Šonedēļ paiet trīs gadi kopš melnās dienas Jēkabpilī, kad spēļu zāles „Fēnikss” aplaupīšanas laikā sākās apšaude un, aizturot noziedzniekus – policistus – gāja bojā Jēkabpils policijas inspektors Andris Znotiņš. Tolaik pilsētā bija deviņas spēļu zāles, savukārt nu to skaits sarucis tikai par vienu – līdz astoņām.
Sākumā notikums šķiet vien rupjš ētiska rakstura pārkāpums. Proti, cilvēks, kurš atradies rehabilitācijas centrā ar augstu temperatūru, īsti neārstēts, izrīkots meža darbos un vēlāk turpat izmests. Vai tas bijis cilvēcīgi? Taču šādi rīkojies rehabilitācijas centrs, kas ar sociālām metodēm palīdzot atteikties no dažāda veida atkarībām. „Neatkarība Balt" (tas ir šīs biedrības nosaukums) eksistē tādēļ, lai katrs cilvēks gūtu nepieciešamo palīdzību. Latvijas Radio pētījumā rodas aizdomas, ka patiesie centra mērķi varbūt varētu būt citi. Biedrība apgalvo, ka viena no socializācijas metodēm ir godīgs darbs, to saka arī valsts iestādes, kas uzrauga centra esamību. Tomēr godīgumu varētu apšaubīt. Iespējams, narkomāni un alkoholiķi tiek izmantoti naudas peļņas nolūkos, un tad tas vairs nav rehabilitācijas centrs, bet gan piespiedu nometne.
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un pievienošanās Šengenas zonai, Latvijai ārējā robeža saglabājusies vien ar Krieviju un Baltkrieviju. Starp Baltijas valstīm nu ir brīva kustība. Bet pārmaiņu eiforijā piemirsies par kādreizējiem robežkontroles punktiem. Daži no tiem likvidēti, un par valstu robežu šajā vietā liecina vien robežstabiņi. Daļa robežpunktu nonākuši absolūtā pamestībā.
Arvien biežāk dzirdams par gadījumiem, kad bankas atņem mājokli tiem, kas nespēj samaksāt kredītu. Pēdējā laikā iezīmējusies arī jauna nianse - dzīvokļi bieži vien ir izīrēti, un īrniekiem tiesas izpildītāju un policijas ierašanās ir pilnīgi negaidīta. Taču dzīvoklis iemītniekiem jāatstāj burtiski dienas laikā.
Jelgavas iedzīvotāji ir ilgstoši Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) atbalstītāji. Pilsētas mērs Andris Rāviņš (ZZS) domi kūrē kopš 2000. gadu sākuma. Atsevišķi deputāti pašvaldību mēdz dēvēt par iestādi ar autoritatīvas iekārtas iezīmēm. Iecerēto projektu virzība varot notikt vien tā, kā patīk koalīcijai. Pilsēta cenšas atgūt pazaudēto mašīnbūves tēlu. Jelgava atdzimst, pateicoties labiekārtošanas darbiem, tomēr vislielākās neskaidrības ir transporta jomā.
Daugavpilī - 90 000 iedzīvotāju pilsētā - ilgstoši bijusi politiskā stabilitāte, tomēr šajā sasaukumā mierīgā idille likvidēta. Šajā laikā mainīts mērs, arī izpilddirektori, bijis korupcijas skandāls un vicemēra slepkavība. To pieklusinājis nesen atklātais mākslas centrs, tomēr figurē stāsti, ka līdz ar apjomīgu Eiropas naudu apguvi pašvaldība palīdzot atsevišķiem ekonomiskiem grupējumiem.
Valmieras domē lēmumi tiek pieņemti teju vienbalsīgi, jo par tiem balso arī opozīcija. Tomēr pēdējā sasaukuma laikā ne visi lēmumi uztverti mierīgi, un Valmierā piedzīvots pirmais pikets pašvaldības pieredzē – iedzīvotāji bija neapmierināti ar stadiona teritorijā nocirsto koku dēļ. Pilsētas ilggadējais mērs Inesis Boķis arī šogad cīnīsies par vēlētāju balsīm.