Roņu populācija Baltijas jūrā turpina augt, un roņi arvien vairāk turpina postīt piekrastes zvejnieku zvejas rīkus un lomus. "Traucē zvejai – būtu maigi teikt. Pēdējos gadus ir tā, ka piekrastes zveja ir diezgan neiespējama roņu dēļ," Latvijas Radio 2 raidījumā "Radio vilks dabā" pauda zinātniskā institūta "BIOR" pētnieks Ēriks Krūze. Turklāt pēdējie pētījumi liecina, ka pat roņu aizbaidīšana ar letālām metodēm nav gana veiksmīgs risinājums, lai aktivitāti ierobežotu.
Autora ziņas
Noslēdzies dabas skaitīšanas projekts, kas atklājis, ka Latvijā aina nav tik koša un zaļa, kā mēdzam uzskatīt. Lai gan dabas daudzveidība mums ir gana liela, šīs dabas vērtības ir degradētas, cilvēku ietekmētas un apdraudētas. Tikai 10% Latvijas teritorijas aizņem Eiropas Savienības nozīmes biotopi jeb tiešām vērtīga un dabiska vide. Tas nozīmē, ka līdz šim neesam saimniekojuši gana atbildīgi, Latvijas Radio 2 raidījumā "Radio vilks dabā" norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs, ģenerāldirektora vietnieks Andris Širovs.
Kamēr Skandināvijā, tuvojoties ziemai, aprīkot velosipēdu ar radžotām riepām ir pavisam normāli, Latvijas apstākļos tas nav nepieciešams. Tāpat, uzsākot velobraukšanu ziemā, nav nepieciešams uzreiz iegādāties speciālu apģērbu, bet cimdi gan ir vajadzīgi silti, Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" sacīja velo profesionālis Krišjānis Ratiniks jeb Velomens un velo mehāniķis Gunārs Dzalbs.
Par sēnēm nereti izskan dažādas leģendas un apgalvojumi: trešā diena mums zināmo ēdamo sēņu ievākšanai ir labākā, jo pēc nedēļas tās jau būs vecas; ar sēņu baudīšanu svaigā veidā aizrauties nevajadzētu; indīgas sēnes nevar atpazīt pēc rūgtenas garšas, – šos un citus mītus un patiesības par Latvijā tik iecienītajām meža veltēm Latvijas Radio 2 raidījumā "Radio vilks dabā" komentēja mikoloģe Inita Dāniele.
Kā lielgraudu krusai, tā arī zibens izlādēm ir nepieciešami lietus gubu mākoņi. Situācijas, kad veidojas lielgraudu krusa, nav bieži un to nosaka dažādu apstākļu un likumsakarību sakritība, Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.
Makšķerēšanas sports Latvijā attīstās arvien straujāk, pieaugot gan makšķernieku, gan disciplīnu skaitam. Šogad Latvija uzņems pat pasaules čempionātu spiningošanā, Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" stāstīja Latvijas makšķerēšanas sporta federācijas jaunais prezidents Māris Bremze un federācijas ģenerālsekretārs Kristaps Kotāns.
Kopš lielākā meža ugunsgrēka Latvijā, kad Slīteres dabas takā izdega 3300 hektāri, pagājis 31 gads. Pa šo laiku mežs bez cilvēku iejaukšanās dabiskos apstākļos pats atjaunojies, kas liecina, ka meždega vēl nav dabas katastrofa un dzīvība pēc tās turpinās visos līmeņos, Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" vērtēja Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Kristaps Vilks.
Apgūstot peldētprasmi, vecākiem bērnus vispirms vajadzētu pieradināt pie ūdens – iemācīt aizturēt elpu, ielikt seju ūdenī, apgulties uz muguras. Tad bērns ir gatavs iet uz baseinu mācīties pie trenera. Vienlaikus, ja vecāki paši nejūtas droši, pie trenera var doties arī bez pirmo iemaņu apgūšanas, lai vecāki savas bailes nepārnestu bērniem, Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" norādīja peldēšanas treneris Pāvels Murāns.
Pirmo reizi vēsturē izveidojot sieviešu izlasi karpu makšķerēšanā un startējot pasaules čempionātā, Latvijas komanda kopvērtējumā ieguva bronzas medaļu. Paralēli tam makšķernieces no Latvijas noķēra arī smagāko karpu (20,3 kilogrami) pasaules čempionāta vēsturē, Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" stāstīja sieviešu izlases karpu makšķerēšanā treneris Raivis Trečaks.
Mūsdienās pieejama plaša velosipēdu izvēle. Ja ceļojumā ir vēlme paņemt līdzi visu nepieciešamo, jāizvēlas tūrisma velosipēds ar bagāžniekiem un somām. Ja ir vēlme braukt ātri, jāizvēlas viegls velosipēds. Pirms tā iegādes jāpārdomā trīs nianses – ērti rokturi, pedāļi un sēdeklis, Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" ieteica velomaršrutu eksperts Krišjānis Ratiniks.
