Brīdī, kad sasnidzis gana daudz sniega un ceļu uzturētāji nespēj tikt galā ar ielu attīrīšanu, daļa autovadītāju ar lielāko prieku labprāt uz ceļa izraisa apzinātu auto sānslīdi, tādējādi izbaudot nedaudz asākas izjūtas. Taču tas var apdraudēt citus satiksmes dalībniekus un bojāt ceļu infrastruktūru.
“Apzināta sānslīdes radīšana, kas tiek izdarīta uz koplietošanas ceļiem vai citās vietās, kur ir iespējama braukšana (stāvlaukumi, pagalmi), – šī darbība tiek kvalificēta kā agresīva braukšana un par to ir paredzēta atbildība.
Par agresīvu braukšanu ir paredzēts naudas sods no 70 līdz 280 eiro,” stāstīja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Papildus naudas sodam nāk arī seši soda punkti, bet, ja tiek bojāta ceļa infrastruktūra, var nākties samaksāt arī par to. Pat tad, ja driftēšana notiek stāvlaukumā vai uz ceļa nakts laikā, kad apkārt nav neviena gājēja vai transportlīdzekļa, policijai par šo darbību ir tiesības piemērot sodu.
“Ja sānslīde tiek radīta rotācijas aplī 360 grādu rādiusā nepārtraukti, tā viennozīmīgi ir apzināta darbība. Protams, ir gadījumi, kad vadītāji apstrīd savu rīcību, bet darbinieki ir pietiekami kvalificēti, lai spētu nošķirt gadījumus, kad manevrs ir izdarīts ar nodomu un kad tas ir izdarīts slideno apstākļu dēļ, kad nav saskatāms nodoms un apzināta rīcība,” uzsvērra Janševskis.
Eksperti atzina, ka apgūt prasmes vadīt automašīnu sānslīdē un saprast, kā slidenos laika apstākļos uzvedas transportlīdzekļa riepas, ir pat ļoti ieteicams, lai autovadītāji zinātu, kā rīkoties negaidītas izslīdēšanas brīdī.
Tomēr ceļi, stāvlaukumi un pagalmi nebūs īstā vieta, kur šī iemaņas apgūt vai atsvaidzināt.
“Ja mēs runājam par kopējās lietošanas ceļiem, par ielu satiksmi, tas ir nosodāmi. Lai varētu skaisti driftēt, kā mēs to redzam filmās vai citos video, ir jāmāk to darīt. Nevar vienkārši iebraukt līkumā, noraut “roceni” un tad skatīties, kas notiek. Parasti notiek tas, ko rāda vakarā dažādos dienas hronikas raidījumos. Atkal ir kāds stabs iznīcināts vai notikusi kāda avārija pārmērīgās un nemākulīgās driftēšanas dēļ,” stāstīja Biķernieku kompleksās sporta bāzes direktors Normunds Lagzdiņš.
Līdzīgi kā ar citiem sporta veidiem, piemēram, ralliju, rallijkrosu vai, piemēram, loka šaušanu, arī ar driftu ir jānodarbojas tam paredzētās vietās, ievērojot visas drošības normas, uzsvēra viens no Latvijas drifta dzīves organizatoriem Jānis Blušs.
“Uz ezeriem nelienam, tas nav droši. Ārpus Rīgas noteikti ir ziemas trases, kas izveidotas pļavās. Šogad mēs veicām tādu apskatu par ziemas auto trasēm, kopā ir apmēram 14 trases pa visu Latviju,” pauda Blušs.
Arī Rīgā ir vietas, kur par pavisam nelielu samaksu iespējams noīrēt trasi, lai paslidinātos ar automašīnām, kas aprīkotas gan ar priekšējo, gan pakaļējo piedziņu. Vajag tikai painteresēties. Izmaksas par vienu stundu trases īres ir pat krietni mazākas par minimālo soda naudu, ko policija piemēro par agresīvu braukšanu.
