Radio vilks dabā

Kā sievietes maina tūrisma industriju?

Radio vilks dabā

Vai jūsu mājas iemītnieki ir sikspārņi?

Latvijā samazina izcērtamo koku daudzumu

Mežzine: Pēc atļaujas cirst tievākus kokus lēmums būs atkarīgs no meža īpašnieka

Jūnija beigās valdība vienojās, ka turpmāk varēs izcirst jaunākus mežus un samazināja koku ciršanas pieļaujamo diametru. Tas, vai mežu īpašnieki uzreiz šo iespēju izmantos, būs atkarīgs no tā, vai viņiem uzreiz nepieciešami līdzekļi un vai izpratīs likumu, ka trīs gadu laikā jāiestāda jauns mežs, Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" vērtēja mežzine Ieva Lukševica. 

"Izmainījās tas, ka mēs cirtīsim daudz jaunākus kokus. Neatkarīgi no tā – tas ir izaudzis mežs vai vidēja vecuma mežs, – ja koksnei būs normatīvo aktu sasniegtie caurmēri vai, vienkārši sakot, kokam attiecīgs resnums, mēs to varēsim cirst nost," paskaidroja Lukševica. 

Ja iepriekš, lai mežu cirstu, nepieciešamais diametrs kokiem priedei bija 39 centimetri (cm), eglei un bērzam 31 cm, tad tagad tie attiecīgi ir 30 cm priedei, 26 cm eglei, 25 cm bērzam. 

"Grūti īstenībā pateikt, vai ņems uzreiz un tik ātri tas viss notiks. Būs, kas to izmantos, apņemsies to darīt, būs tādi, kas pieturēsies vēl pie vecajiem [noteikumiem]. 

Tas būs vairāk atkarīgs no paša īpašnieka, cik ātri viņš gribēs [mežu] nocirst, un vai viņš sapratīs to likumu, ka tikpat ātri ir jāatstāda atpakaļ," vērtēja mežzine. 

Viņa skaidroja, ka jaunajos grozījumos liels uzsvars likts uz ātru mežu atjaunošanu ar kvalitatīvu stādāmo materiālu: "Jo mēs tievākus kokus nocērtam, jo mums īsākā laika periodā tagad neatkarīgi no tā – mežs ir slapjš, sauss, vidēji sauss – ir jāatstāda. Mums ir jāpērk stādi vai sertificēta sēkla."

Turklāt mežs būs jāatjauno trīs gadu laikā. Līdz šim vidēji sauss meža tips pats varēja atjaunoties piecu gadu laikā. Piemēram, šogad nocirstā mežā varēja gaidīt piecus gadus un tad doties uz mežu skatīties, vai tas ir atjaunojies – ir kociņi vai nav. Ja koku skaits bija pietiekams, tika atzīts, ka mežs ir atjaunojies, ja ne, to vajadzēja papildināt ar stādiem. Ja nebija kociņu vispār, tika gatavota augsne un stādīts. 

Tagad, kad mežs no jauna jāiestāda, tas nozīmē, ka mežā atpakaļ jāiegulda lielas investīcijas, vērtēja Lukševica: 

"Kā mēs zinām, stādi nav tie lētākie, un mums ir arī jāsaprot, kas mūsu mežā būs piemērotāks, ko stādīt."

"Redzot šo pavasari, kā gāja ar priežu stādiem, kurus īsti dabūt nevarēja, – ja mums liks visiem stādīt tos, kokaudzētavām būs jāpalielina apjomi, jo manā skatījumā nepietiks visam – gan stādīt, gan eksportēt. Būs viņiem papildus jāsāk domāt kas klāt," viņa piebilda. 

Mežzine atgādināja, ka tas, kā rīkoties ar mežu, ir katra īpašnieka atbildība, un maksimālais vecums, ko var atļaut kokiem augt, nav samazināts. Bērzi var augt 71 gadu, priede 101. Līdz tam vecumam īpašnieks var mierīgi savu mežu audzēt, ja ir tāda vēlme. 

Vienlaikus viņa vērtēja, ka nākotnē diez vai tā būs: "Mums, lai kā tas nebūtu, visi gribēs nopelnīt naudiņu. Pieaugušu mežu mums būs diezgan maz, mums būs vidēja vecuma meži, jaunaudzes."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt