67 gadus vecais Aivars ir cīrulis – viņa rīts sākas piecos, bet darbi Strenču pasta nodaļā sākas astoņos.
"No rīta te visu atved, tad sašķiroju, mums katram iedod lapu, katram jāsaskaita savi eksemplāri. Maršruts jau ir gatavs, ja katru dienu sanāk visur braukt, tad mans maršruts ir apmēram 25–30 kilometri," stāsta Strenču pilsētas pastnieks Aivars Grinbers.
Izvadāt korespondenci Aivaram izdodas aptuveni četrās stundās. Galvenais palīgs viņa darbā ir elektrovelosipēds.
Ziemā gan nav viegli tikt galā ar darbiem. Īpaši, kad termometra stabiņš noslīd zem -20 grādiem. Tad ritenis tiek nolikts garāžā un sūtījumu nogādāšanai tiek izmantots auto.
"Ja nenotīra veloceliņus, tad ir diezgan problemātiski. Šodienas apstākļos ir jāuzmanās no ledus, sniegs svaigi tam uzsnidzis virsū. Var nokrist jebkurā vietā, bet jācīnās," nosaka Aivars.
Ikdienas gaitās palīdz arī tas, ka daudzi Strenču iedzīvotāju aicina pie tējas tases, cienā ar gardumiem – tā viņš jūt, ka ir gaidīts un cienīts. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc nolēmis kļūt par pastnieku.
"Uz pastu neatnācu strādāt naudas dēļ. Es aizgāju paātrinātajā pensijā, biju pieradis braukt ar riteni, un pēc gada man palika garlaicīgi, gribējās kaut ko darīt. Te tu visu laiku esi svaigā gaisā.
Faktiski gandrīz otru pensiju nopelnu," atklāj Aivars.
Smejoties Aivars saka – ja viņš nebrauks ar riteni, tad viņam būs kārtīgs vēderiņš, un tas nu gan neesot pieļaujams, Strenču kundzītes to ātri pamanīs un var apsmiet.
Bet no izaicinājumiem darbā lielākais ir suņi.
"Suņi principā pastnieku baigi necieš. Daži suņi mani jau vaktē," atzīst Aivars. "Ir iekoduši, bet es tur neiesniedzu nekādas sūdzības, lai gan bija problēmas ar vienu."
Aivars pieļauj, ka tālākā nākotnē tāds pastnieka arods izzudīs, – to viņš jūt jau tagad, kad korespondences apjoms krītas.
"Vecajiem cilvēkiem nāk visi rēķini, paziņojumi no pašvaldībām un ZAAO, viss ir papīra veidā, jaunajiem tas ir elektroniski.
Es pieļauju, ka mans darbs būs tikmēr, kamēr būs vecie cilvēki; kā būs vēlāk – nezinu," spriež pastnieks.
Kamēr būs, kam vest avīzes un vēstules, tikmēr viņš savu darbu turpinās, jo, kā pats saka, – katru dienu var uzzināt un ieraudzīt ko jaunu.
