Lielgraudu krusa veidojas gubu mākoņos, norādīja Krūmiņa. Sasilstot gaiss ceļas uz augšu, un labvēlīgos apstākļos šī gaisa pacelšanās no zemes uz augšu var notikt intensīvi. Tādas situācijas nav bieži un daudz, un to nosaka arī dažādu apstākļu un likumsakarību sakritība.
Gaisam paceļoties, tas sākumā nonāk atmosfēras vidējā slānī, divu, trīs kilometru augstumā, kur vidējā gaisa temperatūra ir zem nulles. Ļoti intensīvu negaisu gadījumā gubu lietus mākoņi atrodas vēl augstāk, visbiežāk 10 līdz 12 kilometru augstumā.
"Pašā mākoņa virsotnē gaisa temperatūra sasniedz pat -50, -60 un, iespējams, pat -70 grādus. Ūdens lāsīte nevar saglabāties nesasalusi, tā sasalst, un, ja tās augšup vērstās siltās gaisa masas kustība ir intensīva, sasalusī ūdens lāsīte ceļo uz augšu un leju vairākas reizes, un mitrums, kas ir mākonī, visu laiku piesalst, piesalst un piesalst," skaidroja Krūmiņa.
Kādā brīdī augšup vērstā gaisa kustība vairs nav pietiekami spēcīga, lai lielos krusas graudus noturētu debesīs, un tad tie krīt uz leju.
"Ja krusas graudi ir salīdzinoši nelieli, un negaisa intensitāte nav pārāk augsta, tad mēdz būt situācijas, kad krusa pat nenonāk līdz zemei un izkūst vēl augšējos atmosfēras slāņos, un mēs to saņemam kā lielu lietus lāsi. Bet, ja tie ir vistas olas lieluma krusas graudi, tie, krītot, protams, nepaspēj izkust," norādīja Krūmiņa.
Tāpat kā krusai, arī zibens izlādēm ir nepieciešami lietus gubu mākoņi, kuros notiek lietus lāsīšu vertikālā kustība uz augšu un leju.
"Tās viena pret otru beržas un savstarpēji elektrizējas, un kādā brīdī elektriskā strāva ir tik liela, ka rodas izlāde. Pamatā tā situācija mākonī ir tāda, ka mākoņa augšējā daļā ir pozitīvi lādētas daļiņas un mākoņa apakšējā daļā ir negatīvi lādētas daļiņas. Zem negaisa mākoņa zeme pamatā ir pozitīvi lādēta, un tad no mākoņa apakšējā daļas notiek šī negatīvā izlāde uz zemes virsmu," skaidroja Krūmiņa.
Otrs variants – izlāde var notikt arī pašā mākonī iekšā vai starp diviem blakus esošiem mākoņiem, starp pozitīvi un negatīvi lādētajām mākoņa daļām.
"Blakus šai pamata zibens izlādei veidojas arī tādi sānu zari, un intensīvos gadījumos tas paliek kā pamats vēl arī otrajai un trešajai izlādei. Var notikt zibens izlāžu sērija. Bet tas viss notiek ļoti īsā laika mirklī, mazāk nekā sekundēs. Cilvēks ar aci redz tikai spožo uzplaiksnījumu," norādīja Krūmiņa.
Visātrāk ar zibens izlādi sastapsies kāds augsts tornis, vientuļš koks pļavā vai pat vientuļa laiva ezerā.
"Atrasties laivā ezerā negaisa laikā virs tādas plašas telpas, ir ļoti bīstami," atgādināja Krūmiņa.
Savukārt milzīgais troksnis jeb pērkons, kas pavada zibens izlādes, patiesībā ir nekaitīgs. Postījumus rada zibens izlāde, skaņa ir tikai tā sekas.
Gaisa kanāls, pa kuru pārvietojas zibens starp mākoni un zemi, no milzīgā elektrības daudzuma strauji uzkarst, un gaiss strauji izplešas. Šīs gaisa izplešanās rezultātā rodas skaņa, ko dzirdam – pērkons. No pērkona baidīties nevajag, ir jābaidās no paša zibens, norādīja Krūmiņa.
Viens gan jāņem vērā – jo tuvāk mums notiek zibens izlāde, jo skaļāk un īsāku laika brīdi pēc zibens uzplaiksnījuma sadzirdam pērkonu.
