ASV ir gatava rīkoties, ja Ķīna nepārtrauks apgādāt Krieviju ar precēm, ko tā var izmantot karā pret Ukrainu. To ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens teicis pēc vizītes Pekinā.
Autora ziņas
Pēc tam, kad ASV nobalsots par palīdzības pakotni Ukrainai un pirmais militārais sūtījums viena miljarda ASV dolāru apmērā ir ceļā uz Ukrainu, ASV jau gatavojas paziņot par nākamo, vienu no vēsturē lielākajām militārās palīdzības pakotnēm Ukrainai, vēsta izdevums "Politico", norādot, ka šīs pakotnes kopējā summa būs 6 miljardi ASV dolāru.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) armija sākusi būvēt pagaidu ostu Gazas joslas piekrastē humānās palīdzības piegādēm. Par šo projektu Pentagons pavēstīja jau marta sākumā, taču darbi aizkavējās.
ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi savā jaunākajā ziņojumā norādījuši, ka Krievijas spēki tuvāko nedēļu laikā, visticamāk, pastiprinās bezpilota lidaparātu un raķešu triecienus, lai nodarītu maksimālu kaitējumu Ukrainas loģistikas un aizsardzības infrastruktūrai un pirms ASV palīdzības ierašanās.
Pēc ASV Pārstāvju palātas pozitīvā balsojuma par palīdzību Ukrainai otrdien gaidāms balsojums arī Senātā, kam vēlāk sekos arī prezidenta Džo Baidena paraksts. Tad ilgi gaidītā palīdzība šonedēļ varētu uzsākt ceļu uz Ukrainu. Tikmēr par iespējām nodrošināt plašāku palīdzību Ukrainai domā arī Eiropas valstis. Piemēram, Lielbritānijas premjers Riši Sunaks otrdien izziņos rekordlielu militārās palīdzības paketi Ukrainai 580 miljonu eiro apjomā.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šonedēļ Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā debatēs un balsos par pirmo Eiropas Savienības (ES) invaliditātes karti un autostāvvietas karti personām ar invaliditāti. Līdz ar šīs kartes ieviešanu visā bloka teritorijā plānots nodrošināt to, ka cilvēkiem ar invaliditāti ceļojumu laikā ir vienlīdzīga piekļuve dažādiem atvieglojumiem.
ASV pēc Pārstāvju palātas balsojuma par palīdzību Ukrainai turpinās diskusijas par to, kāda varētu būt Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Maika Džonsona politiskā nākotne. Tāpat izskan minējumi par to, kādēļ pēc mēnešiem ilgas vilcināšanās Džonsons tomēr nolēmis virzīt uz priekšu jautājumu par palīdzības pakotni.
Ukrainā labi zināmais mūziķis, dzejnieks un nu jau kādu laiku arī karavīrs Mikolajs Serga izveidojis platformu "Культурні Сили України" jeb "Ukrainas Kultūras spēki". Ar tā palīdzību Ukrainas karavīriem sniegti 3700 koncerti un notikuši simtiem dažādi kultūras un izglītojoši pasākumi civiliedzīvotājiem.
Postošo un noziedzīgo Krievijas armijas triecienu ēnā Ukraina partneriem turpina norādīt uz nepieciešamību to nodrošināt ar plašākām pretgaisa aizsardzības spējām. Tikmēr Rietumu partneri meklē iespējas šo prasību izpildīt. Piektdien G7 valstu ārlietu ministri sanāksmē Itālijā solījuši pastiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzības spējas. Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apliecinājis, ka ceļā uz Ukrainu ir vairāk aizsardzības līdzekļu un munīcijas.
Šonedēļ vizītē Ķīnā uzturas Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Pirms viesošanās Āzijā viņš uzsvēra, ka Ķīna joprojām ir nozīmīgs Vācijas ekonomikas partneris. Taču laikā, kad Rietumu partneri arvien aktīvāk runā par ekonomisko saišu mazināšanu ar Ķīnu, Vācijas lielā ekonomiskā tuvība ar pasaules otro lielāko ekonomiku Vašingtonā un Briselē varētu izraisīt neapmierinātību.
Ukrainai ir nepieciešami vismaz 25 zenītraķešu kompleksi "Patriot", lai aizsargātu savas pilsētas no Krievijas triecieniem, norādījis Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Iļļa Jevlašs. Arī Krievijas uzlidojumos iznīcinātā Tripilskas termoelektrostacija Kijivas apkārtnē nebūtu iznīcināta, ja Rietumi būtu laikus piegādājuši pretraķešu sistēmas "Patriot", Ukrainas un Slovākijas valdību konsultāciju laikā izteicies Ukrainas Ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss rosinās Igaunijas parlamentā balsot par Maskavā darbojošos pareizticīgā patriarhāta atzīšanu par teroristisku organizāciju. To viņš vēloties darīt, lai galu galā drošības apsvērumu dēļ būtu iespējams aizliegt Maskavas patriarhāta Igaunijas pareizticīgās baznīcas darbības Igaunijā. Baznīca gan noliedz, ka tā būtu tieši pakļauta Maskavas patriarhātam.
Krievijas opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs pirms nāves uzrakstījis autobiogrāfiju, kas tiks publicēta vēlāk šogad. To atklājusi kolonijā nonāvētā opozicionāra sieva Jūlija. Par sarakstīto autobiogrāfiju esot zinājis tikai Navaļnija tuvākais loks. Navaļnaja sociālajā tīklā "X" raksta, ka cerējusi, ka viņas vīrs biogrāfiju rakstīs vien sirmā vecumā, taču viss izvērties pavisam citādāk.
Polijas parlamentā šodien sākušās debates par abortu likuma liberalizēšanu. Jaunās valdības premjers Donalds Tusks solījis sekmēt abortu pieļaušanu, un jaunās valdības partijas parlamentā iesniegušas vairākus likumprojektus, kas varētu palīdzēt šo mērķi sasniegt. Tomēr tajā pašā laikā domas par to, cik tālu abortu likums būtu jāliberalizē, koalīcijā dalās.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa otrdien noraidīja sešu portugāļu jauniešu un Francijas mēra iesniegtās prasības, kuru mērķis bija piespiest savas valstis pildīt starptautiskās saistības un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Vienlaikus tiesa lēma par labu vecāka gadagājuma Šveices iedzīvotājiem, kas arī bija vērsušies pret savu valsti klimata jautājumā.