"Mums bija jauki brīvajā Latvijā. Saimniekiem bija pa 40 un pat vairāk hektāru zemes," tā par savu bērnību, kad skriets ganos un dziedātas dziesmas, un jaunību stāsta balvēniete Olga Baranova, kurai šogad 4. novembrī palika 100 gadi. Olgas kundze atklāj, ka tieši Latvijas brīvvalsts laiks viņas dzīvē ir bijuši tie labākie gadi, kad vēl bija dzīvs tētis un brālis, kad vēl nebija kara un visiem bija iespēja strādāt un pelnīt.
"Viņi nodibināja mūsu Piensaimnieku savienību un uzcēla pienotavu. Pienotava bija ar zīmogu – Abrenes apriņķis, Tilžas pagasts, piensaimnieku sabiedrība "Sviestiņi", liela pienotava, man šķiet, ka vēl pat šodien tā māja ir saglabājusies. Ražoja sviestu, un no visas apkārtnes krejotavām uz šejieni veda krējumu un sviestu taisīja un sūtīja uz Angliju. Lika koka kastēs, apakšā klāja pergamentu, pa 25 kilogrami kastēs, un uz kastes bija tas pats zīmogs."
Stāstot par brīvvalsts laikiem, Olgas kundzes seja atplaukst smaidā un redzams, ka šīs atmiņas viņai tiešām ir patīkamas un dārgas, jo turpmāk dzīve viņai ir nesusi ļoti daudz pārdzīvojumu.
"Kā sākās karš, tā viss pamainījās. Brālīti iesauca krievu armijā 1944. gada 15. augustā, viņam tikko 18 gadi palika. 24. decembrī viņš krita Kurzemē."
Arī pēc Otrā pasaules kara dzīve Latgales laukos ne par tiesu nebija kļuvusi vieglāka. Pēc tēva nāves Olga, jauna meitene būdama, uzņēmās ne tikai visu darbu savā saimniecībā, bet arī strādāja kolhoza labā.
"Kamēr vēl nebijām kolhozā, viss bija jānodod – maizīte, graudi, vilna, olas, gaļa. Un ne par ko mums nemaksāja, jo tā bija nodeva. Ziemā uz vienu zirgu uzlika izvest no meža 50 kubikmetru materiāla, mēs izvedām."
Olgas kundze secina, ka visa viņas dzīve ir bijis darbs, tāpēc nebijis laika uz puišiem lūkoties, kuru pēc kara jau tā bijis maz, tāpēc apprecējusies tikai 39 gadu vecumā.
"Jaunāks vīrs man bija. Viņš bija 1931. gada. Es esmu pateicīga viņam, ka viņš uzstāja, lai mēs apprecamies. Mana māte teica, ka es taču esmu par viņu vecāka, bet viņš pateica, – uz saviem pleciem es viņas gadus nenesīšu."
It kā salokot kabatlakatiņā savus nodzīvotos gadus un notraušot skopu asaru, simtgadniece atklāj, ka tagad viņa seko tam, kas notiek valstī un pasaulē.
Viņu satrauc karš Ukrainā un pašu latviešu attieksme pret savu nākotni. "Citu neko nevar dzirdēt kā tikai karš un karš. Un nevar to ļaunumu neviens savaldīt."
Šogad novadā Olga Baranova ir vienīgā simtgadniece, taču, kā atklāj Balvu novada domes pārstāve Iluta Jaunžeikare, novadā, kur reģistrēti 19 500 cilvēku, vecumā no 90 līdz 100 gadiem ir 156 iedzīvotāji.
"Kopš mēs esam apvienots novads, tad mums katru gadu ir viens sumināms simtgadnieks. Bet man ir zināms, ka Balvu novadā ir arī trīs iedzīvotājas, kuras svinēja jau vairāk nekā 100 gadu jubilejas," saka Jaunžeikare.
Simtgadu jubileju nosvinējusī balvēniete Olga Baranova tagad dzīvo pie mazbērniem, ērtā privātmājā, kavējas atmiņās un atzīstas, ka tik garu mūžu nav plānojusi dzīvot, taču, viņasprāt, Dieviņš nevienam neliek nest nepaceļamu nastu. Arī viņai.
