Pacientu pamet ceļmalā; iespējams, aprūpētāji saistīti ar sektu

Sākumā notikums šķiet vien rupjš ētiska rakstura pārkāpums. Proti, cilvēks, kurš atradies rehabilitācijas centrā ar augstu temperatūru, īsti neārstēts, izrīkots meža darbos un vēlāk turpat izmests. Vai tas bijis cilvēcīgi? Taču šādi rīkojies rehabilitācijas centrs, kas ar sociālām metodēm palīdzot atteikties no dažāda veida atkarībām. „Neatkarība Balt" (tas ir šīs biedrības nosaukums) eksistē tādēļ, lai katrs cilvēks gūtu nepieciešamo palīdzību. Latvijas Radio pētījumā rodas aizdomas, ka patiesie centra mērķi varbūt varētu būt citi. Biedrība apgalvo, ka viena no socializācijas metodēm ir godīgs darbs, to saka arī valsts iestādes, kas uzrauga centra esamību. Tomēr godīgumu varētu apšaubīt. Iespējams, narkomāni un alkoholiķi tiek izmantoti naudas peļņas nolūkos, un tad tas vairs nav rehabilitācijas centrs, bet gan piespiedu nometne.

Aizbrauc, nevienam nezinot

„Man ir prieks, ka mani izlaida tur, kur ir asfaltēts ceļš. Mežā vienam pašam man labāk nerādīties," saka Ivars - alkoholiķis. 37 gadu laikā mēģinājis nelietot grādīgo vairākkārt. Ilgākais noturējies deviņus mēnešus. Pēc piedzīvojumiem mežā tagad atkal nedzer. Labvēlību izrādījis kādas pašvaldības sociālais dienests, un viņu uzrauga arī medicīnas māsas.

Atgriežamies vasaras vidū, Rīgā, Krišjāņa Barona ielā, kur Ivars stāv pēc bezmaksas zupas. „Vai tu gribi tā turpināt dzīvot? – citus tā arī uzrunāja. Nākamajā dienā viņš [biedrības pārstāvis] atbrauca ar vēl vienu puisi un kādu meiteni, apēda zupu un aicināja sev līdzi," Ivars stāsta par to, kā iepazinies ar rehabilitācijas centra saimniekiem.

Tā brīvprātīgie dalīja vizītkartes ar aicinājumu nākt dzīvot uz centru, stāsta biedrības vadītājs jeb kā vēl viņu dēvē Līderis Maksims Jevlampijevs. „Teica, ka tā būšana esot kristīga prāta. Domāju, ka varbūt tomēr sagroza manu prātu," par to, kāpēc devies biedrības līderiem līdzi, stāsta Ivars. Jaunieši teikuši, ka agrāk lietojuši narkotikas, taču tad sākuši darboties biedrībā un atguvušies. Viens no viņu līderiem sacījis, ka esot divi rehabilitācijas centri – viens Tukuma pusē, otrs Balvu. „Centrā tu nevari trīs mēnešus nevienam zvanīt," saka Ivars, tāpēc vēlējies sazvanīt māsu, lai pateiktu, kur viņu meklēt. Taču tas nav izdevies un māsas numuru pierakstījis kāds no biedrības. „Pēc pāris dienām viņš man pasaka, ka sazvanījis māsu, un viņa bijusi priecīga (..) Šī iestāde ir sajūgta ar „Jauno paaudzi". Mūsu līderis viņu sauc par Apustuli," noskalda Ivars. Taču īstenībā māsa Ineta viņu pusotru mēnesi meklēja. „Zvanījām morgiem un slimnīcām un nē, nav (..) Kad atradies, tad bija liela temperatūra, ļoti novārdzis, slapjš, viss sačokurojies," saka māsa.

Ja nav pietiekami daudz ogu, tad pusdienu var nebūt

Viņam nopērk biļeti līdz Balviem un pabrīdina, ka galapunktā tiks sagaidīts un aizvedīs uz biedrību, kas atrodas Rugāju novada Lazdukalna pagastā. Centrā ļauj nomazgāties, iedod drēbes un pabaro. Lai dzīvotu rehabilitācijas centrā, ir bijis jāstrādā. „Īsu brīdi bija puisis, kuram viena roka bija neattīstīta – tāda īsiņa un neattīstīta. Viņš ļoti ātri pazuda," atminas Ivars.

Parasti jāceļas sešos no rīta, tad ir rīta tualete, brokastis un pēc tam braukšana uz ogošanu. Vienubrīd bijuši pat 60 cilvēki. Arī sestdien un svētdien bija jāstrādā. Tāpat bija sanākšanas, kad nāca Līderis. Arī barošana bijusi. Tiesa, vienreiz bija piedraudēts – ja nesavāks vajadzīgo ogu daudzumu, tad pusdienu nebūs. „Ir arī soda mērs. Man ne reizi tas nebija," saka Ivars.

Ja netiek salasīts noteikts daudzums ogu, centra teritorijā ar mehānisku zāģi jāzāģē malka. Tas ir vēl viens atsevišķs darbs pēc ogu lasīšanas tiem, kam piespriests kriminālsods - piespiedu darbs. Kā vēsta Probācijas dienesta Balvu teritoriālās struktūrvienības vadītājs Juris Ragovskis - piespiedu darba veicējiem viena stunda dienā jāzāģē malka pēc ogu lasīšanas. Dienests veiksmīgi sadarbojas ar biedrību. „Centra vadītājs Maksims šo lietu ļoti aktīvi kontrolē," atzinīgs ir Ragovskis. Tiesa, viņš nezināja, ka centrā ir jāsavāc noteikts daudzums ogu.

Ivars, kas par kriminālsodāmu cilvēku uzturēšanos uzzina vien tad, kad ierodas centrā, sākotnēji to noprot, redzot citu iemītnieku tetovējumus, vēlāk to pārrunājot, un uzzina, ka vienu stundu malka tiek likta zāģēt ne tikai notiesātajiem, bet arī tiem, kas ārstējas no atkarībām. Tas ir situācijās, ja neizdodas salasīt noteiktu ogu daudzumu. Ivars normu spējis izpildīt tikai pāris reizes – sākumā vajadzēja lasīt mellenes, bet pēc tam brūklenes. „Viens no kalpotājiem stāstīja, ka līdz 10.decembrim esot lasījuši dzērvenes," saka Ivars.

40 kilometri kājām līdz Rēzeknei

Vīrietis rokās tur rūtiņu burtnīcu, kurā fiksējis centra ikdienu un to brīdi, kad sākusies temperatūra. Pierakstījis, kurā dienā, kāda tā bijusi, rakstījis ar domu parādīt mediķim. „Sajutos sūdīgi. No rīta izmērīju temperatūru un 37,7. Līdera palīgs saka, ka tas ir gandrīz tas pats, kas 36,6 – uz mežu! Atbraucu mājās – 39,6 – gultā iekšā un paracetamols. Līdz 23.augustam," saka Ivars. Temperatūra bijusi kopš 18.augusta.

23.augusta vakarā Līdera palīgs atnācis un konstatējis, ka Ivars ir sakarsis. Līdera palīgs izteicis domu, ja Ivars aizbrauks, tad viņš vairs atpakaļ nebrauks. Vīrietis to patiešām nevarēja apsolīt un spiedienam dot teju vai zvērestu nav padevies. „Tad viņš tajā vakarā it kā zvanījis „ātrajiem", jo slimnīcas tāpat pretī neņemot," atminas Ivars.

Pēc tam Ivars tiek aizvests uz mežu un tur arī izmests. „Es rēķinu, ka līdz Rēzeknei gāju 40 kilometrus," saka Ivars, atceroties uz ceļu zīmēm norādīto attālumu. Sestdien un svētdien visi sociālie dienesti bija ciet. „Piegāju pie vilciena kases un stāstīju, kas bija un iznācu ar biļeti līdz Rīgai," norāda Ivars.

„Pasažieru vilciena" kasiere Irina notikumu atceras ļoti labi. Viņa lūgusi cilvēkus, kas pirkuši biļetes, mazliet ziedot naudu, lai pēc tam par iegūto naudu varētu nopirkt biļeti. „Līdz vilciena atiešanai bija 20 minūtes. Trūkstošo naudu pievienoju pati, un viņš aizgāja uz peronu," viņa saka. Pēc tam arī iedevusi pusdienas. „Ja neesi izvēlīgs – ņem!" viņa stāsta.

Rehabilitācijas centrā dzīvo klusi un noslēpumaini

Biedrība „Neatkarība Balt" - jeb kā paši sevi dēvē - rehabilitācijas centrs -, pieder Kristiānai Vahruševai un Krievijas pilsonim Vjačeslavas Vahruševam. Savā mājas lapā lepojas ar palīdzēšanu cilvēkiem, iegūtām naudām no sabiedrības integrācijas fonda, ar savas artavas došanu dažādos labiekārtošanas darbos un citu. Ideāla organizācija, kas patiesībā ir ļoti noslēgta un īpaši daudz neafišējas. Neko daudz nezina nedz Lazdukalna pagasta pārvaldē sastaptais saimnieciskās daļas vadītājs Andris Barkāns, nedz Rugāju novada priekšsēde Sandra Kapteine. „Ne uz kādiem kontaktiem neizejam un nevaru komentēt," nosaka Kapteine.

Pagasta iedzīvotāji par organizāciju arī zina maz, ja neskaita faktu par ogošanu. „Katru rītu viņus kā armijā salādē mašīnā," saka kāds vietējais.

Pirms diviem gadiem Valsts darba inspekcija ir pētījusi iespējamo nereģistrēto nodarbinātību, bet secinājusi, ka tā esot darba terapija, jo klientam jālasa ogas sev, tāpat arī kā darba terapija tiek piemērota strādāšana zemnieku saimniecībās, piemēram, „Dimdiņos" pie kāpostu novākšanas. Tomēr Latvijas Radio iegūtās intervijas godīgu attieksmi varētu apšaubīt.

Brigadieris „Land Cruizer" mašīnā; iespējama saistība ar sektu

Lazdukalna pagastā var satikt tā vadītāju Maksimu Jevlampijevu - kādreizējo narkomānu, kas vietējās aprindās tiek dēvēts par Līderi. Centrā atver kāds vīrietis. Ģērbies šortos un maikā, puisis iziet ārā, piezvana Maksimam. Viņš uz sarunu ierodas no Balviem un ceļu mērojis „Land Cruiser" mašīnā.

Iekšā ēkā žurnālistu neielaiž, viss esot anonīmi. Slēpjams nekas neesot, bet svešinieka uzturēšanās neesot vēlama. Intervijā izstāsta, ka organizācija dibināta 2007.gadā, ēka pārņemta nolaista, un šai organizācijai nav nekāda sakara ar kristīgām organizācijām. Tomēr Radio rīcībā ir vairāki fakti, kas varētu liecināt pretējo. Pirmkārt, Zemesgrāmatas izrakstā ēkas īpašnieks ir Evaņģēlisko kristiešu baznīca „Jaunā paaudze" Rīgas nodaļa. Maksims teica, ka vien īrējot telpas. Otrkārt, „Neatkarība Balt" mājas lapā atrodamas vairākas publikācijas, kas atrodamas arī „Jaunās paaudzes" mājas lapā. Treškārt, pēc „Lursoft" datiem centra līdzdibinātājs Vjačelsavs Vahruševs ir „Jaunās paaudzes" Ķengaraga draudzes mācītājs. Un ceturtkārt, kādā no „Jaunās paaudzes" mājas lapā atrodamām publikācijām par Lazduklana rehabilitācijas biedrību, pats Maksims norādījis, ka rehabilitācijas centra galvenais uzdevums ir cilvēku iepazīstināt ar Dievu un „iepotēt" kristīgās vērtības. „Ar ko nodarbojas ikdienā? Celšanās, vingrošana, brokastis, strādā centrā, sagatavo malku (..)," klāsta Maksims.

Daļa centra cilvēku ikdienā tiek pieradināti pie mājas sakopšanas, jo to nav darījuši. Tomēr garajā pienākumu uzskaitījumā nav ne vārda par ogu lasīšanu. To slēpj līdz brīdim, kad jau intervijas beigās vēlreiz atgriežos pie pienākumiem – vaicājot, cik stundas dienā cilvēkus nodarbina ogu lasīšanā. „Mēs lasām ogas. Sev (..) Ēdam [par ogām]. Vitamīni. Vitamīni taču ir vajadzīgi," saka Maksims. Tomēr viņš atsakās parādīt ievārījuma burciņas un sāk izvaicāt žurnālistu par materiāla mērķiem. „Daudziem cilvēkiem te ir dzīve. Jūs atbraucāt, ierakstījāt un aizbraucāt," saka Maksims.

Vietējie iedzīvotāji zina stāstīt, ka šad tad ogas centrs it kā nododot vietējiem iedzīvotājiem Jānim un Janīnai. Kundze sarunā neielaižas, mūk prom, vīram runāt neļauj.

VID un PVD redz potenciālus pārkāpumus centra darbībā

Ierodoties centra teritorijā agrā rītā, Radio pamana, kā notiek cilvēku iekāpšana pavecā zilās krāsas mikroautobusā. Pienākot tuvāk, mikroautobusā redzamas cilvēku galvas. Pieeju pie aizmugurējām durvīm un tās atveru. Iekšā bariņš cilvēku ar spaiņiem, ogu lasāmajām ierīcēm, netīrās drēbēs sēž uz improvizētiem koka beņķiem. Blakus mētājas netīri cukura maisi. Vaicājot, „ko Jūs šeit darīt", atsevišķi runātāji teic, ka neko. Un uz jautājumu, kur brauksi? - kāds saka: nekur, bet kāds, ka ogas lasīt. Šoferis aizcērt durvis un ar centra iemītniekiem ātri vien nozūd nezināmā virzienā.

Mežs nav vienīgā darba vieta, kur strādā ogotāji. Piemēram, jau pieminētajā saimniecībā „Dimdiņi". Saimniecībā sazvanām Aivaru, kas kūrē šo cilvēku darbu. Taču viņš nevēlās par šo jautājumu runāt, apgalvojot, ka „Neatkarība balt" cilvēkiem tiek maksāts par darbu.

Valsts ieņēmumu dienests „Neatkarība Balt" pieprasījis papildu informāciju par finanšu līdzekļiem, jo pastāv aizdomas par dažām nesakritībām. Lai arī tā ir sabiedriskā labuma organizācija, kas pamatā pārtiek no ziedojumiem, Maija Brigmane, kas uzrauga sabiedrisko statusu saņēmušos, saka, ka gandrīz ir neiespējami pierādīt, ka ogu lasīšana, to pārdošana no saimnieciskās darbības kļuvusi par komercdarbību un ka kāds uz to pelna ārpus centra. Atzīts, ka vērtēs piešķiro statusu. Arī Pārtikas un veterinārais dienests ieinteresējies, jo vēlas pārbaudīt kādu sūdzību par to, ka ēdienu gatavo inficētie ar HIV un C hepatītu. Tāpat tiek izmantota pārtika, kam beidzies derīguma termiņš un ir antisanitāri apstākļi. Pārbaudes laikā dienests nav ielaists, atzīst dienesta pārstāve Inese Atmane.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) saka, ka par „Neatkarība Balt" dzird pirmo reizi. „Labprāt iepazītos ar to, ko viņi tur dara," saka Barča.

Valsts darba inspekcija uzskata, ka ogas izmanto pašpatēriņam, Valsts probācijas dienests pilnībā uzticas centra līdera godaprātam. Tikai tad, kad centra un ap to saistītās personas sniedz intervijas - godīgumam sāk parādīties vīles. „Man atliek domāt, ka tu te esi nogulējis kādu laiku, ārstējies, drīz beigsies sezona un tu te vairs neesi vajadzīgs," norāda Ivars. „Ja tā būtu kristīga organizācija, tad jau tu varētu nogādāt līdz punktam, no kura var nokļūt līdz Rīgai," viņš piebilst. Pēc tam Ivars saticis kādu vīrieti, kas arī Lazdukalnā bijis nedēļu – arī viņš bijis izmests no nometnes.

Ivars strādā gadījumu darbus un tālāk no Latvijas baidās braukt. Nav no tiem, kas atnācis pasūdzēties. Intervijai ir pierunāts.

Centra vadītājs Jevlampijevs nespēj atbildēt par gadījumu, kas noticis mežā. Tomēr viena no viņa atbildēm ir koša: „Kad tas bija? (..) Man jāapaskatās papīros, es šādu gadījumu neesmu dzirdējis. Ja ir cilvēki, kas paši vēlas iet prom, viņus ved Rēzeknes vai Balvu virzienā (..) Ceļmalā, lai varētu tikt prom. Ja viņam ir iedots lats vai dolārs, tad tas vispār ir pārkāpums," saka Maksims, uzsverot, ka Ivaram nedrīkstēja būt centra darbinieku iedota nauda. Uz žurnālista atgādinājumu, ka Ivars plkst.5 no rīta atstāts ceļmalā, un jautājumu - vai ir cilvēcīgi atstāt cilvēku ceļa malā? -, Maksims saka: „Es domāju, ka jā. Ir dienas gaišais laiks".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti