Zaļo un Zemnieku savienības virzīto Ministru prezidenta amata kandidātu Aivaru Lembergu par pilnībā piemērotu vai drīzāk piemērotu valdības vadītāja amata pienākumu pildīšanai pārsvarā atzīst cilvēki, kas ģimenē runā krievu valodā un kuri savu ienākumu līmeni raksturo kā zemu un vidēji zemu. Tikmēr “Jaunās Vienotības” virzīto līdzšinējo premjeru Krišjāni Kariņu par piemērotu šim amatam biežāk uzskata tie, kas ģimenē runā latviešu valodā, publiskajā sektorā strādājošie un respondenti ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. "Apvienotā saraksta" kandidātu, uzņēmēju Uldi Pīlēnu par piemērotu valdības vadītāja amatam salīdzinoši biežāk atzīst Kurzemē mītošie respondenti, taču starp populārāko sarakstu kandidātiem viņš izceļas ar to, ka lielai daļai aptaujāto bijis grūti pateikt, vai viņš ir piemērots vai nepiemērots Ministru prezidenta amatam.
No 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem izriet, ka nākamo valdību varētu veidot trīs vai četri politiskie spēki. "Jaunā Vienotība", kas ir vēlēšanu uzvarētājs ar pārliecinošu balsu pārsvaru, koalīcijā vēlētos redzēt arī partiju "Progresīvie", jo šādā gadījumā Saeimā tai būtu 64 balsis, pretstatā 54, ja to veidotu tikai trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība. Pretējās domās ir Nacionālā apvienība, kuras pārstāvis Raivis Dzintars piesauca salīdzinājumu ar pingvīniem un leduslāčiem, kuru ceļi nekrustojas. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs cikla "Izvēlies nākotni" diskusijā par 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem nenoliedza, ka domstarpības pastāv, taču tikai divpusējās sarunās varēs noskaidrot, cik lielas un nepārvaramas tās ir.
No divpadsmit populārāko politisko spēku pieteiktajiem kandidātiem uz Ministru prezidenta amatu iedzīvotāji par piemērotākajiem valdības vadītāja amatam uzskata Zaļo un Zemnieku savienības virzīto Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu, līdzšinējo premjeru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") un līdzšinējo aizsardzības ministru Arti Pabriku, kura pārstāvētā "Attīstībai/Par!" 14. Saeimas vēlēšanās nespēja pārvarēt 5% barjeru. To liecina aptauja, kuru pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS.
Tikai četrām no deviņām politiskajām partijām, kas saņem valsts budžeta finansējumu, ir izstrādātas tā dēvētās garās programmas, turklāt arī daļa no šīm programmām ir tapušas jau visai pasen. Uz to trešdien, 30. septembrī, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" norādīja politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.
Liela daļa 14. Saeimas vēlēšanās startējošo politisko partiju savās programmās akcentē sociāli ekonomiskos jautājumus un tādējādi izvēlas ļoti drošu stratēģiju, redzot, "kur ir vēlētāju balsis", un to arī piedāvājot, raidījumā "Kas notiek Latvijā trīs dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām?" sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politikas zinātņu doktors, profesors Jānis Ikstens. Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vērsa uzmanību uz vērā ņemamo atšķirību starp partiju vārdos solīto un līdz šim padarīto.
Lai mudinātu cilvēkus piedalīties Saeimas vēlēšanās, ļoti svarīgi ir apzināties ģeopolitiskos riskus, kas šogad ir lielāki nekā jebkad agrāk, taču sauklis "Krievi nāk!" ir deldēts katrās vēlēšanās un īsti vairs nestrādā. Turklāt bailes kā vienīgā motivācija nav tā labākā alternatīva, jo tās neļauj ķerties pie jautājumiem, kas mums patiešām ir svarīgi, un prasīt no politiķiem atbildību, trīs dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām atzina diskusijas "Kas notiek Latvijā?" dalībnieki. Rīgas Juridiskās augstskolas profesore, politikas zinātņu doktore Vita Matīsa sacīja, ka "šoreiz mēs esam fundamentāli savādākā situācijā", bet politikas zinātņu doktors, profesors Jānis Ikstens norādīja, ka jebkuras problēmas pārvēršana par drošības jautājumu viņam nav pieņemama.
28. septembra diskusijā "Kas notiek Latvijā trīs dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām?" piedalās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Jānis Ikstens, SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš, "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Pilsoniskās alianses priekšsēdētājs Georgs Rubenis un politoloģe Vita Matīss.
Kustība "Gribu palīdzēt bēgļiem" aicina valdību un Saeimu nekavējoties lemt par izmitināšanas un ēdināšanas nodrošinājuma pagarināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tādējādi dodot bēgļiem skaidru signālu par to, kāds atbalsts būs pieejams pēc šā gada 31. decembra. Biedrība mudina sniegt palīdzību tiem cilvēkiem, kuri Latvijā to meklē šobrīd, kā arī tiem, kuri ir īpaši aizsargājamās grupās, piemēram, bērni, grūtnieces un seniori.
Līdz 14. Saeimas vēlēšanām atlikušas nepilnas desmit dienas. Pieaug arī ielās un sociālajos tīklos redzamo politisko partiju reklāmu skaits. Vērtējot šīs priekšvēlēšanu laika reklāmas kampaņas, Latvijas Mākslas akadēmijas docents un grafikas dizainers Ivs Zenne saka - tajās redzama paviršība. Speciālists, kurš savulaik veidojis reklāmas vairākiem esošiem un jau likvidētajiem politiskajiem spēkiem, raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā sacīja, ka viņaprāt, tikai viena partija šogad konstruktīvi piegājusi savai reklāmas kampaņai.