Trīskārt pielaikotie mēra svārki
Žanna Kulakova ir trešā pašvaldības vadītāja četru gadu laikā. Sākumā šajā sasaukumā par mēru kļuva sociāldemokrāts Rihards Eigims. Iegūto vietu ilgu laiku bija sildījusi Rita Strode.
Stājoties amatā 2009.gadā, Eigimu gāza, bet tikai uz dažām stundām. Ievēlēja atkal. Viņu gāza otrreiz, jo īstenotie projekti bijuši pretrunā ar domes iespējām.
„Smuks remontēts trotuārs vai maziņš skvēriņš. Tur bija maziņš akmens dārzs. Projekti bija dārgi un skaisti. Ikebaniņas mazas. Cilvēki tās ikebanas neredzēja un tas likās skaisti un domāja, ka padarīs mūs simpātiskākus. Bet varbūt tā arī vajadzēja,” atzīst Strode. Viņa nenoliedz, ka Eigimu gāza arī tādēļ, lai mēra krēsls atkal piederētu Šlesera partijai. Tāpēc par priekšsēdi ievēlēja Jāni Lāčplēsi, kas noturējās pusotru gadu.
Lāčplēsim aizejot, nāca šīs pašas partijas biedre Žanna Kulakova, kurai pārmet rūdījuma trūkumu turēties pretī it kā uzņēmēju savtīgajām interesēm, jo nāk no sociālās pārvaldes.
Par ekonomiskajiem grupējumiem runā gan iedzīvotāji ielās, gan vietējie žurnālisti, gan bijušais mērs Lāčplēsis, kas apgalvo, ka tieši šī iemesla dēļ viņš nomainīts.
Pārmetumus, ka dome palīdz atsevišķām personām, priekšsēdētāja Kulakova noraida. Iepirkumi notikuši godīgos konkursos gan siltuma nozarē, gan ielu rekonstrukcijas projektos, gan citur. Pašvaldība uzņēmējiem palīdz godīgā veidā. Turklāt pagājušais gads bijis ekonomiskā izrāviena gads. Bezdarba procents sasniedzis vidējo Latvijā - 10,6%. Cer, ka turpinās attīstīties lidlauks, kuram Eiropas Savienība un valsts finansējumu atteica un atliek investori.
Viens vietnieks apcietinājumā, otrs noslepkavots
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu par iespējamu pašvaldības amatpersonu kukuļošanu saistībā ar Daugavpils siltumtīklu īstenotajiem projektiem. Apcietināts mēra vietnieks Vjačeslavs Širjakovs un divi uzņēmēji. Deputāts varētu būt saistīts ar kukuļošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Pamats ir līgums starp siltuma uzņēmumu un SIA „Batergo” par siltumenerģijas iepirkšanu. Iepriekšējie mēri līgumu kritizējuši, jo absurds un nelikumīgs esot līgumā ietverts punkts - ja gadījumā dome neiepērk noteiktu siltumenerģijas daudzumu, tā kompensē uzņēmējam radītos zaudējumus. Konkrētais līgums metot ēnu uz tagadējo domi, jo mērs Lāčplēsis līgumu parakstīt nevēlējies. Pašlaik rit audits.
Gan Kulakovai, gan iepriekšējiem vadītājiem pārmetumus raida opozicionārs Pēteris Dzalbe (ievēlēts no partijas "Latgales tauta"). Aizkulisēs viņš tiek dēvēts par kašķīgu vīru, jo pret domi vairākkārt vērsies KNAB, piemēram, par paaugstinātajiem atkritumu tarifiem, 230 tūkstošu latu tērēšanu pašvaldības reklamēšanai pērn. Pirms tam strādājis par domes revīzijas komisijas locekli, vēlāk priekšsēdi. „Mēru maiņa notika tāpēc, ka lēmumus pieņēma ārpus domes. Darba laikā gan pilsētas mērs, gan vicemēri sēžot kafejnīcā risināja jautājumus par pilsētu. Tos lēmums, kas bija vajadzīgi dažiem biznesmeņiem, viņi mēģināja risināt caur deputātiem. Kamēr es strādāju par revīzijas komisijas priekšsēdētāju, biznesmeņi bija vērsušies arī pie manis. Pateikuši, ja es par manu pārbaudāmo institūciju, kas ir Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums, izplatīšu informāciju, tad turpmākos gadus būs nepatikšana Daugavpilī. Es izplatīju visu informāciju, ko redzēju. Ko es teicu, to apstiprinājusi arī Valsts kontrole,” stāsta Dzalbe.
Piebilst, ka jautājumu risināti kafejnīcās kopš 1998.gada. To apturējusi Valsts kontrole un KNAB. Deputāts atsaucas uz Valsts kontroli, kas apstiprina viņa kādreizējās konstatētās lietas. Valsts kontrole secinājusi, ka pēdējo triju gadu laikā pašvaldības uzņēmumi, sniedzot pakalpojumus, radījuši nepamatotus izdevumus iedzīvotājiem gandrīz 1,5 miljonu apmērā. Dome to apstrīdējusi.