Tūristiem raksturīgo izmesto dzērienu iepakojumu skaits dabas takās samazinās. Vienlaikus plašumā vēršas paradums uz mežu speciāli vest un izgāzt atkritumus, Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" norādīja Ķemeru nacionālā parka tūrisma centra vadītāja Agnese Balandiņa. Depozīta sistēma uzlabojusi situāciju pilsētās, bet ir cilvēki, kuri savus paradumus nemainīs, atzina "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Jūnija beigās valdība vienojās, ka turpmāk varēs izcirst jaunākus mežus un samazināja koku ciršanas pieļaujamo diametru. Tas, vai mežu īpašnieki uzreiz šo iespēju izmantos, būs atkarīgs no tā, vai viņiem uzreiz nepieciešami līdzekļi un vai izpratīs likumu, ka trīs gadu laikā jāiestāda jauns mežs, Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" vērtēja mežzine Ieva Lukševica.
Sikspārņu dzīvesveids ir slēpts, aktīvi tie ir tikai naktī un savā dzīves vietā netaisa migas, līdz ar to cilvēki bieži vien nepamana, ka pašu mājās iemitinājušies sikspārņi, Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" norādīja bioloģijas zinātņu doktors, sikspārņu pētnieks Viesturs Vintulis. Viņš uzsvēra, ka par to nevajadzētu satraukties, jo sikspārņi cilvēkam sniedz vairāk laba nekā ļauna.
Apaļais jūrasgrundulis ir zivju suga, kas Baltijas jūrā ar kuģu starpniecību ieceļojusi 1990. gados. Šobrīd suga Latvijā iedzīvojusies labi un zināmā mērā apdraud aizsargājamās teritorijas, tāpēc notiek to pētniecība un monitorings, Latvijas Radio 2 raidījumā "Radio vilks dabā" stāstīja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pētnieks Ivars Putnis.
Jūrtakai un Mežtakai pievienojies jauns garo pārgājienu maršruts – Latgales ezeru taka jeb Ezertaka. Tā sniedz iespēju ar kājām izstaigāt Latgales skaistākās vietas 1070 kilometru garumā, Latvijas Radio raidījumā “Radio vilks dabā” stāstīja tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis un Ludzas Tūrisma informācijas centra vadītāja Līga Kondrāte.
Stādot un audzējot kartupeļus pēc permakultūras principiem, kad netiek darbināta tehnika un netiek izmantota ķīmija, ir iespējams parūpēties gan par nezāļu bloķēšanu, gan nodrošināties, lai vasarā mazāk traucē Kolorado vaboles, Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" skaidroja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Vecākais speciālists dārzkopībā, permakultūras entuziasts Māris Narvils.
Pērkot telti, to ieteicams izvēlēties kupola veida un mazliet lielāka izmēra, nekā nepieciešams, bet, izvēloties guļammaisu, jāņem vērā, ka sintētiskie būs vieglāk kopjami, lētāki un mazliet smagāki, toties ar dūnu pildījumu labāk veiks termoregulācijas funkciju, Latvijas Radio raidījumā “Radio vilks dabā” ar padomiem dalījās tūrisma inventāra eksperts Andris Kursītis.
Galvenā ekipējuma sadaļa augstkalnu ekspedīcijās ir prāts un iegūtā pieredze, Latvijas Radio raidījumā “Radio vilks dabā” sprieda alpīnists ar 40 gadu pieredzi piecos dažādos kontinentos Kristaps Liepiņš. Tas atšķir cilvēkus, kas virsotnē uzkāpj, no tiem, kas to nespēj, lai gan fiziskā sagatavotība, tehniskās zināšanas un ekipējums ir līdzvērtīgs.
Lai neapjuktu lielajā pārgājienu apģērbu piedāvājumā, jāpieturas pie trīs slāņu principa – termoveļa, slānis siltumam un slānis nokrišņiem. Jāatceras, ka nedrīkst saģērbties par siltu, pirms fiziskās aktivitātes uzsākšanas jābūt pat nedaudz vēsi, lai vēlāk kustoties nepārkarstu un nesvīstu par daudz, Latvijas Radio raidījumā “Radio vilks dabā” stāstīja ekipējuma eksperti Rūta Ošiņa un Andris Kursītis.
Piepūšamām laivām ir tikai viens pluss – stabilitāte uz ūdens, bet, atbilstoši uzglabājot, tās kalpo labākajā gadījumā desmit gadus, Latvijas Radio 2 raidījumā “Radio vilks dabā” vērtēja laivu eksperts Gints Zeiļa. Savukārt alumīnija laivu mūžs ir krietni garāks, kā arī tās ir izturīgākas nekā, piemēram, stiklašķiedras laivas, kuras prasa lielāku kopšanu.