Dānijas valdība nākusi klajā ar plānu, kas orgānu ziedošanu padarītu automātisku. Valdības ierosinājums paredz, ka ikviens valsts iedzīvotājs, sasniedzot 18 gadu vecumu, automātiski jāreģistrē kā orgānu donors.
Autora ziņas
Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps, kurš ir ticamākais Republikāņu partijas kandidāts rudenī gaidāmajās valsts galvas vēlēšanās, paziņojis, ka mudinātu Krieviju uzbrukt NATO dalībvalstij, kas nepiešķir pietiekami daudz līdzekļu aizsardzībai.
Somijā svētdien, 11.februārī, izšķiroša diena – vēlētāji izvēlēsies valsts prezidentu nākamajiem sešiem gadiem. Tā ir politiskā divcīņa starp diviem bijušajiem ārlietu ministriem un ļoti pieredzējušiem Somijas politiķiem: valdošās Nacionālās koalīcijas partijas izvirzīto Aleksandru Stubu un neatkarīgo kandidātu no "zaļo" partijas Peku Hāvisto. Ar abiem kandidātiem viņu kampaņās tikās arī Latvijas Televīzija.
Indonēzijā 14.februārī gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Lai iekarotu jauno vēlētāju atbalstu, kandidāti pirms vēlēšanām izvērsuši plašu kampaņu sociālajā tīklā "TikTok".
Krievijas armija naktī uz sestdienu kārtējo reizi īstenojusi dronu uzbrukumu Ukrainas teritorijai. Tā rezultātā nogalināti vairāki cilvēki, tostarp bērni. Tikmēr frontē aizvadītajā diennaktī notikušas 111 sadursmes.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu šonedēļ paziņoja, ka armijas vadībai ir uzdots sagatavoties kaujas operācijās Rafāhā, Gazas joslas dienvidos. Pēc tam arī dots rīkojums armijai sagatavot plānu pilsētas evakuācijai. Izraēlas plāns uzbrukt pilsētai izsaucis bažas par tā postošo ietekmi. ASV prezidents Džo Baidens jau izteicies, ka Izraēlas atbilde Gazas joslā ir pārmērīga, bet dažādas aģentūras un teroristiskais grupējums "Hamās" brīdinājis, ka Izraēlas uzbrukums Rafāhai nozīmēs tūkstošiem cilvēku nāvi.
Pēc Pakistānā šonedēļ notikušajām vispārējām parlamenta vēlēšanām publicēta lielākā daļa rezultātu, kas liecina par to, ka vēlēšanās nevienam politiskajam spēkam nav izdevies izcīnīt pārliecinošu vairākumu.
Norvēģijas parlaments janvārī nobalsoja par atļauju sākt izpēti dziļjūras derīgo izrakteņu ieguvei Arktikā. Tādējādi sperts pirmais solis, lai Norvēģija kļūtu par pirmo valsti, kas uzsāks dziļjūras derīgo izrakteņu ieguvi komerciālā mērogā. Taču par norvēģu plāniem satraukumu pauduši gan klimata aktīvisti, gan Brisele. Eiropas Savienība (ES) apgalvo, ka Norvēģijas lēmums veikt dziļjūras izrakteņu ieguves rūpniecisko izpēti daļā Arktikas var ietekmēt jūras vidi, tostarp zivju krājumus.
Ukrainas parlaments šodien atbalstījis mobilizācijas likumprojektu, kura mērķis ir iesaukt armijā vairāk karavīru. Likumprojekts ticis vērtēts pretrunīgi un izpelnījies kritiku sabiedrībā un politiķu vidū.
Ukrainas Drošības dienests (SBU) informē, ka pretizlūkošanas operācijas rezultātā aizturēti vairāki esošie un bijušie Ukrainas specdienestu darbinieki, kas piegādāja Krievijai slepenu informāciju. Maskava ar viņu palīdzību centusies iegūt informāciju par Ukrainas aizsardzības spēkiem un stratēģiski svarīgiem objektiem.
Maskavas patriarhāta pakļautībā esošās Igaunijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts Jevgeņijs, kurš attaisno Krievijas agresiju Ukrainā un tāpēc nav saņēmis uzturēšanās atļaujas pagarinājumu, otrdien atstāj Igauniju.
Francijas galvaspilsētā Parīzē svētdien notiks referendums, kurā pilsētas iedzīvotājiem būs iespēja lemt, vai trīskāršot stāvvietu cenu krosovera tipa automašīnām. Ar šādu ideju nākusi klajā pilsētas priekšsēdētāja Anna Idalgo, norādot, ka augstākas un smagākas automašīnas rada lielāku piesārņojumu un paaugstinātus draudus gājējiem.
Lai karš Ukrainā nenonāktu līdz pozīciju karam un Ukraina gūtu virsroku pār ienaidnieku, Ukrainas armija ir jāapbruņo ar augstajām tehnoloģijām, kas tajā pašā laikā ļaus taupīt arī dzīvā spēka un citus militāros resursus. Šādu viedokli esejā, ko publicējis telekanāls CNN, paudis Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs.
Bijušajam ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) virsniekam piespriests 40 gadu cietumsods par klasificēta digitālā rīka nopludināšanu trauksmes cēlēju platformai "WikiLeaks".
Šonedēļ starptautiskā konferencē Rīgā tika spriests par to, kā palīdzēt ukraiņu bērniem, kas pēc Krievijas okupantu deportācijas atgriezušies Ukrainā. Šiem bērniem nepieciešama dažāda veida palīdzība, tostarp psiholoģiska, jo traumas bērna dzīvē atstāj ne tikai deportācija, bet karš kopumā. Par to, kā tiek palīdzēts bērniem Ukrainā un ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties, Latvijas Radio sarunājās ar "Ukrainas bērnu tiesību tīkla" vadītāju un organizācijas "SOS bērnu ciemati" programmu direktori Darju Kasjanovu.
Rīgā ceturtdien notika starptautiska konference "Krievijas karš pret bērniem", kurā sprieda par to, kā Ukrainai atgūt uz Krieviju nelikumīgi deportētos bērnus. Tajā piedalījās cilvēktiesību un starptautisko tiesību eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī vairākas starptautiski prominentas personības, tostarp Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kundze Olena Zelenska un Roberta F. Kenedija Cilvēktiesību fonda prezidente Kerija Kenedija.
Vairāk nekā 1500 Eiropas Savienības (ES) ierēdņu parakstījuši vēstuli, kurā aicina ES noteikt Izraēlai ieroču embargo un brīdina bloka vadītājus par viņu juridisko pienākumu veicināt mieru, aizsargāt cilvēktiesības un nodrošināt starptautisko tiesību piemērošanu Gazas joslā.
Ukrainai kritiski trūkst artilērijas šāviņu jo Krievija katru dienu frontē izlieto trīsreiz vairāk uguns līdzekļu, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz Ukrainas aizsardzības ministra Rustema Umerova vēstuli Eiropas Savienības (ES) amaptersonām.
Finansējuma pārtraukšanai ANO Palestīniešu bēgļu aģentūrai UNRWA būs katastrofālas sekas Gazas joslai. Par to brīdinājušas vairākas ANO aģentūras. Taču pagaidām nešķiet, ka valstis būtu gatavas piekāpties.
Eiropas Komisija (EK) paziņojusi, ka pēc aizdomām par karteli sākusi negaidītas pārbaudes riepu ražošanas uzņēmumos vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Krievija plāno līdz šā gada vidum izveidot jaunu 20 000 cilvēku lielu kaujas grupu, kas ir tieši pakļauta Aizsardzības ministrijai operācijām vismaz piecās Krievijai draudzīgās Āfrikas valstīs, ziņo aģentūra "Bloomberg".
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka Krievijas ekonomika paplašināsies daudz straujāk nekā pērn, jo Vladimira Putina militārie izdevumi karam Ukrainā veicina lielāku izaugsmi.
Neraugoties uz Krievijas iebrucēju pūlēm, Ukrainas vienībām joprojām izdodas noturēt daļēji aplenkto Avdijivku. Šeit pēdējā diennaktī atsisti visi 20 ienaidnieka uzbrukumi.
Francijas prezidents Emanuels Makrons aicina Eiropas līderus ar drosmīgiem un inovatīviem lēmumiem paātrināt palīdzību Ukrainai.
Ukrainai kontroles atgūšanai pār savu gaisa telpu nepieciešami ne tikai iznīcinātāji un apmācīti piloti, bet arī sagatavota infrastruktūra un inženieri, sacījis Ukrainas Gaisa spēku oficiālais pārstāvis Jurijs Ihnats.
Spānijas politiķi otrdien balsos par strīdīgi vērtēto likumu, kas dotu amnestiju katalāņu separātistiem un ir izraisījis asu labējo spēku pretestību. Labējā opozīcijā esošā Tautas partija solījusies darīt visu, lai likumprojekts netiktu atbalstīts, taču sagaidāms, ka parlamentam pietiks balsu tā atbalstīšanai.
Drona triecienā armijas bāzē Jordānijā svētdien tika nogalināti trīs Amerikas Savienoto Valstu (ASV) karavīri. Baltā nama saimnieks Džo Baidens solījis, ka ASV atbildēs uz šo uzbrukumu, kurā Savienotās Valstis vaino Irānas atbalstītos kaujinieku grupējumus. Irāna saistību noliedz. Izskan viedokļi, ka ASV atbilde var eskalēt jau tā trauslo situāciju Tuvo Austrumu reģionā.
Eiropas Savienība (ES) izstrādā plānu Ungārijas ekonomikas graušanai, ja Budapešta atteiksies vienoties par jaunu palīdzības paketi Ukrainai, vēsta laikraksts "Financial Times".
Izglītības nozares pārstāvji Lielbritānijā pieprasījuši valdības rīcību pēc tam, kad jauni dati atklājuši, ka Anglijā mājās skoloto bērnu skaits pagājušajā gadā vienā semestrī ir palielinājies par vairāk nekā 13 procentiem.
Igaunijas izlūkdienesti saskatījuši pazīmes, kas liecina par pakāpenisku Krievijas ofensīvo darbību intensitātes samazināšanos Ukrainā, taču vienlaikus atzīmē, ka Krievijas armija gatavojas kārtējam uzbrukumam Doneckas apgabala Avdijivkas virzienā.
Vairākas Eiropas valstis pārņēmis lauksaimnieku protestu vilnis, kas joprojām negrasās norimt. Protesti turpinās Francijā, Polijā un citviet. Pierimuši tie ir Lietuvā un Vācijā, taču par iziešanu ielās domā lauksaimnieki vēl vairākās valstīs. Zemnieki ir neapmierināti ar vietējo vai bloka līmeņa noteikumu vai nodokļu ieviešanu, kā arī lielo konkurenci, tostarp ar Ukrainas produkciju.
Krievija nav sniegusi ANO Drošības padomei pierādījumus, ka Belgorodas apgabalā notriektajā militārajā transporta lidmašīnā Il-76 atradās ukraiņu karagūstekņi. Krievija arī noraida prasības izveidot starptautisku komisiju, kas izmeklētu notikušo, norādījis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes runasvīrs Andrijs Jusovs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
