirzītajiem kandidātiem.