Sadaļas Sadaļas

Parādu piedzinēji ar skarbām metodēm īrniekus izmet no mājām

Arvien biežāk dzirdams par gadījumiem, kad bankas atņem mājokli tiem, kas nespēj samaksāt kredītu. Pēdējā laikā iezīmējusies arī jauna nianse - dzīvokļi bieži vien ir izīrēti, un īrniekiem tiesas izpildītāju un policijas ierašanās ir pilnīgi negaidīta. Taču dzīvoklis iemītniekiem jāatstāj burtiski dienas laikā.

Ir situācijas, kad bankas un citas aizdevēju firmas kļūst par dzīvokļu īpašniekiem, jo kredīta ņēmēji nespēj to nomaksāt. Kredītu ņēmēji noslēguši īres līgumus, kas ir saistoši jauniem saimniekiem. Tomēr prakse rāda, ka bankas to var arī neievērot.

Edija stāsts

Tā, piemēram, Edijam Ivļevam šobrīd uz rokas ir vien tiesībsarga atzinums par mājokļa neaizskaramības pārkāpumu. Uz rokas ir arī uz 10 gadiem noslēgtais mājas īres līgums Mārupē. Tur viņš ēku var apskatīt vien no ārpuses. Visas mantas nav atguvis un arī dzīvo kur pagadās.

Edijam notikums aizsākās ar „Swedbank” uzņēmuma „Ektornet” brīdinājumu, ka varētu tik izlikts no dzīvokļa. Ar ārpasauli Edijs sazinājās internetā un telefoniski. Pēc vairākām negulētām naktīm ielika sludinājumu internetā, ka pārdod mēbeles, uz ko atsaucās pircējs. Vīrietis saprata, ka visticamāk iedzīvi zaudēs, tāpēc ar mieru daļu mantu pārdot par 100 latiem. Pircēju apsardze pagalmā ielaida, bet izvest mantas neļāva.

Latvijas Universitātes Asociētais profesors Arturs Kučs tiec, ka arvien biežāk parādās īrnieku tiesību un mājokļa aizskārums - tie nav daži gadījumi un tā nav tikai viena banka, kas rīkojas, likumu apejot ar līkumu.

Edijs vērsies tiesā pret tiesu izpildītāju, bet procesā viņam nav dots pat vārds, jo tiesa vaicājusi izpildītājam - vai jāuzdod jautājumi Edijam. Izpildītājs pateicis - nē. Tiesā neko nav panācis. Atteikums saņemts arī policijā par mājokļa aizskārumu.

Jāņa stāsts

Savu stāstu pastāsta arī Jānis, vārds mainīts, kas pagaidām oficiālai sarunai nepiekrīt, tāpēc neminēsim arī iesaistīto skandināvu banku. Rīgā no dzīvokļa izraidīts pagājušajā gadā. Jānis rāda fotogrāfijas, kurā fiksējis, kā notikusi dzīvokļa ieņemšana.

Pirmajā naktī mājoklī nakšņojis ar bankas pielīgto apsardzi. Izsaukta policija, bet tā paziņojusi, ka ir civilstrīds.

Otrā dienā gājis uz policiju rakstīt iesniegumu, tikmēr īpašumā nomainīta atslēga. Tiesu izpildītājs aprakstījis mantas un apmēram pēc mēneša tās saņēmis bankas noliktavā.

Zvērināts advokāts Sandis Sproģis šobrīd palīdz uzsāktajā kriminālprocesā Šperu ģimeni Jelgavā. Šīs ģimenes galva ir vājdzirdīgs, bet sievietei drīzumā gaidāmas dzemdības. Šoreiz figurē SIA „Mateks”, kas kļuvis par mājas daļas īpašnieku, kurā dzīvojusi ģimene. Īres līgums bija noslēgts uz trim gadiem. Notikumi risinājušies pavasarī.

Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības juriste Guntra Vīksna seko vairākiem strīdīgiem īrnieki izraidīšanas gadījumiem. Nenoliedz, ka mēdz būt arī fiktīvi īres līgumi, bet valstī jebkurā gadījumā notiek patvaļa. Kritizē arī policistus, jo ir daļa darbinieku, kas, nespēdami uzturēt ģimenes un nomaksāt hipotekāros kredītus, piestrādā apsardzes kompānijās, kas piepalīdz bankām ieņemt īpašumus. Tos apsargā, pat dzīvojot ar īrniekiem. Jo mērķis jaunajiem īpašumu saimniekiem ir viens - panākt, ka īrnieks labprātīgi atsakās no īres līguma.

Likumīgais ceļš būtu vērsties tiesā un apstrīdēt īres līgumu - plašāk klāt pievienotajā audio materiālā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt