Uz rektora amatu universitātē Jelgavā pretendēja Arhipova un universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne Andra Zvirbule.
Pirmajā vēlēšanu kārtā Arhipova ieguva 87 balsis "par", bet Zvirbule saņēma 59 balsis "par". Tā kā neviena no pretendentēm neieguva Konventa vairākuma atbalstu, kas ir vismaz 101 balss "par", tika organizēta vēlēšanu otrā kārta, kurā vēlreiz piedalījās abas pretendentes. Otrajā kārtā par Arhipovu nobalsoja 94 Konventa locekļi, bet par Zvirbuli nodotas 67 balsis. Tā kā arī šajā kārtā neviena no pretendentēm neieguva vairākuma atbalstu, tika organizēta vēlēšanu trešā kārta, kurā Konventam bija iespēja balsot tikai par Arhipovu, kas iepriekš bija ieguvusi lielāku atbalstu.
Trešajā kārtā nodoti 179 vēlēšanu biļeteni un par Arhipovu tika saņemtas 104 balsis, līdz ar to profesore tika ievēlēta rektora amatā. Viņa būs universitātes 17. rektore.
Arhipova pēc ievēlēšanas norādīja, ka LBTU ir unikāla augstskola Latvijā un tai savi panākumi ir jāparāda arī starptautiski:
"Mūsu universitāte ir unikāla ar to, ka tai ir savas jomas, kas saistītas ar lauksaimniecību, veterinārmedicīnu un mežzinātni. Latvijā citas augstskolas šajās jomās nav specializējušās. Tas nozīmē, ka mums ir jāparāda ekselence šajās jomās, visa kapacitāte jākoncentrē šeit.
Mums jārāda priekšzīme, ka esam vislabākie ne tikai nacionālā līmenī, bet arī starptautiskajā arēnā. Tas arī ir tas izaicinājums," norādīja Arhipova.
Kā galveno darbības prioritāti turpmākajiem gadiem Arhipova izvirzījusi LBTU kā zinātnes universitātes statusa nostiprināšanu un ekosistēmas veidošanu universitātes stratēģiskās specializācijas jomās – biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs.
Arhipova atzina, ka bija jau gaidījusi vēlēšanas vairākās kārtās: "Biju absolūti pārliecināta par to, ka būs trīs kārtas. Mēs abas ar profesori Andru Zvirbuli bijām cienīgas kandidātes, līdz ar to kolektīvam bija diezgan grūti izlemt. Turklāt atbilstoši likumdošanas nosacījumiem bija jāsaņem absolūtā vairākuma, nevis relatīvā vairākuma atbalsts."
Arhipova atzina, ka uz šo amatu devusies mērķtiecīgi. Viņa piedalījusies rektora vēlēšanās jau pirms 10 gadiem, kad vēlēšanās uzvarēja līdzšinējā rektore Irina Pilvere, kura amatā pavadīja divus termiņus jeb 10 gadus. Pilveres pilnvaru laiks beigsies 30. jūnijā.
Konkurss uz rektora amatu tika izsludināts pērn 20. decembrī. Konkursā pieteicās trīs pretendenti, kuri pirms vēlēšanām tika vērtēti trīs kārtās, kur kandidātiem bija jāskaidro stratēģiskā vīzija par universitātes attīstību nākamajiem pieciem gadiem.
Cīņa par jaunā rektora krēslu bija visai līdzvērtīga, jo abas pretendentes ir labi zināmas un novērtētas šajā augstskolā –
Arhipova 5 gadus ir arī Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātņu prorektore, bet Zvirbule 10 gadus ir Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne.
Pirms balsošanas Konventa locekļi iepazīstināti ar pretendentu redzējumu. Zvirbule teica, ka galvenie pīlāri viņas koncepcijā ir pētniecība, zināšanas un inovācijas, protams, arī studijas un studējošo izaugsme atbilstoši Eiropas standartiem, un, protams, universitātes pārvaldība, kas ir talantu pārvaldība. Vēl viens aspekts esot universitātes vieta pilsētā, kur tās darbā ir iespēja iesaistīties plašākam sabiedrības spektram, – gan mūžizglītības veidā, gan kļūstot par vietu, kur absolvents var atgriezties.
Savukārt Arhipova savā runā vispirms runāja par personīgo motivāciju – atbildību par universitātes attīstību, izpratni par universitātes izaicinājumiem.
Pretendentus izvērtēja augstskolas padome, kuru vada bijusī premjere Laimdota Straujuma, bet vēlēšanas organizēja augstskolas Konvents.
"Ļoti konkrētas un strukturētas prezentācijas, es neteiktu, ka ir milzīga virzienu atšķirība. Viņām vienai vai otrai būs priekšā lieli izaicinājumi, pirmkārt, zinātnes iestāžu akreditācija nākamgad, kur universitātei vajag labu rezultātu," par pretendentēm izteicās Straujuma.
Pretendentu izvērtēšanu pēc konkursa, ko izsludināja pagājušogad, organizēja universitātes padome, bet vēlēšanas – Konvents, kuru vada Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes profesors Kaspars Vārtukapteinis. Konventā ir 140 akadēmiskā personāla pārstāvji, 40 studenti un 20 citi universitātes darbinieki, bet jauna rektora ievēlēšanai vajag 101 balsi.
Jelgavas universitātē jau ir noslēgusies fakultāšu apvienošanās, no astoņām izveidojot piecas, bet nākamgad notiks zinātniskās darbības izvērtēšana, un to veikšot starptautiski eksperti.
