Rīta Panorāma

Makrons aicina ES aizstāvēt sabiedrības pamatvērtības

Rīta Panorāma

Laika ziņas

No vecām riepām top asfalts

RTU zinātnieki vecas riepas pārvērš asfaltā

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) pērn izstrādāta metode jaunas bitumena saistvielas radīšanai no vecām transportlīdzekļu riepām. Vielu iespējams izmantot ceļu būvniecībā.

Pirmais eksperimentālais ceļa posms 350 metru garumā jau ir ieklāts. Sākotnējie dati uzrāda ļoti labus rezultātus.

Joprojām visā pasaulē aktuāla problēma ir, ko iesākt ar nolietotām riepām. Riepu apsaimniekošanas asociācija pirms kāda laika RTU zinātniekiem pasūtīja izstrādāt jauna veida bitumena saistvielu, ko varētu izmantot ceļu būvniecībā un kas ražota no gumijas riepām.

“Uzdevums bija uzlabot īpašības bitumena saistvielai. Tā ir līmviela, kas salīmē akmentiņus, šķembu daļiņas. Šī viela lielā mērā nosaka asfaltbetona kalpošanas ilgmūžību un īpašības zemā un augstā temperatūrā,” skaidroja RTU vadošais pētnieks Viktors Haritonovs.

Riepu pārstrādātājs zinātniekiem piegādāja salīdzinoši rupji sasmalcinātas gumijas granulas. No šī materiāla bija nepieciešams izstrādāt jaunu recepti saistvielai.

Iepriekš citur pasaulē riepu gumija jau tiek izmantota asfaltbetona ražošanā, taču šajā gadījuma parasti tiek pielietots pulveris, nevis granulas.

“Risinājumi ar sasmalcinātu riepu pulvera pievienošanu ceļa bitumena segumiem – tur lielu problēmu nav. Problēma ir, lai sasmalcinātu riepu līdz pulverim, jāpieliek ļoti daudz energoresursu, un tas ir ļoti dārgs process. Šajā gadījumā izmantoti lielāki gabali, kas ļauj racionāli izmantot gan vecās riepas, gan nesadārdzināt bitumena seguma izmaksas. Turklāt ceļš kļūst noturīgāks, elastīgāks, neplaisā un tā tālāk,” vērtēja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

RTU zinātniekiem no dažādām fakultātēm kopīgiem spēkiem ir izdevies radīt jaunu recepti. Pētījumi noritēja vairākos posmos. Pirmais no tiem bija darbs laboratorijās.

“Sākumā laboratoriski izpētījām, kā asfaltbetona kompozīcijas uzvedas gan attiecībā uz risu veidošanās stabilitāti, gan attiecībā uz noguruma īpašībām, proti, ilgtermiņa izturību,” skaidroja RTU vadošais pētnieks Remo Merijs-Meri.

Kad labākā izstrādātā recepte laboratorijā parādīja ļoti labus rezultātus, sākās pētījuma praktiskā daļa.

“Mums izdevās izveidot asfaltbetonu uz īstām ražošanas iekārtām, kādas šobrīd ir ražotājiem, nevis iepērkot kādas speciālas iekārtas,” stāstīja RTU Polimērmateriālu institūta direktors Jānis Zicāns.

Tika saražotas 120 tonnas asfaltbetona. No  tām septiņas tonnas bija jaunais bitumens, kas iegūts no pārstrādātu riepu granulām.

Asfalts tika ieklāts noslogotā ceļa posmā, pa kuru ikdienā pārvietojas smagā tehnika.

“Ceļa posms ir aptuveni 350 metrus garš,  viena josla trīs metru platumā. Blakus joslas ir references josla, kur netika izmantots modificētais bitumens. Līdz ar to varēs salīdzināt. Viņi vienā laikā ir ieklāti, vienādos apstākļos,” skaidroja Haritonovs.

Turpmākajos gados zinātniekiem atliek regulāri kontrolēt, kā jaunais asfaltbetona segums uzvedas. Sākotnējie pētījumi rāda, ka tam vajadzētu būt labam un noturīgam gan pret slodzēm, gan temperatūru svārstībām. Šim pētījumam, visticamāk, nākotnē būs gan plašs praktiskais pielietojums, gan ekonomisks ieguvums.  

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt