Klavieru skaņas piepilda ne tikai pianistu dzīvi, bet arī skaņotāju, instrumenta būvētāju, pārvietotāju, kā arī, protams, klausītāju. Tieši tāpēc pirms vairākiem gadiem radās ideja šo instrumentu vismaz vienu reizi gadā godāt publiski – izveidojot Starptautisko klavieru dienu. Un, kurš gan labāk par tām spēs runāt, ja ne pianisti.
"Šis instruments ir šausmīgi vienkāršs pirmajā stadijā. Jebkurš cilvēks var pēc pusstundas laika nospēlēt kaut kādu melodiju. Ja viņš nospēlēs to, tas neatšķirsies nekādā veidā no tā, kā vislielākais virtuozs vai es nospiedīšu vienu noti, tas skanēs tāpat. Ar vijoli, ar oboju tas pilnīgi ir citādāk. Tev vajag daudzus gadus, lai pieklājīgu skaņu dabūtu," stāsta pianists Andrejs Osokins.
Iespējams, tieši tādēļ instrumenta spēli pasaulē apguvuši jau vairāki miljoni cilvēku, padarot to par vienu no vispopulārākajiem instrumentiem. Tomēr katram mūziķim jāapzinās, ka viņa personība būs tā, kas lielā mērā mainīs klavieru skanējumu.
Pianiste Agnese Egliņa atzīmē: "Interesanti arī, ka dažādos festivālos, lai gan ir, piemēram, viens instruments, katrs mūziķis, kurš pienāk ar savu personību, ar saviem 10 pirkstiem, būtībā var veidot savu skaņu, klausītājs to var saklausīt, ka pēkšņi šīs klavieres mainās, kaut īstenībā tas ir tas pats instruments.
Tātad klavieru personība ir ļoti saistīta ar paša pianista personību. Un ir ļoti svarīga šī saruna, kas notiek pašam pianistam kopā ar klavierēm."
Klavieres iemieso ne tikai personību, bet arī dod iespēju saprasties cilvēkiem, kuri runā dažādās valodās. Tikai jāiemāca tām runāt.
"Tikai pieskaroties pirkstiem un tikai izdomājot to scenāriju, ko mums raksta vai nu Bēthovens, vai nu Šopēns, vai Lists, vai Brāmss, mēs varam runāt šajā brīnišķīgajā valodā, kuru saprot jebkurš, pat cilvēks, kas nerunā ar mani vienā valodā un vispār nezina mani. Viņš var ieklausīties tajās skaņās un viņam vai viņam būs kaut kādas savas asociācijas, savi pārdzīvojumi.
Un man liekas, ka tas ir brīnišķīgi, ka caur mūziku viens cilvēks var saprast otru.
Vispār, ja pasaulē viens otru klausīsies, tas būs ļoti, ļoti labi," uzsver Andrejs Osokins.
Tomēr šajā gadā starptautiskos svētkus aizēnos karš Ukrainā, kas noteikti ieviesīs kādas izmaiņas, piemēram, aplūkojot komponistu daiļradi.
"Nu, protams, šajā gadā tas būs grūti, jo tagad notiek karš, un mēs kaut kādā veidā citādi skatīsimies uz šiem svētkiem. Varbūt kā iespēju pievērst uzmanību ukraiņu mūzikai un vispār tam, kas notiek pasaulē," norāda Osokins.
Starptautisko klavieru dienu šodien atzīmēs arī koncertzālē "Latvija", kur uzstāsies pianisti Roberts Flaics un Džons Kamīls Farā. Klavieru diena būs īpaša ar iepriekš nedzirdētiem skaņdarbiem un ikdienā nepiedzīvotām mūzikas variācijām.
Koncertzāles "Latvija" mākslinieciskais vadītājs Miks Magone stāsta par vakara programmu: "Varbūt ārpus ierastajiem koncertiem, ko dzirdam ikdienā un citu pianistu sniegumā, un atskaņojot jau kuro reizi romantisko repertuāru vai ne tik laikmetīgo, (..) bet šis ir tāds mēģinājums paskatīties uz brīdi ar nelielu, ar nedaudz atšķirīgu skata leņķi uz šo jauno, pēdējās desmitgadēs tapušo mūziku."
Pianisti atzīst, ka šis darbs mēdz būt vientulīgs, jo mūziķi klavieres visbiežāk spēlē vienatnē. Tomēr ikviens ir aicināts novērtēt instrumenta mūzikas skaņu bagātību gan šodien, Starptautiskajā klavieru dienā, gan ikdienā.
