Pēc traģiskā gadījuma, kad viens policists gāja bojā, bet divi tika smagi ievainoti, sabiedrībā raisījās sarunas par azartspēļu zāļu darbības ierobežošanu un to slēgšanu, kā arī par likumdošanas izmaiņām, lai nepieļautu šādu izklaides vietu esamību vismaz apdzīvotu vietu centrā.
Četri priekšlikumi, bet īstenots nav neviens
Pirms trim gadiem domes vadība solīja nepieļaut jaunu spēļu zāļu rašanos pilsētā un tolaik jau esošo ierobežošanu. Nedēļu pēc traģiskā notikuma domē bija sasaukta sēde, kur mēģināja ierosināt priekšlikumi, ko darīt situācijas labā.
Viens no priekšlikumiem bija savākt naudu inkasācijā katru dienu, lai tā lielos apmēros neatrastos uz vietas. Tika rosināts ļaut ierīkot spēļu zāles tikai tajās vietās, kuras pašvaldība nosaka saistošajos noteikumos. Izskanēja priekšlikums, ka uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju drīkstētu būt viena spēļu zāle. Tāpat tika mudināt ļaut pašvaldībām likvidēt gada laikā nevis tā, kā tas ir pašlaik, kad pēc lēmuma pieņemšanas spēļu zālēm jāļauj strādāt vēl piecus gadus.
Pašvaldība ar šiem priekšlikumiem esot vērsusies virknē iestāžu: Latvijas Pašvaldību savienībā, Lielo pilsētu asociācijā. „Augstāk stāvošās sabiedriskās organizācijās, kur ir iespēja iniciēt šīs izmaiņas uz Saeimu. Tālāk par šīm divām institūcijām tie netika. Varbūt kādi politiskie spēki noslāpēja,” saka Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs.
Taujāts, kāpēc viņš aktīvāk nelobēja minētos priekšlikumus, pilsētas mērs nespēj uzreiz atbildēt: „Grūti man atbildēt. Acīmredzot, sapratu, ka atvērt likumu - tās ir garas, sarežģītas procedūras. Redzot to, ka es neguvu [atbalstu] arī no Lielo pilsētu asociācijas, es liku tai visai lietai mieru.” Salcevičs gan atzīst, ka tas nav bijis pareizi.
Situācija ar spēļu zālēm nav mainījusies
Valsts policijas Jēkabpils iecirkņa priekšnieks Zigmunds Januševskis atzīst, ka situācija ar spēļu zālēm praktiski nav mainījusies: „Tā arī nebija īpaši izteikta kritiska. Es pats uzskatu, ka jā – viņu ir par daudz. Tās ir azartspēles, rosina atkarību, pats personiski esmu pret jebkurām šādām nodarbēm, kas varētu radīt cilvēkiem atkarību, tajā skaitā arī spēļu. Pie jebkuras izklaides vietas, kur apgrozās lielāks skaits cilvēku, kur notiek alkohola lietošana, notikumu ir vairāk, bet te mēs varam minēt jebkuras izklaides vietas - vai tās būtu restorāni vai kafejnīcas – tur biežāk notiek likumpārkāpumi, jo tur cilvēki koncentrējas."
Jēkabpils iedzīvotājiem par spēļu zālēm viedokļi dažādi. Jēkabpiliete Inga Latvijas Radio stāstīja, ka pati nekur tādos pasākumos nepiedalās un cer, ka viņas bērni arī to nedara. Viņas uztverē "tā ir tikai lieka naudas izmešana”. „Tā jau mums ir ļoti grūti ar naudiņām, es uzskatu, ka tas nav vajadzīgs,” pauž Inga.
Savukārt pilsētniece Anna atzīst, ka „sarunai par spēļu zāļu skaita samazināšanu nebija nekādas nozīmes, jo nekas jau nemainījās”. „Var jau teikt, ka ikviens domā, kā grib, un dara, kā grib, bet varēja jau gan samazināt. Acīmredzot, lieli ienākumi, ja jau nemazinās Tas ir maigi teikts, ka briesmīga nelaime, ne vienmēr cilvēks spēj saviem spēkiem tikt galā, un tas velk iekšā kā purva akacī un, kā iesāk, tā spēlē. Var jau teikt, ka tā ir viņu nauda un lai tērē, kā grib, var jau tā teikt, bet vai tas ir tas labākais? Es arī neticu, ka samazinās spēļu zāļu skaitu, piemēram, par vienu – ā, nu, mēs kaut ko darījām. Vai tas principā kaut ko atrisinātu? Es domāju, ka nē. Tāpat jau viņas paliktu, līdz nullei nenolikvidēs. Tur ies vairāk, ja kāda cita nebūs. Es neticu, ka tas būtu devis kādu labumu, vienīgi tā aktivitāte, ka mēs kaut ko darām,” sprieda Anna.
Miroslava pauž, ka nekas labs tur nav, „man ir tāds iespaids, ka spēļu zāļu ir ļoti daudz, neesmu lietas kursā, man grūti spriest”.
Savukārt Gaļina pārliecināta, ka nekas nav mainījies - kā bija, tā arī ir. „Aizliegt diez vai vajadzētu, vai tas ir to vērts,” retoriski jautā Gaļina.
Otrdien pulksten 11 Jēkabpils kapos notiks piemiņas brīdis pie bojā gājušā Andra Znotiņa kapa, cilvēka, kurš aizgāja bojā cīņā pret noziedzniekiem, kuri tiešā nozīmē bija saistīti ar spēļu zālēm.
