Ķirbjiem aizvadītais bijis labs gads, un joprojām esošā āra temperatūra ap 10–12 grādiem ķirbjus apmierina, uzsvēra Bražūne. "Viņi šādā temperatūrā turpina briest un veidojas vairāk cukura," skaidroja dārzkope. "Jo vēsāks laiks, jo vairāk veidojas cukuri un augļi kļūst saldāki.
Izstādes eksponātu vidū sastopami gan spageti, šokolādes, gan varavīksnes ķirbji.
"Ķirbju apēšanai ir ļoti daudz variāciju – vārīt zupā, cept, grilēt, saldajos ēdienos – gan kēksos, gan pudiņos. Tos var marinēt un ieskābēt," stāstīja ķirbju audzētāja.
Svarīgākais, lai izaugtu brangi ķirbji, esot pareizā laikā iesēt un neaizmirst iestādīt, smejas Elga Bražūne. "Lielie eksemplāri ir interesanti, bet pēc daudzu gadu pieredzes redzu, ka lielie giganti interesē tikai bērniem, kuri grib sasniegt rekordus, bet pieaugušie, kuri saprot, ka ķirbi vajadzēs arī izlietot, atsakās audzēt gigantiska izmēra ķirbjus."
Parasti ķirbju lietpratēji izvēlas nelielus ķirbjus, ko bez palīgspēkiem paši var aiznest mājās un ko ir pa spēkam arī izmantot – izspiest sulu, iemarinēt vai izgrebt.
