Politisko spēku programmas, tajā skaitā valdības partiju 4000 zīmju programmas 14. Saeimas vēlēšanām, attiecībā uz iespējamām nodokļu politikas izmaiņām ir visai lakoniskas – tām veltītas tikai atsevišķas tēzes. Šāda pieeja kavē politiskā piedāvājuma pilnvērtīgu izvērtēšanu, trešdien rāidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš un zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.
Politiskās partijas ir jāvērtē nevis pēc viņu reklāmas kampaņām, bet gan vadoties no vērtībām un satura, kas atrodams to programmās, taču nereti to izdarīt ir grūti, diskusiju raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesors Juris Rozenvalds. Turpretim uzņēmējs, Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš norādīja, ka Igaunijā un Ziemeļvalstīs mainās politiķi, taču nemainīgas paliek atslēgas prioritātes, kamēr pie mums, pēc raidījuma vadītāja Jāņa Dombura teiktā, ir tieši otrādi – prioritātes katru reizi tiek piemeklētas pēc vajadzības, bet pie varas esošie nemainās.
21. septembra diskusijā "Kas notiek Latvijā desmit dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām?" piedalās politologs Juris Rozenvalds, zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partneris Jānis Taukačs, Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidents Matīss Lācis, uzņēmējs Māris Avotiņš ("Ekonomistu apvienība 2010"), sabiedrisko iniciatīvu platformas "manabalss.lv" vadītājs Imants Breidaks un Latvijas Mākslas akadēmijas docents Ivs Zenne.
Sākot no septembra, Ukrainas kara bēgļiem pašiem ir jāpiemaksā starpība starp Latvijas valsts piešķirto izmitināšanas finansējumu un faktiskajām mājokļa izmaksām, ko iepriekš sedza Rīgas pilsētas pašvaldība. Šāds Rīgas domes paziņojums augustā izvietots viesnīcās, kur pašvaldība izmitinājusi bēgļus no Ukrainas, liecina raidījuma "Kas notiek Latvijā?" rīcībā esošā informācija. Pēc Rīgas domes pieprasījuma Ukrainas bēgļiem piemaksāt par viesnīcām aptuveni ceturtdaļa tās jau pametusi. Rīgas dome savā paziņojumā atsaucas uz valdības lēmumu un Ekonomikas ministrijas precizējumu, savukārt ministrijā šai interpretācijai par domes lēmumu nepiekrīt un norāda, ka tiesību normas neparedz bēgļu izmitināšanu saistīt ar viņu iespējām to pašiem līdzfinansēt. Tikmēr ukrainiete Lidija, kura Rīgā ieradusies kā kara bēgle no Kijivas, atzīst, ka veiksmīgi Rīgā atrast dzīvesvietu pašlaik izdodas tikai daļai bēgļu.
No partijas "Saskaņa" saraksta gaidāmajās 14. Saeimas vēlēšanās startējošā deputāta kandidāta Maira Brieža atbalstītāju skaits sociālajos medijos šovasar strauji pieauga. Portāla "Delfi" sociālo tīklu profilu satura redaktors Jānis Sildniks raidījumā "Kas notiek Latvijā?" izteica pieņēmumu, ka vismaz daļa no lielā jauniegūto piekritēju skaita ir nopirkti, jo nekas neliecinot, ka bokseris pēkšņi būtu kļuvis tik daudz reižu populārāks. Savukārt citi raidījuma dalībnieki norādīja, ka, viņuprāt, būs interesenti vērot, kā "Saskaņas" vēlētājs Briedi novērtēs, jo, neraugoties uz it kā pieaugošo boksera popularitāti sociālajos tīklos, šīs partijas piekritēji, iespējams, nemaz nesaprot, ko īsti bokseris Briedis dara politikā.
Jau šonedēļ Siguldas dome no saistošajiem noteikumiem svītros normu, kas paredz, ka pašvaldības apmaksātas brīvpusdienas nepienākas bērniem, kuru vecāki ilgāk nekā divus mēnešus kavējuši nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu vai kuru dzīvesvieta deklarēta vecvecāku nekustamajā īpašumā, par kuru izveidojies nekustamā īpašuma nodokļa parāds. To raidījumā "Kas notiek Latvijā?" apliecināja Siguldas pašvaldības pārstāve Dace Preisa.
Politiķu sejas uz autobusiem un māju sienām. Apmaksātas intervijas un "dzīvesstila padomi" drukātajā presē. Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā aktrise, žurnālisti un komunikācijas eksperti sprieda, vai vēlētājs tiešām izvēlas balstot par tiem, kurus biežāk redz? Psihiatrs Artūrs Utināns norādīja – šāds triks iedarbojas uz cilvēku prātiem, bet, protams, ir tikai viens no rīkiem vēlētāju piesaistīšanai.
Latvija pašlaik atrodas uz ļoti plāna ledus – ekonomika attīstās lēni, produktivitāte ir zema un Rīgu gan iedzīvotāju skaita, gan ekonomiskās izaugsmes ziņā ir sākusi apsteigt Viļņa, taču nevar teikt, ka situācijas uzlabošanas jomā nekas nav darīts. Divas lietas, kas vēl jādara, ir izglītības sistēmas sakārtošana, lai pārrautu zemās produktivitātes ciklu, kā arī galvaspilsētas attīstība, kas ir milzīgs, taču līdz šim novārtā atstāts potenciāls, intervijā Jānim Domburam ciklā "Izvēlies nākotni" uzsvēra "Jaunās Vienotības" valdes loceklis Arvils Ašeradens. Viņš arī centās attaisnot sava partijas biedra Krišjāņa Kariņa vairīšanos no dalības publiskās diskusijās, vienlaikus uzsverot, ka respektē valdības vadītāja izvēli.
Politiskās partijas savās aģitācijas kampaņās izmanto dažādas metodes – gan glancētas fotogrāfijas žurnālos, gan "tuvināšanos tautai", rīkojot bezmaksas koncertus un apmeklējot dažādas iestādes un uzņēmumus. Citi cer savus vēlētājus sasniegt, izmantojot "es bildēju sevi" metodi, atsakoties no reklāmu veidotāju komandas un pie pašbilžu taisīšanas ķeroties pašiem. Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā tās dalībnieki sprieda par politiķu priekšvēlēšanu kampaņām, cenšoties izskaidrot vienas vai otras metodes iedarbīgumu un saprast, kuru politiķi nevajag attēlot karikatūrā, jo viņš jau tāpat ir smieklīgs.
Nacionālā apvienība (NA) nākamajā Saeimā vislabāk varētu sadarboties ar pašreizējiem koalīcijas partneriem, taču intervijā ar Jāni Domburu priekšvēlēšanu ciklā "Izvēlies nākotni" tā atklāj arī savas bažas gan par atsevišķu politisko spēku "nacionālās drošības riskiem", gan arī attiecībā uz grūti pārvaramām ideoloģiskām atšķirībām. Nekonkrētību vēlēšanu programmā Raivis Dzintars un Uģis Mitrevics pamato ar sarežģītību, kādā būs jāpieņem izšķiroši lēmumi un kurā ir grūti prognozēt precīzi izmērāmus rezultātus. Priekšvēlēšanu saukļi neesot vis vienkārša vārdu spēle – to jēgu var skaidrot plaši un daudzveidīgi.