Perfekta mauriņa vietā dabiska pļava – jauna tendence pagalmos un pilsētvidē

Kādreiz labi koptas un skaistas sētas pazīme bija gludi pļauts, perfekts zaļš mauriņš ar pāris centimetru garu zāli, bet tagad arvien biežāk cilvēki Eiropā un arī Latvijā sāk domāt par sugām bagātu pļavu stūrīšu veidošanu savā pagalmā. Eiropā šī tendence arvien vairāk ienāk arī pilsētvidē, tāpat arī ainavu arhitektūrā.

Iespējams, esam tā pieraduši pie golfa laukuma zāliena standarta, ka grūtāk ieraudzīt, kur ir pļavas skaistums pagalmā. Taču pļava ir gan tas, ko var redzēt, gan tas, ko var sadzirdēt – kukaiņu sanēšana, augu čabēšana, pļavas putnu dziesmas –, gan tas, ko var saredzēt – krāsu daudzveidība, toņi, nianses –, gan arī smarža, turklāt pļavā augi zied dažādos laikos.

ĪSUMĀ:

Pļava pagalmā ir ļoti vērtīga dabas daudzveidības saglabāšanai. Ja vēlas to izveidot, var sākt ar 10 kvadrātmetrus lielu laukumu. Pilsētās tās ir kā dzīvības saliņas, kurās mājo vairāk augu sugu, vairāk tauriņu, bišu, sienāžu, savukārt izziedējošo augu sēklas dod barību putniem un citām dzīvām radībām. Arī lauku apkaimē tās piesaistīs mājai vēl vairāk dzīvo radību – piemēram, putni, kas barojas pļavā, palīdzēs arī tikt galā ar kukaiņiem, kas ēd kultūraugus, tā palīdzot arī dārzam.

Pļavas veidošana - lēna un iejūtīga sadarbība

Teju jebkurā pagalmā ir iespējams ierīkot nelielu, augu bagātības ziņā dabiskās pļavas biotopam līdzīgu stūrīti. Ja nosprauž to kā mērķi, tad jāiepazīst pļava un tās ekoloģija. Jāņem vērā, ka pļavas izveidošana nav ātrs process – tā ir lēna, iejūtīga sadarbība ar dabu, kas jāveido vairāku gadu garumā.

Lai pats no sevis izveidotos īsts dabiskās pļavas biotops, dažkārt var būt vajadzīgas pat vairākas desmitgades. Mērķtiecīgi rīkojoties, pagalmā pļavas iezīmes var panākt arī ātrāk.

Ja ir vēlme izveidot dabisko pļavu savā pagalmā, to var darīt, vadoties pēc Latvijas Universitātes zālāju pētnieces Dr. geogr. Solvitas Rūsiņas un dabas aizsardzības eksperta, Latvijas Dabas fonda projekta “GrassLIFE”  demonstrācijas saimniecības “Bekas” vadītāja Viestura Lārmaņa LSM.lv sniegtajiem padomiem. Vispirms jāsaprot, kāda ir esošā situācija – jāizpēta, kādi augi jau aug mauriņā vai potenciālajā pļavas vietā, kādi ir tai tuvumā. Varbūt tur ir kādas dabisko pļavu augu sugas? Jāizpēta, kāda ir augsne – jāņem vērā, ka daudzveidīgu pļavu sekmēs mazauglīga augsne, ar mazāk barības vielām.

Pirmais solis - pļaut retāk

Pats pirmais, ar ko sākt – nevajag visu pagalmu nopļaut. Protams, ar mauriņpļāvēju jānopļauj vietas, kurās paredzēts vairāk staigāt vai kur vairāk uzturas bērni, tiek rīkoti pikniki vai spēles, tāpat jāizpļauj celiņi. Eksperti uzsver, ka ļoti svarīgi nopļauto vienmēr aizvākt – tieši tā ar laiku var iegūt lielāku savvaļas augu daudzveidību, jo tiek samazināta augsnes auglība, barības vielas iznesot novāktās zāles veidā.

Pļavai atvēlētā teritorija noteikti ir jāpļauj vismaz vienu reizi sezonā. Dabiska pļava – tas nenozīmē nepļautu un savā vaļā atstātu pļavu. Kad to darīt? Tradicionāli pļaušanas laiks ir no jūnija beigām līdz jūlija beigām, taču jāpiemērojas savai saimniecībai, savai varēšanai, laika apstākļiem, tehnikas pieejamībai. Tas, ka katru gadu sanāk nopļaut dažādos laikos, arī var palīdzēt daudzveidīgas pļavas izveidei pagalmā – vienā gadā pagūst izziedēt agrās sugas, kad pļauj vēlāk – tad arī vēlās. Vislabāk, ja pļaušana notiks pēc iespējas līdzīgāk siena vākšanai – nopļaujot (vēlams ar pļaujamo, kas zāli nesasmalcina), izžāvējot un pēc tam sausu sagrābjot un aizvācot. Novākšana siena laika manierē ļauj augiem vēl žūstot nogatavināt un izsēt sēklas. Ja pagalma pļaviņa lielāka, sanāks materiāls arī estētiskas siena gubiņas izveidošanai bērnu rotaļām vai vienkārši sirdspriekam.

Jo biežāk pļauj, jo mazāka augu sugu un kukaiņu daudzveidība pļavā. Ņemot vērā, ka bioloģiskā daudzveidība Eiropā, tostarp Latvijā, sarūk, mauriņu retāka pļaušana ir ļoti vēlama.

Ziedošie augi ir barība apputeksnētājiem, arī paši augi tad var izplatīties no pļavas uz pļavu, jo ir vietas, kur tiem ļauj noziedēt un izsēt sēklas.

Pļaujot mauriņu 1-2 reizes nedēļā, saglabāsies pašas izturīgākās sugas. Ja nav sētas graudzāles, tad tās būs izturīgākās savvaļas sugas – četras vai piecas. Dabiskā pļavā vienā kvadrātmetrā var būt 40-50 sugas. To, protams, pagalmā panākt diez vai būs iespējams, taču noteikti augu daudzveidība būs lielāka nekā bieži pļautā mauriņā. Pārāk bieži pļautā mauriņā ir tikai dažas augu sugas, tās nepaspēj izziedēt, un līdz ar to tur nav, ko darīt kukaiņiem – nav ziedu, no kā baroties. Pat ja mauriņa pļaušanu nevis tikai pārtrauc, bet samazina, piemēram, uz reizi trīs nedēļās, bezmugurkaulnieku dažādība palielinās divas ar pusi reizes, norāda eksperti.

Iesēt pļavu

Ja pļaušanas biežums ir samazināts, bet puķu paklāja tomēr nav, nākamais solis būtu iesēt pļavu puķes. Tradicionālās saimniekošanas laikā pļavu augiem izsēties bija vienkārši – nopļāva sienu, sakrāva vezumā, zirgs to vilka, vezums kratījās, siena kušķi un sēklas pa ceļam izkrita, iesējās un tā pļava izplatījās. Tāpat govis ganībās sēklas izplatīja, staigājot pa pļavu un atstājot apēstās sēklas ar savām pļekām.

Kā rīkoties mūsdienās? Ja pļava ir pļauta, siens izvākts, ekspansīvās sugas mazinātas, tad var uzmeklēt kādu līdzīgu pļavu, kurā ir lielāka augu daudzveidība un sarunāt ar tās saimnieku kādu vezumu zāles, kuru izkaisīt savā pļavas stūrītī. Zāle jāizklāj plānā kārtā, jāļauj tai izžūt, jāapgroza, tad sēklas labāk izbirst un izsējas.

Vienkāršs veids ir pašiem savākt konkrētu sev tīkamo augu sugu sēklas. Piemēram, viegli ievākt vidējās ceļmalītes sēklas, tik jānogriež izziedējušās vārpiņas, kur katrā no tām ir daudzi simti pavisam sīku sēklu.

