Kopš atklājās, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un viņu pavadošās delegācijas vairāku gadu garumā uz dažādiem pasākumiem Eiropas valstīs desmitiem reižu devās ar speciāliem avioreisiem, kas katrs izmaksāja desmitiem tūkstošu eiro, raidījums "Kas notiek Latvijā?" (KNL) apkopoja informāciju no dažādiem avotiem, analizējot šo braucienu tiesiskos, finansiālos un citus aspektus.
Teju divu gadu laikā, kas apritējuši kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, izplēnējušas cerības par ātriem atrisinājumiem. Latvijā arvien pabērna lomā ir iekšējā drošība. Savukārt Rietumeiropā arvien vēl vērojama fascinācija ar Krieviju un tikai tagad valstis sāk pievērsties savas ārējās drošības stiprināšanai. Šīs ir dažas no atziņām, kas šonedēļ izskanēja "Kas notiek Latvijā?" diskusijā.
14. februāra diskusijā "Kas notiek ar drošību, interesēm un mācībām divus gadus kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā?" piedalās Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība"), kā arī Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, politologs, bloga "Latvijas drošība" autors Andis Kudors un ukraiņu izcelsmes ārste pediatre Dana Isarova.
14. februāra diskusijā "Kas notiek ar drošību, interesēm un mācībām divus gadus kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā?" piedalās Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība"), kā arī Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, politologs, bloga "Latvijas drošība" autors Andis Kudors un ukraiņu izcelsmes ārste pediatre Dana Isarova.
"Ceļa izdevumi uz Eiropadomes sēdēm tiek segti no Eiropas Savienības Padomes budžeta," – tā par ekspremjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība" (JV)) speciālajiem avioreisiem teikts Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) atbildei Saeimas deputātiem pievienotajās Valsts kancelejas (VK) vadītāja Jāņa Citskovska vēstulēs. Parlamentārieši ir maldināti – Ārlietu ministrija (ĀM) atbildēs uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" jautājumiem apliecina, ka daļu no specreisu izmaksām Eiropas Padomes Ģenerālsekretariāts neapmaksāja, tās segtas no Latvijas valsts budžeta. Savukārt "airBaltic" regulāro komercreisu vēsture liecina, ka virknē gadījumu to izlidošanas laiki no specreisiem atšķīrās vien par nepilnu stundu, bet par to skaidrojumi netiek sniegti.
"Maksimāli jāizmanto arī viņu iespējas" – tā Ministru prezidente Evika Siliņa pērn novembrī intervijā TV3 teica par nacionālo aviokompāniju "airBaltic" un bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem speciāli pasūtītos avioreisos. Siliņas teiktais bija par regulārajiem komercreisiem. Taču raidījuma "Kas notiek Latvijā?" noskaidrotais liecina, ka pat "airBaltic" čarterreisi – piemēram tāds, ar kādu Latvijas hokeja izlase pērn atgriezās no pasaules čempionāta, – vairākos maršrutos izmaksātu lētāk, nekā no Latvijas un Eiropas nodokļu maksātāju naudas samaksāts par Kariņa delegāciju lidojumiem. Tikmēr Valsts kanceleja ilgstoši nesniedz konkrētu informāciju, kā notikusi lidojumu alternatīvu meklēšana un izvērtēšana.
Lauksaimnieki, kas pirmdien piedalījās protesta akcijās sešpadsmit Latvijas pilsētās, pagaidām tās nolēmuši neturpināt, taču no politiķiem sagaida, ka sarunas par protestu organizētāju – Zemnieku saeimas – izvirzītajām prasībām tiks turpinātas. Šonedēļ, politiķiem, protestētājiem un arīdzan no protesta akcijām norobežojušos lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem aci pret aci tiekoties "Kas notiek Latvijā?" studijā gan izrādījās, ka arī prasību izpilde tiek interpretēta atšķirīgi.
Daļa lauksaimnieku prasību, kuras tika izvirzītas pirms šīs nedēļas sākumā notikušās protesta akcijas, jau ir izpildītas, apgalvo zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)). Lauksaimnieki šādam ministra vērtējumam nepiekrīt, bet par prioritāri pildāmo sauc prasību nekavējoties aizliegt pārtikas produktu importu no Krievijas un Baltkrievijas.
7. februāra diskusijā "Kas notiek ar lauksaimnieku protestiem un prasībām politiķiem?" piedalās zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks ("Jaunā Vienotība"), Saeimas deputāte Jana Simanovska ("Progresīvie"), biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons, saimniecības "Mazdzērvītes" saimnieks Jānis Ločmelis no Valmieras puses, Ēriks Pucens, kurš organizēja protestu norisi Kuldīgā. Lauksaimnieku organizāciju vidū gan nav vienprātības par to, vai protesti šobrīd ir nepieciešami, tādēļ diskusijā piedalās pārstāvji no organizācijām, kas šajos protestos nepiedalījās, – Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes locekļi Jānis Miezītis un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.