“Noteikti, ja tāda iespēja pastāv, jebkuros sociālajos tīklos vajadzētu uzstādīt divu faktoru autentifikācijas iespējas. Tas nozīmē, ka tad, kad ejat iekšā sociālajā tīklā, jūs ievadāt paroli un tajā pašā laikā jums atnāk īsziņa uz mobilo telefonu, ka jāievada papildu kods,” skaidroja Šteinmanis.
CERT.LV kiberdrošības eksperts Armīns Palms norādīja, ka, izmantojot divu faktoru autentifikāciju, krāpnieks, pat ievadot paroli, nespēj ievadīt otro faktoru un netiek kontā.
Lai aizsargātu savus sociālo tīklu kontus, tāpat jāpasargā arī e-pasts, ar kuru reģistrēts konts. Uzlaužot e-pasta adresi, pastāv liela varbūtība, ka vēlāk tiks uzlauzti arī sociālie konti.
Kad par drošību ir padomāts, ir jāiemācās pareizi pārvaldīt savus sociālos tīklus un padomāt par to, ko mēs tajos rakstām un publicējam.
“Informācija tiek vākta par visiem mums. Tas, ka mums šobrīd šķiet, ka tā nav svarīga un neko nenozīmē, tas savukārt nenozīmē, ka pēc kāda laika viņa nekļūs kādam interesanta,” uzsvēra Šteinmanis.
“Publicējot informāciju sociālajos tīklos, tā informācija paliek. Kāds var nokopēt, kāds var uztaisīt ekrānšāviņu,” papildināja kiberdrošības eksperts Palms.
Piemēram, dodoties uz darba interviju, topošais darba devējs ar ļoti lielu iespējamību aplūkos, kā jūs uzvedaties sociālajos tīklos, kā komunicējiet ar citiem. Ja vēlaties palielīties ar to, cik lielu attālumu šodien esat treniņā noskrējis, publicējot arī karti ar maršrutu, garnadži var viegli uzzināt jūsu dzīvesvietu un izpētīt brīžus, kad neesat mājās. Sociālie tīkli daudziem cilvēkiem ir dzīves turpinājums, kur viņi dalās ar savām domām un to, ko ir darījuši.
“Tikko redzēju “Kaspersky Lab” pētījumu. Man likās neparasti, ka vecuma grupā no 16 līdz 35 gadiem apmēram puse cilvēku nesaprot, kas ir datu aizsardzība sociālajos tīklos. Viņi ir gatavi dalīties ar visu, nekam nepievērš uzmanību,” sacīja Šteinmanis.
Viens no veidiem, kā samazināt iespēju, ka jūsu publicēto informāciju sociālajos tīklos neredzēs visa pasaule, ir pareizu iestatījumu uzstādīšana. Katram sociālajam tīklam ir privātuma politika, un iestatījumos var izvēlēties, kāda informācija par mums ir redzams citiem lietotājiem.
“Ir cilvēki, kas saka, ka man viss vienalga, esmu pilnīgi atklāts, bet es savā profilā nekad neļautu sekot savai atrašanās vietai,” norādīja Šteinmanis.
Palms skaidroja, ka ir iespējams sava profila informāciju publicēt ierobežotam skaitam lietotāju: “Respektīvi, publicēt fotogrāfijas tikai maniem draugiem vai arī publicēt visu profila informāciju publiskajā tīklā. Galvenais ir izlasīt. Tur tiešām nav daudz. Neesmu redzējis tādu sociālo tīklu vai servisu, kur tas būtu ļoti sarežģīti izdarāms.”
Eksperti arī aicina sociālajos tīklos nepubliskot savu tālruņa numuru un dzīvesvietas adresi.
