Būvgruži mežā
"Apsveicama, protams, ir jebkura iniciatīva, kas ir vērsta uz atkritumu daudzuma samazināšanu un pārstrādāšanu, tādēļ mēs priecājamies par depozīta sistēmas ieviešanu, bet mēs jau vairākus gadus īstenojam paši savu kampaņu dabas takās, kas saucas "Ko atnesi, to aiznes"," norādīja Balandiņa.
Šī kampaņa radināja cilvēkus pie tā, ka dabas takās vairs netiek uzstādītas mazās miskastes, līdz ar to cilvēkiem savi atnestie atkritumi jāiznes no dabas ārā pašiem. Tas nesis pozitīvus rezultātus vēl pirms depozīta sistēmas izveidošanas, – izmesto atkritumu daudzums Ķemeru nacionālajā parkā samazinājās, stāstīja Balandiņa.
"Ir viena cita problēma. Tie cilvēki, kuri atkritumus uz mežu ved apzināti. Tūristi mežā neizgāž būvgružus, tūristi neizgāž atkritumus kaudzēm. Šie atkritumi nāk no tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem, jo diemžēl šī problēma ir pat pastiprinājusies.
Tie atkritumi, kas ir depozītā, apmeklētājiem raksturīgie atkritumi, tie ir samazinājušies jau arī pirms depozīta sistēmas ieviešanas, bet diemžēl speciālā atkritumu vešana uz mežu – šis paradums ir saglabājies un vēršas plašumā. Darāmā vēl ir daudz," viņa atzina.
Lai gan uz datiem balstītu pētījumu šobrīd nav, personīgie un kolēģu novērojumi pilsētās liecina, ka depozīta sistēmas ieviešana būtiski samazinājusi atkritumu skaitu uz ielas, jo, pat ja pudeles tiek atstātas uz soliņiem vai pie miskastēm, kāds cits tās salasa, vērtēja Stūrītis.
Vienlaikus viņš atzina, ka pašam ir sanācis depozīta iepakojumus atrast ceļmalās.
"Ir jau viena cilvēku grupa, daļa, es pat nezinu, kas šādiem cilvēkiem darās galvā, kurus arī depozīta sistēma nepiespiedīs nemest to pudeli ārā pa logu, braucot ar mašīnu," viņš atzina.
Drīzumā – visas pudeles ar depozīta zīmi
Viņš atgādināja, ka 1. augustā noslēdzas depozīta sistēmas ieviešanas pārejas periods, kas nozīmē, ka visi iepakojumi, kam ir jābūt depozīta sistēmā – ūdens, minerālūdens, limonādes, visa veida alus stikla, plastmasas iepakojumos un bundžās – tiks pārdoti ar depozīta zīmi.
"Depozīta Iepakojuma Operators" atzina, ka pārejas periodā bija neērti, ka daļa tirgotāju iepakojumu pārdeva vēl bez depozīta zīmes, taču tagad tā vairs nedrīkstēs.
Kopš februāra tirgū laisti 138 miljoni vienību ar depozīta zīmi. "No tiem šobrīd esam pieņēmuši atpakaļ 76 miljonus. Dienā mēs šobrīd vidēji pieņemam pāri pār miljonu, bet šis skaits turpina augt," norādīja Stūrītis.
Mērķis ir atgriezt un pārstrādāt 90% iepakojuma, taču neviena depozīta sistēma to nespēj izdarīt pirmajā gadā, tāpēc pirmajā gadā mērķis ir sasniegt 70%, viņš skaidroja.
Jānorāda, ka patlaban depozīta nodošanas punktos atgriežas ap 36% pudeļu.
Pārejas perioda laikā būtiski samazinājies arī neveiksmīgo taras nodošanas mēģinājumu skaits. Sistēma redz, cik reizes konkrētā taromātā kāds ir mēģinājis nodot iepakojumu, un cik reizes no tām bijušas veiksmīgas.
"Ja mēs paskatāmies vēsturē, februārī, pašā sistēmas sākumā, 75–80% bija neveiksmīgie mēģinājumi, jo cilvēki izmēģināja un bija proporcionāli daudz ne-depozīta iepakojumu. Šobrīd tas procents ir sarucis līdz sešiem procentiem un mazāk," norādīja Stūrītis.
Pirmajā depozīta sistēmas mēnesī, iespējams, no mazākiem lauku veikaliem, kur pudeles netiek nodotas taromātā, bet pieņem pārdevēja, tika saņemti iepakojumi ar roku uzzīmētām depozīta zīmēm, viņš atklāja.
Atbildot uz cilvēku sūdzībām par to, ka tukšo taru neizdodas nodot arī tad, ja uz tās ir depozīta zīme, Stūrītis norādīja, ka visbiežāk šādos gadījumos plastmasas pudeles vai skārdenes ir saspiedušās. Taromāts "atceras" un "zina" katras pudeles formu, materiālu, svaru un svītru kodu, tāpēc saspiestu pudeli nodot nevar.
"Otrs iemesls lielākoties ir, ka taromāts nav iztīrīts, nav notīrīti sensori (..) Tā ir veikalu atbildība tīrīt gan tukšo taromātu tvertnes, gan arī tīrīt šos sensorus," viņš skaidroja.
