Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) uzskata, ka pēdējo četru gadu laikā lauksaimniecības nozare Latvijā ir pamatīgi attīstījusies, jo neto ienākums uz vienu strādājošo 2018. gadā bija 5700 eiro gadā, bet pērn – vairāk nekā 10 000 eiro, kas ir pieaugums par gandrīz 80%. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja arī jauno sistēmu, kad platībmaksājumu saņemšanai nepietiks vien ar zāles nopļaušanu. Turpretim "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons tam nepiekrīt un ministra nopelnus lauksaimnieku turības pieaugumā nesaskata.
Biedrība "Zemnieku saeima", kurā apvienojušies ap 800 biedru no dažādām lauksaimniecības nozarēm, jau iepriekš Zemkopības ministrijai pārmetuši, ka to vada nevis politiski ieceltais ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība (NA)), bet gan viņa biroja vadītājs, NA valdes loceklis Jānis Eglīts. "Gerharda kungs nav tas, kurš vada ministrijas darbu," jaunās valdības veidošanai veltītajā raidījumu ciklā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?" pauda ''Zemnieku saeimas'' valdes loceklis Mārtiņš Trons, pārmetot ministram nesarunāšanos ar zemniekiem un lauksaimniekiem.
Diskusijā piedalās Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība), ''Zemnieku saeimas'' valdes loceklis Mārtiņš Trons un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Kamēr 14. Saeimā ievēlētie politiskie spēki turpina sarunas par jaunās valdības veidošanu, raidījums "Kas notiek Latvijā?" šo procesu analizēs arī īpašā ciklā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?". Sākot no 11. oktobra šo raidījumu ciklu varēs vērot tiešraidēs portālā LSM.lv.
Jaunās koalīcijas un tai sekojošās valdības veidošanā svarīgi būs vienoties ne tikai par galvenajiem uzdevumiem, bet arī par cilvēkiem, kuri ieņems vadošos amatus, – pēc kādiem kritērijiem viņus izvēlēsies un vai ministriju pārdale partiju starpā nekļūs par ierasto tirgošanos. Politikas zinātnes doktors Jānis Ikstens raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda šaubas, vai jaunās valdības tapšana principiāli atšķirsies no tā, kas Latvijas politikā bija redzama jau iepriekš. Arī publicists Māris Zanders bija skeptisks par jaunas politiskās kultūras aizsākšanu Latvijā un prognozēja, ka agrākās tradīcijas turpināsies.
Partiju sarunās par nākamās valdības izveidi pagaidām ir iezīmētas tikai galvenās prioritātes, bet konkrētu priekšlikumu par reformām nav, ir tikai galvenās tēzes: izmaiņas enerģētikas politikā, klimata jautājumi, iekšējā un ārējā valsts drošība, ekonomikas izaugsme un izglītība, izriet no partiju pārstāvju paustā raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Politologs Jānis Ikstens atzīmēja, ka partijām ir 4000 zīmju programmas, dažām arī kaut kas izvērstāks, taču normāli būtu, ja tās ietu uz vēlēšanām ar detalizētu sarakstu, kas patiešām dod pamatu diskusijām par reformu plusiem un mīnusiem.
Kopumā mēs diezgan piesardzīgi raugāmies uz to, kāda tā situācija var attīstīties. Pēc būtības, mums tad nāk iekšā koalīcijā divi jauni partneri, par kuriem mēs tiešām ļoti maz ko zinām," trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", pamatojot 14. Saeimas vēlēšanu uzvarētāja – partiju apvienības "Jaunā Vienotība" vēlmi nākamajā valdības koalīcijā redzēt četrus politiskos spēkus, pauda apvienības valdes loceklis Arvils Ašeradens.
LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" 5. oktobra diskusijā "Kas notiek ar koalīcijas izveides sarunām un Valsts prezidenta uzstādījumiem?" piedalās valdības veidošanas procesā iesaistīto politisko spēku pārstāvji – Arvils Ašeradens (''Jaunā Vienotība''), Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"), Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) un Kaspars Briškens ("Progresīvie"), kā arī politikas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens un publicists Māris Zanders.