Radio vilks dabā

Kādi ir labākie risinājumi piemājas dīķim?

Radio vilks dabā

Kā sievietes maina tūrisma industriju?

Apaļais jūras grundulis

Izturīgais ienācējs Baltijas jūrā – apaļais jūrasgrundulis. Aicina zvejniekus piedalīties pētījumā

Apaļais jūrasgrundulis ir zivju suga, kas Baltijas jūrā ar kuģu starpniecību ieceļojusi 1990. gados. Šobrīd suga Latvijā iedzīvojusies labi un zināmā mērā apdraud aizsargājamās teritorijas, tāpēc notiek to pētniecība un monitorings, Latvijas Radio 2 raidījumā "Radio vilks dabā" stāstīja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pētnieks Ivars Putnis.

Latvijā dzīvo vairākas grunduļu sugas, bet apaļais jūrasgrundulis ir ienācējs, svešzemju suga Latvijas ūdeņos, norādīja Putnis: "Tā ir ļoti interesanta zivs, kas Baltijas jūrā parādījās 1990. gados. Tās viņa mājas, dabiskais izplatības areāls ir Kaspijas reģions, tā ir Azovas jūra, Melnā jūra." 

"Līdzīgi kā dažas citas sugas no tā reģiona labi iedzīvojas Baltijas jūrā, arī apaļais jūrasgrundulis ir atnācis šeit, iedzīvojies, un izskatās, ka ir uz noturīgu palikšanu," viņš piebilda. 

Par to, kā apaļais jūrasgrundulis nonācis Baltijas jūrā, pētniekiem ir vairākas versijas. Saskaņā ar vienu no tām – zivis varētu būt atpeldējušas pa upju tīklu caur Eiropu, taču ticamāka hipotēze ir, ka apaļais jūrasgrundulis pārvietojies kuģu balasta ūdeņu tvertnēs, skaidroja Putnis.

Viņš sacīja: "Kuģi uzņem šos ūdeņus, lai balansētu savu šūpošanos jūrā, lai kompensētu svaru, kas ir uzkrauts. Visi lielie kuģi, lielie tankeri, – tiem apakšā ir milzīgas ūdens tvertnes, kurās periodiski tiek iepumpēts, izpumpēts ūdens laukā. Tas ir tāds bezmaksas taksometrs jūras iemītniekiem."

"Tie, kuri ir izturīgāki un spēj šo ceļojumu pārciest, tie pārvietojas.

Apaļais jūrasgrundulis tādā ziņā ir ļoti izturīgs, gan ikri, gan kāpuri ļoti labi šajos balasta ūdens tankos pārvietojas," viņš norādīja. 

Jaunajā vidē liela daļa šādi atceļojušo ūdens iemītnieku nespēj izdzīvot, bet daži izturīgākie tomēr spēj pielāgoties. Baltijas jūrā šādi vēsturiski ienākušas ir ap 100 svešzemju sugām. 

Apaļais jūrasgrundulis tiek pētīts jau kopš tā parādīšanās Baltijas jūrā, arī šobrīd, pētot aizsargājamās jūras teritorijas. 

"Apaļais jūrasgrundulis zināmā mērā, varētu teikt, ka ir drauds šīm aizsargājamajām jūras teritorijām,

jo viņa biomasa ir pietiekami augsta mūsdienās, viņš intensīvi barojas un rada negatīvo ietekmi uz vietējo gan dzīvnieku sabiedrību, gan dzīvotnēm," uzsvēra Putnis. 

LIFE programmas projekta "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ)" viens no mērķiem ir izstrādāt zinātniski pamatotus ieteikumus apaļā jūrasgrunduļa apsaimniekošanai. 

Viens no efektīvākajiem apsaimniekošanas mehānismiem ir komerciāla zveja, bet tas jādara dabai draudzīgi, izvēloties atbilstošas sezonas, rīkus un vietas, lai kaitējums dabai ir mazāks. Šobrīd apaļais jūrasgrundulis ir otrā zvejotākā suga Latvijā pēc reņģēm. 

Interesanti, ka lielākais noieta tirgus ir Ukrainas Melnās jūras piekraste, stāstīja Putnis: "Vēsturiski tā ir suga bijusi, kas viņiem dažādus bada laikus palīdzējusi pārciest, un pie Azovas jūras ir pat pilsētiņa, kur piemineklis šai sugai izveidots, un tas ir tāds kulta statuss šai zivij. 

Tāds paradokss sanāk, viņa ir atnākusi no turienes šeit, šeit mēs viņu ķeram un vedam atpakaļ, kur viņu māk apēst un tur augstā cieņā."

Apaļais jūrasgrundulis tik labi iedzīvojies Latvijā, jo ir neizvēlīgs barības ziņā, turklāt nārsto nevis vienā piegājienā, bet vairākos, un nārsta sezona ir gara. 

Pētījuma laikā, sadarbojoties ar zvejniekiem un makšķerniekiem, mērķis ir ar speciālu atzīmi iezīmēt 8000 apaļos jūrasgrunduļus, tos palaist atpakaļ un pētīt atkārtotās nozvejošanas vietas. 

"Tālāk jau mums interesē, kur būs atkārtotie noķeršanas gadījumi, – vai tas ir viss pie tā paša zvejnieka, vai tas ir pašvaldības ietvaros, vai kaut kur tālāk citos novados, iespējams, – lai saprastu, cik tā zivtiņa tālu pārvietojas," skaidroja Putnis. 

Viņš norādīja, ka nepilni 2000 zivju jau ir iezīmēti, tāpēc zvejnieki ir aicināti pievērst uzmanību noķertajām zivīm, un, ja sanāk noķert iezīmētu apaļo jūrasgrunduli, sazināties ar BIOR. Sīkāka informācija pieejama BIOR vietnē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt