Profesionāļu apvienība vai politisks spēks: kas notiek ar Apvienoto Latvijas sarakstu pirms 14. Saeimas vēlēšanām?

Uldis Pīlēns, Aiva Vīksna, Igors Rajevs, Artis Velšs, Andris Kulbergs

Jānis Domburs 5.jūlijs, otrdiena 12:00
«Sabiedrības resursi nav bezizmēra» un «kaut kas traks»: valsts un privātā atbildība Ukrainas bēgļu integrācijā
Tas, ka piedāvājums par bezmaksas latviešu valodas kursu nodrošināšanu Ukrainas kara bēgļiem nav iekļauts Iekšlietu ministrijas gatavotajā pasākumu plānā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, vēl nenozīmē, ka šādi kursi šiem cilvēkiem nebūs pieejami. Taču izmaksas, kas saistītas ar šo kursu nodrošināšanu, tiks segtas nevis no valsts budžeta, bet gan no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un jau līdz šim piešķirtā finansējuma. Tā trešdien raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijā apgalvoja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, uzsverot – pasākums pēc būtības tiekot atbalstīts.
«Trīs dažādi kodi» un «izdeguši sociālie darbinieki» - pašvaldību realitāte bēgļu atbalstā
Ukrainas civiliedzīvotāju uzskaite Latvijā līdz šim ir diezgan haotiska, kas apgrūtina patvēruma meklētāju iekārtošanos darbā, bet finansiālo slogu un spiedienu uz cilvēkresursiem arvien skaudrāk izjūt pašvaldības. Turpretim politiķi nespēj ātri vienoties par bēgļu atbalsta plānu un ļoti negribīgi piešķir viņu atbalstam nepieciešamo naudu, to diskusijā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība) un Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs ("Progresīvie").
Koalīcijas nevienošanās un «labāk, lai iet pie kaimiņiem» – kādēļ buksē Ukrainas bēgļu atbalsta plāns
Galvenais iemesls, kādēļ valdība šonedēļ tā arī nespēja pieņemt Iekšlietu ministrijas sagatavoto plānu par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas pēc 24. februāra, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu, ir ieradušies Latvijā, ir atbalsta pasākumu izmaksas. To trešdien, attālināti piedaloties raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijā par valsts, pašvaldību un privātpersonu atbalstu kara bēgļiem no Ukrainas, atzina iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai”/”Par!”).
VIDEO: Kas notiek Latvijā ar valsts, pašvaldību un privāto atbalstu bēgļiem no Ukrainas?
Kopš 24. februāra, kad Krievija uzsāka savu pēdējo iebrukumu Ukrainā, Latvijā no Ukrainas ieradušies gandrīz 25 tūkstoši bēgļu – daudzi no viņiem ir apmetušies pie saviem radiem, draugiem vai paziņām, savukārt citus izmitinājušas pašvaldības. Iekšlietu ministrija sagatavojusi scenāriju, kas paredz, ka Ukrainas bēgļu skaits Latvijā var pieaugt līdz 40 000.
Paldisku gāzes terminālis: par kādu cenu un ar kādām garantijām kopā ar Igauniju un Somiju aizstāt «Gazprom»
Sašķidrinātās gāzes terminālis Paldiskos, visticamāk, tiks veidots kā privātu uzņēmēju komerciāls projekts, bet pirmos divus gadus to, visdrīzāk, finansiāli atbalstīs arī Somija, lai gan lēmums par valstu iesaisti vēl nav pieņemts. “Latvenergo” to pašlaik uzskata par vienīgo projektu, kas reāli ļautu piekļūt papildus LNG gāzes jaudām jau šogad, taču “Conexus Baltic Grid” šajā projektā vēl nav iesaistījies, jo tas ir atkarīgs no Latvijas valdības lēmuma, kura vēl nav, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” norādīja “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss un “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
Pie Skultes «5,2 kilometrus jūrā» vai vienā no lielajām ostām? Par un pret jaunu LNG termināli Latvijā
Terminālu Skultē ir iespējams uzbūvēt ļoti īsā laikā, jo tehniskie nosacījumi tam ir, turklāt iedzīvotāju bažas var kliedēt, izvēloties tam citu vietu krietni tālāk no krasta, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pavēstīja “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors Renārs Miķelsons. Viņš aicināja uzņemties iniciatīvu un norādīja, ka Skultes terminālis izmaksātu ievērojami lētāk nekā līdzīga projekta realizācija Paldiskos.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt