"Krimas tatārus nu atradīsiet katrā piektajā Ukrainas armijas bataljonā," saka Krimas tatārs, šobrīd Ukrainas Bruņoto spēku ansambļa dalībnieks Ismails Kurts Umers. Sarunā ar Latvijas Radio raidierakstu "Drošinātājs" viņš norādīja, ka Krimas okupācija ir tikai kārtējais ieraksts Krimas tatāriem Maskavas nodarīto pāridarījumu sarakstā.
Autora ziņas
Igaunijā sākusies ikgadējā drošības jautājumiem veltītā Lennarta Meri konference. Tā pulcē daudzus desmitus ekspertu un ārvalstu amatpersonu. Viens no būtiskiem jautājumiem, kas tika pārrunāts konferencē, bija Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā, kā arī Rietumu politika, atbalstot kara plosīto valsti.
Pārbīdes Krievijas Aizsardzības ministrijā un līdzšinējā ministra Sergeja Šoigu nomaiņa ar Andreju Belousovu liecina, ka diktators Vladimirs Putins sper soļus, lai sagatavotos ilgstošam karam Ukrainā, vērtēja ASV domnīcas "Kara studiju institūts" (ISW) analītiķi un sarunā ar Latvijas Radio apstiprināja drošības eksperti Latvijā.
Kopš pērn oktobrī notikušā teroristu grupējuma "Hamās" uzbrukuma Izraēlai pasliktinājušās Turcijas un Izraēlas attiecības. Tas manāms arī abu valstu ekonomiskajā sadarbībā. Vēl aprīlī Turcija ierobežoja eksportu uz Izraēlu, bet tagad paziņojusi, ka tirdzniecību pārtrauc pilnībā. Šāds lēmums palikšot spēkā līdz brīdim, kad Izraēla atļaus netraucētu palīdzības piegādi Gazas joslai, kur joprojām tiek īstenota ofensīva teroristu sakaušanai.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainas Valsts vides inspekcija katru dienu uzskaita agresoru nodarītos zaudējumus un fiksē ietekmi uz vidi. Karš būtiski ietekmē Ukrainas dabas liegumus, kurus nu pamet putni un savvaļas dzīvnieki, kas vairs neatgriežas atpakaļ, intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pastāstīja Valsts vides inspekcijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dmitrijs Zaruba.
Amerikas Savienotās Valstis (ASV) risina sarunas ar G7 partneriem, lai vadītu sabiedroto grupu, kas sniegtu palīdzību Ukrainai līdz pat 50 miljardu dolāru apmērā. Plāns paredz, ka milzīgie izdevumi tiktu atmaksāti ar peļņu no Krievijas aktīviem, kas galvenokārt iesaldēti Eiropā, vēsta aģentūra "Bloomberg".
Lai gan oficiāli sarunas par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu sākušās vēl nav un Eiropas Komisija (EK) ar savu budžeta priekšlikumu klajā nāks pēc gada, tomēr viedokļi par to, kādam tam vajadzētu būt, jau sāk izskanēt. Ņemot vērā Krievijas uzsākto karu Ukrainā un citus ar drošību saistītus izaicinājumus, atklāts ir jautājums, vai Eiropas līderi būs gatavi aizsardzību noteikt kā prioritāti ne tikai vārdos, bet arī darbos, proti, atvēlēt tam finansējumu.
Ukrainas Ārlietu ministrija iepazīstinājusi sabiedrību ar mākslīgā intelekta izveidotu ministrijas pārstāvi, lai iestādes vārdā turpmāk sabiedrību informētu par konsulārajām aktualitātēm. Pārstāvei dots vārds Viktorija Šī, bet pārstāves izskats un balss aizgūta no ukraiņu dziedātājas un influenceres Rozālijas Nombres, kura tam devusi piekrišanu.
Kamēr Ukraina vēl gaida ASV militāro palīdzību, Ukrainas aizstāvjiem nākas izcīnīt ļoti smagas kaujas Donbasā, īpaši Časivjaras apkārtnē. ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi secinājuši, ka Krievijas armija palēninājusi virzību pie Avdijivkas, lai uzkrātu rezerves un virzītos uz priekšu Časivjaras virzienā. Jo ātrāk amerikāņu palīdzība sasniegs fronti, jo ātrāk Ukrainai būs iespējams Krievijas ofensīvu apturēt.
Amerikas Savienotajās Valstīs, turpinoties studentu protestiem pret karu Gazas joslā, policija Ņujorkā izklīdinājusi un arestējusi jauniešus, kas bija iebarikādējušies vienā no Kolumbijas Universitātes pilsētiņas ēkām. Policijas reids noticis laikā, kad vairāku universitāšu vadītāji ASV nedēļām ilgi cīnās, lai ierobežotu palestīniešus atbalstošās demonstrācijas, kas norisinās daudzas studentu pilsētiņās.
Pirms 20 gadiem Latvija kopā ar deviņām citām Austrumeiropas, Centrāleiropas un Dienvideiropas valstīm iestājās Eiropas Savienībā (ES). Katra valsts gāja savu attīstības ceļu, taču visas kopīgi skāra daudzi izaicinājumi, to vidū dažādas krīzes. Kā šīs valstis attīstījušās un kā salīdzināmas gan politiski, gan ekonomiski?
Krievija izmanto Rietumu ieroču piegādes aizkavēšanos, lai īstenotu ofensīvu, bet ukraiņi cer, ka ātrākas piegādes no sabiedrotajiem stiprinātu frontes līniju Ukrainā. Tā kopīgā preses konferencē ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu pirmdien Kijivā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.