Šī ceļmalīšu suga nereti atrodama ceļu malās un pilsētu pagalmos. Ceļmalas vispār ir vieta, kur var atrast pa drusciņai no visdažādākajām augu sugām. Tūlīt ienāksies sēklas vienai no košākajām dabisko pļavu indikatorsugām – dzirkstelītēm. Tā gan drīzāk būs atrodama tieši dabiskajās pļavās. Arī tās ir viegli ievākt.

Pirms sēšanas vajag arī nedaudz apstrādāt augsnes virskārtu – ja runa ir par pagalmu, tad to var saskrāpēt ar dzelzs grābekli, lai sēklām būtu vieta, kur iesēties. Savvaļas augus var arī iestādīt, piemēram, viegli atpazīstama un pieejama ir gaiļbiksīte, kas viegli ieaugas pārstādīta. Taču jāatceras, ka nav atļauts pārstādīt īpaši aizsargājamos augus.

Dabiskā zālāja sēklas Latvijas veikalos nav pieejamas. Protams, var sēt puķu maisījumus, tādi ir iegādājami, reizēm ar maldinošām norādēm uz saistību ar dabisko pļavu, taču tās ir dekoratīvā zāliena sēklas, kurās nebūs dabisko pļavu puķu. Ja arī šādā maisījumā ir kāds savvaļas augs, tad parasti tas nav Latvijas izcelsmes.

Pieredze dabiskajā saimniecībā – priecē ziedi, tauriņi un kukaiņi

Viesturs Lārmanis saimnieko dabas saimniecībā “Bekas” Ziemeļgaujā. Viņš apsaimnieko ap 100 ha dabisko pļavu biotopu. Taču arī Viestura mājas pagalms ir kā mazs biotops. “Uzreiz gan jāsaka, ka to vērienu, kāds ir mūsu īstajām pļavām, pagalmā nevar iedabūt. Īstajās pļavās ir daudz lielāki plašumi un gadsimtiem ilga attīstība, un tiem abiem ir liela ekoloģiska nozīme. Bet maziņu, augu bagātības ziņā standartam atbilstošu biotopiņu pagalmā var dabūt,” atzīst Lārmanis.

Viesturs un Inese Lārmaņi savā pagalmā.

Veidojot pļavu pagalmā, būtiski ir samazināt tās auglīgumu, uzsver Lārmanis: “Leknā zālē, kāda parasti ir auglīgās platībās, nav vietas, kur dzīvot vidēja un sīka auguma augiem. Tiem vienkārši pietrūkst saules gaismas un, pat ja tie mēģina tur augt, resnie augi kaut kad uzgulsies tiem virsū un nospiedīs. Dabiskā zālājā ir vairāki, dažāda auguma augu stāvi. Augstākais stāvs parasti ir diezgan skrajš, tas laiž cauri daudz gaismas. Arī vidējais stāvs nav pārmēru biezs un tādēļ apakšā var augt, piemēram, kodīgais laimiņš”.

Bruģis Lārmaņu ģimenes pagalmā.

Daudzi pagalmu saimnieki cīnās ar bruģa aizaugšanu – ravē, pat nīcina ar augu aizsardzības līdzekļiem. Lārmanis uz to palūkojas citādāk: “Te pļaviņa liecas un lien virsū bruģītim. Manuprāt, šāda biodaudzveidības apskauta bruģa mala ir daudz omulīgāka par pliki notīrītām betonmalām.”

Lārmaņu ģimenes pagalms.

No augumā augstākiem augiem lauksaimnieka pagalmā ir, piemēram, pēterenes, lielziedu vīgriezes un dažādas graudzāles. “Mēs šo pļaviņu turam nepļautu ilgāk nekā īstās pļavas – tikai tāpēc, lai garāks smuko puķīšu un kukaiņu dziesmiņu laiks. Kad viss noziedējis, nopļaujam un nopļauto aizvācam. Mūsu smilšainajā pasaulē, kur pārsvarā ļoti notievējuši augi, tas darbojas labi,” stāsta Lārmanis. Viņš skaidro – ja augsne būtu auglīgāka ar lielāku augu masu pārāk vēla pļaušana pakāpeniski varētu izraisīt pļaviņas pakāpenisku pārmēslošanos: “Tādēļ, ka barības vielas, ko nav paņēmis siena vācējs, vasaras beigās augi no stublājiem pārnes sakņu stāvā un tur noglabā.”

Lārmaņu ģimenes pagalmā dažas teritorijas tiek arī pļautas.

Nav tā, ka šajā pagalmā vispār netiek darbināta mauriņa pļaušanas mašīna – aptuveni puse tiekot pļauta. Galvenokārt pļauj tās pagalma daļas, kur biežāk jāstaigā. “Nopļauto gan vienmēr aizvācam, jo zinām, ka tā ar laiku iegūsim lielāku savvaļas augu daudzveidību. Taču gandrīz nekur nav tā, ka būtu nopļauts pilnīgi viss. Izteiksmīgākie dzirkstelīšu, lielziedu vīgriežu, vidējo ceļamalīšu, kādu smuku smilgu laukumi daudzviet tiek saglabāti nenopļauti. Šīs puķu saliņas bieži ir tik izteiksmīgas, ka kopainā saplūst kopā ar stādīto puķu dobēm, radot harmonisku un daudzveidīgu ikdienas ārtelpu,” stāsta lauksaimnieks.

Pļavas ziedi Lārmaņu ģimenes pagalmā.

No pļavas pagalmā ir ne tikai ekoloģisks un vizuāls gandarījums. Daudzveidīga, bet ne lekna augu pasaule ap sevi pulcē arī citādāku kukaiņu sabiedrību. “Celiņi starp un ap virtuves dārziņa augstajām dobēm, protams, arī ir izpļauti, jo tur bieži jāstaigā. Taču turpat blakus jau arī sākas savvaļas puķu pasaule, kas piesaista arī apputeksnētājus, kas pie viena apputeksnē dārza augus. Ja savvaļas zāle mums būtu ļoti augsta un lekna, diez vai mēs tai ļautu aizņemt tik lielu daļu no pagalma,” atzīst Lārmanis.

Kad ģimene sāka šajā vietā dzīvot, zāle bijusi leknāka nekā tagad.  “Tad tā producēja miljoniem kodīgu knišļu, dārzam uzmācās daudz vairāk gliemežu u.tml. Tā nu pie mums sanācis, ka mazāk auglīga pagalma uzturēšana ir devusi daudz vairāk krāšņuma un pasargājusi no daža kaitnieka,” norāda saimnieks.

Nesen saimniecībā viesojies entomologs Voldemārs Spuņģis, kurš neilgā laikā pagalmā saskaitīja 14 dažādas tauriņu sugas.

“Vasaras garumā tauriņu sugu skaits ir vēl lielāks, un tam pamatā ir ziedošo augu daudzveidība. Skaists ir ziedošs pagalms, bet vēl skaistāks ziedošs un pilns ar krāsainiem tauriņiem. Katru pagalma soli pavadoši tauriņi ir mūsu ikdiena,” saka Lārmanis.

Ar nolūku piesaistīt bites pagalmā ir ierīkota arī speciāla bišu māja. “Pļaujot mauriņu, par bitēm un labiem nektāraugiem mēs atceramies vienmēr. Piemēram, ja pamanām, ka biežāk pļautajā pagalma daļā drīz ziedēs baltais āboliņš, tad tā laukumus nepļaujam, kamēr nav noziedējis. Tā mums pastāvīgi ir rosīgi sanošs paklājs pat tur, kur neuzturam dabiskās pļavas augāju. Tad kad pēc noziedēšanas āboliņu nopļauj, pēc kāda laika tas uzzied atkārtoti. Tāpat dara arī ceļmalītes,” par ziedēšanas ritmiem stāsta lauksaimnieks.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dārzs un mājas
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti