Situācija ir kritiska – tā notiekošo ar Valmieras Drāmas teātra rekonstrukciju raksturo Kultūras ministrija. Sadārdzinājuma dēļ ieilgušie strīdi starp ēkas īpašnieku, būvniecības projekta virzītāju "Valsts nekustamajiem īpašumiem" un būvnieku apdraud ne vien šo, bet, iespējams, arī nākamo sezonu teātrī. Kamēr ierēdņi un būvnieki skaidro attiecības, aktieri un tehniskais personāls strādā izdzīvošanas režīmā, ēkā bez jumta, sienām un apkures.
Autora ziņas
Pēdējos siltos augusta vakarus "Zuzeum" mākslas centrā piepildīja mūzikas skaņas. Vizuālo mākslu bija iespēja baudīt kopā ar "Sinfonietta Rīga" veidotajām skaņu gleznām. Trīs vakarus apmeklētāji varēja dzirdēt Bēthovena un Adesa mūziku, austrumnieku radošo garu, kā arī Baltijas valstu komponistu darbus.
Spēja ticēt – tāds ir vadmotīvs Māra Upzara jaunāko darbu izstādē, kas aplūkojama mākslas telpā "Aminori". Mākslinieks uzskata, ka nav svarīgi nosaukt to, kam mēs ticam, bet gan paļauties uz to. Tāpat arī izstādē – nav svarīgi, kādu stāstu katrs no apmeklētājiem nolasa gleznās, galvenais ir pamanīt to, ka tāds ir, iztēloties.
20. augustā Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā interesentus priecēs pasaules mūzikas festivāls "Porta". Festivāls kopš 1999. gadā Latvijā pulcē mūziķus, lai popularizētu pasaules mūziku un parādītu to, kā apvienojas tradicionālais ar mūsdienīgo. Šajā gadā Rīgā ieradīsies sešas mūziķu apvienības no septiņām valstīm.
Arkādijas parka pīles šodien mana rosību sev apkārt. Pamazām parka teritorijā tiek izvietoti apgaismojuma objekti, lai jau pavisam drīz – 12. un 13. augusta vakaros – parku iedzīvinātu ar multimediālu pastaigu “Nakts parkā”. Tas būs pasākums, kurā baudīt gaismu, audio un teksta kopumu. Astoņās parka vietās atskaņos astoņus dažādus stāstus, kurus papildinās pielāgota gaismu spēle.
5. augustā Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā atklās jaunu izstādi – "Rozentāla mantojums. Zīmējumi un fotogrāfijas no Jāņa Viļumsona kolekcijas". Tā ir mākslinieka mazdēla kolekcija, kura 2018. gadā ziedota muzejam. Tajā apkopoti zīmējumi, kurus mākslinieks veidojis atšķirīgos laika posmos. Tāpat kolekcijā parādās vairāki fotoattēli. Tos uzņēmis gan mākslinieks, gan viņa bērni un mazbērni.
Nedēļas garumā Lucavsalā, Latvijas Arheokluba dārzā, cilvēkiem ir iespēja ceļot laikā. Šādu pieredzi var gūt praktiskās darbnīcās, kurās izgatavos darbarīkus un ieročus, to skaitā – krama bultu galus. Eksperimentālās arheoloģijas un seno tehnoloģiju vasaras skolas mērķis ir parādīt, kā no senā akmens laikmeta līdz bronzas laikmeta sākumam mainījusies amatniecības prakse.
Žorža Bizē "Karmena", Džuzepes Verdi "Dons Karloss", Džakomo Pučīni "Bohēma" – tā ir neliela daļa no operām, kuru fragmenti izskanēja Jūrmalas festivāla atklāšanas galā koncertā. Populārākās opermūzikas lappuses bija iespēja dzirdēt gan festivāla orķestra un pieredzējušu solistu, gan nesen kā iepazīto Belvederes jauno operas solistu konkursa laureātu izpildījumā.
Izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa" skatāma mākslinieces Ievas Ekmanes-Bites personālizstāde "Atspulgs". 2017. gadā Mākslas telpā bija izvietota izstāde "Es kā tu", kas vēstīja par to, ka mākslinieces darbus vēro kāds no malas. Šajā izstādē parādās, kas ir šis kāds. Izstādes darbus caurvij mākslinieces attiecības ar Dievu, par ko viņa vēlējās runāt vizuālā valodā.
Rīgas Domā atklāts 35. starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls. Pasākumu programmu piepildīs 11 daudzveidīgas koncertprogrammas. Festivāla apmeklētājiem būs iespēja dzirdēt arī vairākus pirmatskaņojumus, piemēram, Ernesta Mediņa un Renātes Stivriņas kompozīcijas. Jaunas vēsmas parādījās arī festivāla atklāšanas koncertā.
Žurnāliste un politiķe Ita Kozakeviča uzskatāma par vienu no Atmodas laika spožākajām zvaigznēm. Šī iemesla dēļ viņas tēls uzmirdz režisores Ilzes Kungas-Melngailes jaunākajā filmā "Dzīve pārtraukta". Tā vēsta par laiku no 1988. gada līdz 1990. gada decembrim, kad Latvijā gaisā virmo Atmodas gars. Filmēšana uzsākta šī gada janvārī, tomēr šobrīd darbs pie tās notiek īpaši aktīvi.
Sarkani un melni ieapaļi kauliņi, kas pārvietojas pa kvadrātveida laukumu. Kas tas ir? Tā var raksturot novusu, kura rašanās tiek saistīta ar Ventspili. Atzīmējot koncertzāles "Latvija" sezonas izskaņu, stāsts par šo spēli tika iedzīvināts neierastā formātā. Pirmatskaņojumu piedzīvoja komponista Krista Auznieka koncerts "Four Angles" jeb "Četri leņķi", kuru caurvij stāsts par novusu. Notikumā klāt bija arī Una Zvejniece.
Mūziķe Agnese Rozniece, kuru daudzi pazīst kā Agnesi Rakovsku, šovasar sākusi ar mūziku saistītu aktivitāti jauniešiem – “Zvaigznāja kubu”, kurā var piedalīties bez maksas. Projekta nolūks ir izglītot un parādīt, cik dažāda var būt mūzika. Divdesmit Latvijas vietās tiks veidotas diskusijas, meistarklases un sniegta iespēja pašizpausmei.
Latvijas Kultūras akadēmija ik pēc četriem gadiem piedzīvo Drāmas un teksta studiju programmas absolventu izlaidumu. Lugas ir viens no darbiem, ko akadēmija piedāvā veidot mācību noslēgumā. Tomēr, lai tās nepaliktu tikai studiju telpās, Latvijas Nacionālais teātris ir aicinājis veidot lugu lasījumus publikas priekšā, tās atdzīvinot teātra aktieriem.
Rīgas Domā izskanējis "Festival of Three" noslēguma koncerts. Kopā ar trim izciliem Amerikas koledžu koriem tajā uzstājās arī Kultūras akadēmijas jauktais koris "Sola". Kopumā skatītājus priecēja vairāk nekā 200 jaunie dziedātāji, turklāt viens no vakara centrālajiem notikumiem bija Ērika Ešenvalda jaunākās kompozīcijas pirmatskaņojums, kuru visi dziedātāji izpildīja kopā.
Jau desmito reizi dejotāji un horeogrāfi skatītājus iepazīstinājuši ar saviem jaunākajiem darbiem, Latvijas Nacionālajā operā aizvadot baleta vakaru "Iespējams". Tika rādīti gan izcili, pasaules slavenu uzvedumu fragmenti, gan horeogrāfijas, kuras līdz šim Latvijā nebija redzētas. Horeogrāfu rindās bija arī vairāki skatītāju iemīļoti baleta solisti.
Noras Ikstenas romāns "Mātes piens" ir viens no visvairāk tulkotajiem mūsdienu latviešu literatūras darbiem. Jau kopš 2020. gada notiek tā ekranizācija. Nupat pabeigts filmēšanas process un sākta montāža, kurā viens no uzdevumiem ir iekļaut filmas muzikālo celiņu. Šoreiz tam par pamatu izvēlētas Raimonda Tigula kompozīcijas orķestra "Sinfonietta Rīga" izpildījumā.
Pagājušā gadsimta 60. gados Francijā dzīvojošais kanādiešu gleznotājs Rožē Vildērs (Roger Vilder) nolēma krasi mainīt radošās izpausmes un pievērsās kinētiskajai mākslai jeb mākslas virzienam, kurā vizuālos darbus papildina kustība. Mūsdienās Vildēru uzskata par vienu no pasaules nozīmīgākajiem kinētiskās mākslas pārstāvjiem. 11. maijā Latvijas Mākslas akadēmijā atklāta Vildēra darbu izstāde.
Karikatūras, kurās ar humoru tiek atspoguļoti ikdienas notikumi un sadzīve, kā arī politiskas, sabiedriski sensitīvas un citādi nozīmīgas aktualitātes, – visplašāko tēmu loku var ieraudzīt karikatūrista Gata Šļūkas asprātīgajos darbos. Šonedēļ interesentu rokās nonāk viņa jaunākā grāmata, kurā apkopots pēdējo gadu veikums.