Viktors Pupiks

Latvijas Radio žurnālists

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Trīs gadi pēc «policistu laupīšanas» Jēkabpilī - spēļu zāles pilsētā nesarūk
Trīs gadi pēc «policistu laupīšanas» Jēkabpilī - spēļu zāles pilsētā nesarūk

Šonedēļ paiet trīs gadi kopš melnās dienas Jēkabpilī, kad spēļu zāles „Fēnikss” aplaupīšanas laikā sākās apšaude un, aizturot noziedzniekus – policistus – gāja bojā Jēkabpils policijas inspektors Andris Znotiņš. Tolaik pilsētā bija deviņas spēļu zāles, savukārt nu to skaits sarucis tikai par vienu – līdz astoņām.

Ugunsdzēsēji - Latvijas varoņi 2013.gadā
Ugunsdzēsēji - Latvijas varoņi 2013.gadā

Aizejošais gads pagājis neierastā zīmē – mūsu varoņi bijuši ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Viņi, upurējot savas dzīvības, ir glābuši cilvēkus no sabrukušā veikala drupām, profesionāli ir darbojušies pils dzēšanā, lai gan viņu algas un aprīkojums skaudri atklāj Latvijas realitāti.

Pacientu pamet ceļmalā; iespējams, aprūpētāji saistīti ar sektu
Pacientu pamet ceļmalā; iespējams, aprūpētāji saistīti ar sektu

Sākumā notikums šķiet vien rupjš ētiska rakstura pārkāpums. Proti, cilvēks, kurš atradies rehabilitācijas centrā ar augstu temperatūru, īsti neārstēts, izrīkots meža darbos un vēlāk turpat izmests. Vai tas bijis cilvēcīgi? Taču šādi rīkojies rehabilitācijas centrs, kas ar sociālām metodēm palīdzot atteikties no dažāda veida atkarībām. „Neatkarība Balt" (tas ir šīs biedrības nosaukums) eksistē tādēļ, lai katrs cilvēks gūtu nepieciešamo palīdzību. Latvijas Radio pētījumā rodas aizdomas, ka patiesie centra mērķi varbūt varētu būt citi. Biedrība apgalvo, ka viena no socializācijas metodēm ir godīgs darbs, to saka arī valsts iestādes, kas uzrauga centra esamību. Tomēr godīgumu varētu apšaubīt. Iespējams, narkomāni un alkoholiķi tiek izmantoti naudas peļņas nolūkos, un tad tas vairs nav rehabilitācijas centrs, bet gan piespiedu nometne.

Reportāža: Daļa bijušo robežpunktu nonākuši absolūtā pamestībā
Reportāža: Daļa bijušo robežpunktu nonākuši absolūtā pamestībā

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un pievienošanās Šengenas zonai, Latvijai ārējā robeža saglabājusies vien ar Krieviju un Baltkrieviju. Starp Baltijas valstīm nu ir brīva kustība. Bet pārmaiņu eiforijā piemirsies par kādreizējiem robežkontroles punktiem. Daži no tiem likvidēti, un par valstu robežu šajā vietā liecina vien robežstabiņi. Daļa robežpunktu nonākuši absolūtā pamestībā.

Parādu piedzinēji ar skarbām metodēm īrniekus izmet no mājām
Parādu piedzinēji ar skarbām metodēm īrniekus izmet no mājām

Arvien biežāk dzirdams par gadījumiem, kad bankas atņem mājokli tiem, kas nespēj samaksāt kredītu. Pēdējā laikā iezīmējusies arī jauna nianse - dzīvokļi bieži vien ir izīrēti, un īrniekiem tiesas izpildītāju un policijas ierašanās ir pilnīgi negaidīta. Taču dzīvoklis iemītniekiem jāatstāj burtiski dienas laikā.

Alsunga, Rucava un Baltinava – grib būt neatkarīgi par katru cenu
Alsunga, Rucava un Baltinava – grib būt neatkarīgi par katru cenu

Arī Latvijas mazie novadi, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz divus tūkstošus cilvēku, vēlas dzīvot patstāvīgi un dedzīgi aizstāv savu neatkarību. Tāpat kā lielākās pašvaldībās, arī Alsungā, Rucavā un Baltinavā ļaudis sestdien dosies pie vēlēšanu urnām, lai izvēlētos vietvalžus nākamajai četrgadei.

Jelgava. Izpostīta karā, bet tagad ar jaunu izrāvienu
Jelgava. Izpostīta karā, bet tagad ar jaunu izrāvienu

Jelgavas iedzīvotāji ir ilgstoši Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) atbalstītāji. Pilsētas mērs Andris Rāviņš (ZZS) domi kūrē kopš 2000. gadu sākuma. Atsevišķi deputāti pašvaldību mēdz dēvēt par iestādi ar autoritatīvas iekārtas iezīmēm. Iecerēto projektu virzība varot notikt vien tā, kā patīk koalīcijai. Pilsēta cenšas atgūt pazaudēto mašīnbūves tēlu. Jelgava atdzimst, pateicoties labiekārtošanas darbiem, tomēr vislielākās neskaidrības ir transporta jomā.

Pašvaldību vēlēšanas: Daugavpilī cer uz mierīgākiem laikiem
Pašvaldību vēlēšanas: Daugavpilī cer uz mierīgākiem laikiem

Daugavpilī - 90 000 iedzīvotāju pilsētā - ilgstoši bijusi politiskā stabilitāte, tomēr šajā sasaukumā mierīgā idille likvidēta. Šajā laikā mainīts mērs, arī izpilddirektori, bijis korupcijas skandāls un vicemēra slepkavība. To pieklusinājis nesen atklātais mākslas centrs, tomēr figurē stāsti, ka līdz ar apjomīgu Eiropas naudu apguvi pašvaldība palīdzot atsevišķiem ekonomiskiem grupējumiem.

Valmierā lēmumus pieņem vienbalsīgi, tomēr piedzīvots arī pikets
Valmierā lēmumus pieņem vienbalsīgi, tomēr piedzīvots arī pikets

Valmieras domē lēmumi tiek pieņemti teju vienbalsīgi, jo par tiem balso arī opozīcija. Tomēr pēdējā sasaukuma laikā ne visi lēmumi uztverti mierīgi, un Valmierā piedzīvots pirmais pikets pašvaldības pieredzē – iedzīvotāji bija neapmierināti ar stadiona teritorijā nocirsto koku dēļ. Pilsētas ilggadējais mērs Inesis Boķis arī šogad cīnīsies par vēlētāju balsīm.

Eksperiments: Kredītus dod arī nelegāli strādājošiem
Eksperiments: Kredītus dod arī nelegāli strādājošiem

Vairāki "ātro" kredītu devēji labprāt aizdod naudu arī gadījumos, ja kredītu ņēmējiem ir neoficiālās darbavietas, kurās tie strādā. Viecot eksperimentu, kredītņēmējam bez oficiālās darba vietas aizdevumu bija ar mieru piedāvāt „Grencredit”, „sms Credit” un „Sohokredit”.

Iemīlēt un apprecēt puisi ar izkaisīto sklerozi
Iemīlēt un apprecēt puisi ar izkaisīto sklerozi

Mārcis Paegļkalns runā lēni un brīdī, kad piekūst, aicina runāt sievu Sandru. Abi ir gados jauni cilvēki, dzīvo senā vēsturiskā vienstāvu ēkā Jēkabpilī, kur pa istabu puisis pārvietojas lēnām un ar palīgrīkiem, jo slimo ar multiplo sklerozi.

Stāsti: Vecākiem nākas maksāt bērnu kredītus
Stāsti: Vecākiem nākas maksāt bērnu kredītus

Gan Uldis, gan Sanita (vārdi mainīti) nākas maksāt savu bērnu parādus, kas uzkrājušies no vairākiem laikā neatdotiem ātrajiem kredītiem. Uldis cer, ka soda procenti ir apturēti. Savukārt Sanitai nācās pārdot visas savas dārglietas, lai norēķinātos ar aizdevējiem.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd