Grenctālē kādreiz būvēts paliels ēku komplekss, kura jumta tornīši atgādina pili. Kādreiz pie durvīm bijis zvans. Tagad pie mājas pamatiem aug nezālēs. Nokaltušas un nomelnējušas, kā jau rudenī. Spiežas caur ietvēm, piebraucamajiem ceļiem, starp asfaltu un mājas pamatiem, un, ja kādam Bauskas novada skolēnam nepieciešams sagatavot bioloģijā herbāriju, augu dažādību var braukt meklēt Grenctāles robežpunktā. Notekcaurules ielūzušas, no jumta tek un krājas ūdens.
Daļa galvenās ēkas logu no iekšpuses nevērīgi aizlikti ar finiera gabaliem, bet no šosejas puses var aplūkot pamestos kabinetus. Zem nojumes pamestībā manāmi noplukuši koka namiņi, kuros sēdējuši robežsargi un pārbaudījuši pases un braucamrīku dokumentus. Pat aizmirsušies biroja krēsli. Turpat ārā pie metāla trepēm saulītē gozējas vēl gana lietojama grīdas birste. Acīmredzot, kāds vēl šeit gatavojas kaut ko mazgāt. Tā atgādina kluso dabu, ko vērts uzgleznot kopā ar daļēji izsistajiem mazo būdiņu logiem.
Šādu objektu var aplūkot iebraucot Latvijā no kaimiņvalsts. Lietuvas pusē atrodam vien valūtas maiņas punktu un divas staltas viesnīcas ēkas.
Viesnīcas izmēru ziņā līdzīgas Grenctāles robežkontroles punktā esošām.
Tur sastaptie tālbraucēji ir regulāri nakšņotāji un kafejnīcu, veikalu apmeklētāji. Apkārt redzami apstādījumi un koka darinājumi, ar ko pamielot acis un nofotografēties. Sastaptais tālbraucējs no Igaunijas norāda, ka nesakoptība ir tieši Latvijas pusē. Arī Igaunijā Iklā ir sakopts, bet Latvijas pusē – Ainažos - aizlaists.
Latvijas puses iedzīvotāji mūsu robežpunkta izskatu uztver ar smaidu, bet atzīst arī, ka noteikti bijušo robežkontroles punktu varētu sakopt. Kāpēc tas nav izdarīts – gribētāju ir tik daudz, ka nevar izšķirties, kam dot. Tā bijis arī laikā, kad vēl robežpunkts darbojies.
Bauskas novada Brunavas pagasta pārvaldniece Baiba Marčenkova, kuras teritorijā atrodas kādreizējais punkts, saka, - godīgi vienreiz jāpasaka, ka esam nokavējuši iespēju izmantot robežpunkta ēkas komercdarbībai. Šo nišu ieņēmuši lietuvieši. Pašvaldība cenšas sakopt visas savas ēkas, citādāk ir ar valsts īpašumiem. Viņa pat rakstījusi uz Iekšlietu ministriju, informējot, ka teritoriju vajadzētu vismaz pāris reizes gadā appļaut.
Valsts Robežsardzes Nodrošinājuma pārvaldes priekšnieka vietnieks Uldis Zemmers teic, ka robežsardzes pārziņā ir tikai daži robežpunkti, kas saglabāti kā kontaktu punkti. Lietuvas pusē izmanto Meitenes punktu, Igaunijas pusē - Valkas punktu. No 2013. gada septembra robežsardze vairs neatbild par pamestajiem punktiem.
Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā uz tilta pār Mēmeli, kas savieno Skaistkalni ar Lietuvas Germanišķiem, uz metāla stieņa izvietoti abu valstu ģerboņi - Latvijas pusē tas sarūsējis, bet lietuviešiem rūsēt tikai vēl sācis. Bijušais robežpunkts ir mazliet nomaļāka liela mūra ēka, bet uzmanību piesaista tieši pie tilta esošā noplukusī robežkontroles būdiņa, kurā acīmredzot pārbaudītas pases. Dzelteni zaļais krāsojums nolupis.
Arī Lietuvas puses namiņš kaimiņiem godu nedara. Izsistām durvīm, ieaudzis krūmos un tieši pretī atrodas asfaltā iegrimusi kanalizācijas aka, kurā iebāzts miets ar dzeltenu plēves gabalu. Tā tiek brīdināta sabiedrība, lai uzmanās un neiekrīt. Germanišku iedzīvotāji zina teikt, ka Lietuvas robežsardze namiņu kādam pārdevusi.
Muitas ēku, arī šo būdiņu, ko vietējie dēvē par vasarnīcu, jau ilgāku laiku no robežsardzes mēģina pārņemt Vecumnieku novads. Muitas ēkā būs Tūrisma informācijas centrs, bet robežkontroles kioskam pielietojuma nav.
Visi pamestie robežkontroles punkti no šī mēneša ir Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras pārziņā. Tās direktora vietniece Vineta Silkane-Brača sola meklēt potenciālos ēku saimniekus. Līdz šim robežpunkti uzturēti vien saglabāšanas režīmā.
