Kas notiek ar “Rail Baltica” plāniem, finansēm un izmeklēšanu Saeimā?
Kaspars Briškens, Kristīne Malnača, Arvils Ašeradens, Viktors Valainis, Ēriks Diļevs, Kitija Gruškevica, Andris Kulbergs
Jānis Domburs
2.oktobris, trešdiena 21:20
12. jūnija raidījumā "Kas notiek ar "Rail Baltica" projektu?" piedalās satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača, Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne, projekta ieviesēja "Eiropas Dzelzceļa līnijas" pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs, kā arī Saeimas deputāti Raimonds Čudars (JV) un Andris Kulbergs (AS), bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits un "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvnieku – pilnsabiedrības "BERERIX" – izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.
Jau vairāk nekā gadu Saeimā noris diskusijas par jauniem ierobežojumiem, kuru mērķis ir samazināt alkohola patēriņu. Dažādu partiju deputāti vēlas padarīt ievērojami stingrākus Veselības ministrijas sākotnēji virzītos Alkohola aprites likuma grozījumus, kas paredz būtībā aizliegt alkoholisko dzērienu atlaižu reklāmu, paģērētu uz grādīgo dzērienu etiķetēm norādīt to uzturvērtību un noteiktu sodus par marķējuma prasību neievērošanu. Pagaidām gan daļa no jaunus ierobežojumus ieviest paredzošajiem priekšlikumiem ir atsaukti, taču diskusijas par tiem politiķi plāno atsākt jau pēc dažiem mēnešiem.
Vairāku uz vietām Eiropas Parlamentā (EP) pretendējošo politisko partiju programmās iekļautas apņemšanās revidēt tā dēvēto Zaļo kursu, kura mērķis ir panākt, ka Eiropas Savienība (ES) 2050. gadā sasniedz klimatneitralitāti. Nākamajam EP sasaukumam būs jālemj arī par nākamo ES daudzgadu budžetu, tostarp paredzamas diskusijas par tā ieņēmumu palielināšanu. Tādēļ cikla "Kam jābūt Eiropas Parlamentā?" raidījumos to dalībnieki – reitingu ziņā populārāko politisko partiju deleģētie kandidāti – ieskicēja savu redzējumu par šiem jautājumiem.
5. jūnija diskusijā "Kas notiek ar alkohola tirdzniecības, reklāmas un lietošanas ierobežojumiem?" piedalās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība), viņa biedre, kādreizējā veselības ministre Ingrīda Circene ("Jaunā Vienotība") un Veselības ministrijas Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte Elēna Zviedre, kā arī Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, biedrības "Latvijas neatkarīgie aldari" valdes loceklis Aigars Ruņģis un sociālantropoloģe Aivita Putniņa.
Latviešu un krievu valodā runājošiem Latvijas pilsoņiem ir visai atšķirīgs skatījumus uz to, kurus no Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām iesniegto sarakstu līderiem viņi vēlētos redzēt nākamo EP deputātu vidū. Pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas veiktās SKDS aptaujas rezultāti liecina – neviens no kandidātiem, ko simboliskajā pirmajā deviņniekā ierindojuši respondenti, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda, nav iekļuvis pirmajā deviņniekā, kas veidojas, ņemot vērā tikai to respondentu atbildes, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda.
5. jūnija diskusijā "Kas notiek ar alkohola tirdzniecības, reklāmas un lietošanas ierobežojumiem?" piedalās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība), viņa biedre, kādreizējā veselības ministre Ingrīda Circene ("Jaunā Vienotība") un Veselības ministrijas Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte Elēna Zviedre, kā arī Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, biedrības "Latvijas neatkarīgie aldari" valdes loceklis Aigars Ruņģis un sociālantropoloģe Aivita Putniņa.
Jaunā Eiropas Parlamenta (EP) dienas kārtībā var nonākt jautājums par atteikšanos no veto tiesībām, kuras pēdējā sasaukumā aktīvi izmantojusi Ungārija, bloķējot un kavējot dažāda veida palīdzību Ukrainai. Taču atteikšanās no veto nav vienkāršs uzdevums, tas liktu mainīt Eiropas Savienības (ES) līgumus. Svarīgs nākamajā sasaukumā būs jautājums arī par turpmāko atbalstu kara posītajai Ukrainai, kura ir viena no ES kandidātvalstīm.
Ņemot vērā Ministru prezidenta pilnvaras un politisko loģiku, vislielākās izredzes kļūt par nākamo Latvijas pārstāvi Eiropas Komisijā ir Valdim Dombrovskim, taču politiķi, kam līdzšinējās aptaujas dod lielākās izredzes uz iekļūšanu nākamajā Eiropas Parlamentā, labprāt šo kārtību mainītu. To liecina viņu atbildes uz jautājumu par to, kuram būtu jābūt nākamajam komisāram no Latvijas.
Eiropas Savienība (ES) pēc vairāku gadu ilgām diskusijām nesen pieņēma Migrācijas un patvēruma paktu. Tas paredz gan ierobežot trešo valstu pilsoņu nelikumīgu iekļūšanu ES, gan arī nosaka solidaritātes principu, proti, ka imigrantu uzņemšanā jāpiedalās visām dalībvalstīm valstīm, uzņemot bēgļus vai veicot iemaksas solidaritātes fondā. Diskusiju ciklā "Kam jābūt Eiropas Parlamentā?" partiju kandidāti dalījās savā redzējumā par šo tēmu, izskanot dažām versijām.
Lai arī visi simboliskajā pirmajā devītniekā iekļuvušie Eiropas Parlamenta (EP) kandidāti pārstāv reitingu ziņā populārākās politiskās partijas, pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas tapusī SKDS aptauja liecina, ka atsevišķu politisko spēku sarakstu līderu individuālais reitings ir ievērojami augstāks nekā partijas reitings kopumā. Savukārt reitingu ziņā populārāko sarakstu vadošo kandidātu izredzes lielā mērā noteiks vēlētāju veiktās atzīmes – plusiņi vai svītrojumi – vēlēšanu zīmēs.