Par nepiedienīgu uzvedību - lamāšanos un nekorektu attieksmi pret pašvaldības policistiem kādā atpūtas klubā - Dzalbe pats saņēmis sodu. Viņš to apstrīd tiesā, jo uzskata, ka tas bijis safabricēts.
Daugavpiliešiem bijis šoks, kad pilsētas centrā noslepkavots vicemērs Grigorijs Ņemcovs. Izvirzītas divas versijas - profesionālā darbība un bizness. Neviens nespēj komentēt, vai tas ir bijis kāds signāls domei.
Starptautiskā māksla „provinciāļiem”
Daugavpils dzīvē ik nedēļu rit kultūras sarīkojumi, intelektuālās diskusijas. Diskutēts par Daugavpils autonomiju, bet apmeklējums bijis niecīgs. Tāpat vāc parakstus un ziedojumus dažādu pieminekļu uzstādīšanai, piemēram, mūžīgās uguns atdzīvināšanai, piemineklim Latvijai, bijušajam pilsētas vadītājam Jānim Volontam.
Ar krāšņu sarīkojumu atklāts Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs. Mākslu atbalstījuši visi pašvaldību vadītāji. Lai gan tā tapšanai ir arī otrs iemesls. Virzot centra ideju, atjaunota viena no galvenajām nepievilcīgajā Cietokšņa teritorijā esošajām ēkām.
Iedzīvotāji centra ierīkošanu uztver dažādi: vieni atbalsta un plāno apmeklēt, citi to asociē ar aizjūras propagandas mākslu. Daugavpilī tam vieta esot, bet ne šajā teritorijā, jo cietoksnim ir cits vēsturiskais fons. Šādu cilvēku noskaņojumu uztvērusi arī laikraksta "Latgales Laiks" galvenā redaktore Zigrīda Some: „Prieks, ka šajā mikrorajonā būs vairāk dzīvības. Tiem, kas tur strādās un nākamai pašvaldībai vajadzēs ļoti pārliecināt daugavpiliešus, ka mākslas centrs tiešām viņiem ir vajadzīgs. Mēs nevaram tikai domāt, ka daudz brauks ārzemju tūristu, mākslinieku. Arī no pašu centra darbinieku un pilsētas amatpersonu puses mazliet augstprātīga attieksme. Nu, kā! Pasaules slavens mākslinieks! Nu, kāpēc jūs tādi provinciāļi. Ir ļoti bīstama parādība tā izturēties pret pilsētas iedzīvotājiem, pat ja viņiem Rotko nav mīļš.”
Žagatas un lakstīgalas dziesma televīzijā
Nākamos četrus gadus daugavpiliešus sagaida jauni tramvaji, dome turpinās finansēt latviešu valodas kursus. Grūtībām nevajadzētu būt ar izglītības iestāžu renovāciju, kas līdz šim kavējusies. Turpināsies ielu un iekšpagalmu labiekārtošana. Izvietotas 55 novērošanas kameras. Tikpat stabila paredzēta arī sociālā pabalstu sistēma, ar ko Daugavpils labā nozīmē izceļas uz citu pilsētu fona. Visas uzskaitītās lietas var uzzināt no iedzīvotājiem, politiķiem un pašvaldības izveidotas televīzijas studijas, kurā regulāri redzama Kulakova un viņas vietnieki, retāk ierēdņi vai arī politiķu fonā. Dome algo operatorus un žurnālistus, lai veidotu sižetus un deputātu video blogus. Opozicionārs Dzalbe uzskata, ka studijas ierīkošana bijusi apzināta pirmsvēlēšanu platforma. Kulakova tajā saskata iespēju uzrunāt jauniešu auditoriju.
Bet bijusī mēre Strode teic, ka pašvaldības vadītājs ir rūpnīcas direktors, nevis sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs rūpnīcā. Televīzijā vairāk jārāda atsauksmes par domes iestāžu darbu. „Kad ražošanas darbu nerāda, rodas priekšstats, ka dome ir 15 deputāti, sarkanā māja ar 150 ierēdņiem un viņi nekā nedara. Iedzīvotāji saka - kādā sakarā te mērs un komunālā saimniecība? Tās ir dažādas lietas. Nu, nav dažādas lietas! Kad es gribu sevi slavēt, sēžu kā žagata, tur čivinu uz lielā koka, mana čivināšana jau krīt uz nerviem, jo es gribu klausīties arī lakstīgalas,” tā Strode.
Daugavpils dome lepojas ar cilvēkiem, kam izsniedz goda zīmes. Rīko skolēnu vasaras algotos darbus. Sadarbojas ar Daugavpils Universitāti un gaida vēlēšanas. Uz mēra krēslu konkurence būs liela, jo līdzšinējie mēri kopā ar Kulakovu konkurē katrs no citas partijas. Nekandidē vien Eigims.
