Masīvo triecienu dēļ Ukraina aktīvi risina sarunas par iespējām saņemt vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba izteicies, ka moderno pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot" piegāžu trūkums ļāvis Krievijai iznīcināt Tripilskas termoelektrostaciju, kas bija lielākā Kijivas reģionā un nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.

Tāpēc turpmāk politiķis apņēmies sarunās ar ārvalstu partneriem runāt par maksimālu pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādes paātrināšanu.

Ukrainai pietiku ar daļu no Eiropas krājumiem

Ukraina kopš kara sākuma no partneriem ir saņēmusi no trīs līdz piecām "Patriot" sistēmām – precīzs to skaits atklāts netiek. Pārējā Ukrainas gaisa aizsardzība ir no padomju laikiem, kā S-300 sistēmas, kurām turklāt munīciju ražo galvenokārt Krievijā un tai draudzīgās valstīs.

Eiropas valstu rīcībā ir vismaz simt "Patriot" iekārtu, kuras varētu piegādāt Kijivai.

Ukrainai būtu nepieciešami vismaz 25 zenītraķešu kompleksi "Patriot", lai aizsargātu savas pilsētas no Krievijas triecieniem.

To norādījis Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Iļļa Jevlašs. Tajā pašā laikā esot nepieciešams arī daudz citu līdzekļu, kas spētu nosegt gaisa telpu un tieši uz saskarsmes līnijas, kur aizsardzību notur Ukrainas kājnieki.

Vācija solījusi meklēt veidus, kā sniegt Ukrainai šīs sistēmas, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti. Un tāpat ASV kā ražotājvalstij vispirms būs jādod savs akcepts. Tikmēr eksperti brīdina par potenciālajām sekām, kuras jutīs arī Eiropā, ja šie lēmumi nesekos un nesekos laikus.

Bezdarbība var izraisīt humāno katastrofu

"Ar katru jaunu Krievijas bombardēšanas kampaņu, kas iznīcina Ukrainas civilo infrastruktūru, laika, lai novērstu humāno katastrofu valstī, paliek arvien mazāk. Ja vien Ukraina steidzami nesaņems pretgaisa aizsardzības sistēmas un munīciju, veselos reģionos var strauji pasliktināties apstākļi bez  pieejas elektrībai un citiem pamata pakalpojumiem. Tas varētu izraisīt jaunu bēgļu krīzi, miljoniem ukraiņu ierodoties Eiropas Savienībā," brīdina domnīcas "Atlantic Council" pētnieks Pīters Dikensons.

"Valsts elektrotīkla sabrukums izraisītu arī ekonomisku "bardaku" un grautu Ukrainas centienus kaujaslaukā. Tas sagatavotu vidi Krievijas uzvarai.

Krievija līdz šim nav spējusi salauzt Ukrainu frontē, bet gaisa aizsardzības trūkums Krieviju pietuvina tās mērķiem, izvēršot uzbrukumus pret aizvien neaizsargātāko civilo infrastruktūru," spriež pētnieks.

ASV vēstniece Ukrainā Bridžita Brinka sacīja, ka ASV parakstījusi vienošanos par 138 miljonu dolāru piešķiršanu Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmu modernizācijai. Šie līdzekļi palīdzēšot saglabāt Ukrainas pretgaisa aizsardzības efektivitāti.

Krievija iznīcinājusi svarīgu Ukrainas termoelektrostaciju

Savukārt Polijas prezidents Andžejs Duda, Viļņā tiekoties Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, apsprieda padomju pretgaisa aizsardzības sistēmu raķešu nodošanu Ukrainai. Duda minējis, ka Polijai rezervēs šādas raķetes ir un viņš turpinās šo jautājumu apspriest Varšavā, kur tiksies ar Polijas aizsardzības ministru.

Tikmēr Eiropas Parlaments šonedēļ nolēma atlikt balsojumu par Eiropas Savienības (ES) Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu līdz nākamajai plenārsēdei, gaidot dalībvalstu lēmumu nodrošināt Ukrainu ar pretraķešu aizsardzības sistēmām. 

Ceturtdien, 11. aprīlī, tika īstenots trešais masveidīgais uzbrukums energotīkliem daudzviet Ukrainā. Netālu no galvaspilsētas Kijivas Krievijas triecienā tika iznīcināta Tripilskas termoelektrostacija, kas ir lielākā reģionā un nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem. Uzņēmums "Ukrenergo "aicinājis iedzīvotājus diennakts tumšajā laikā samazināt elektrības patēriņu.

Portāls "Defense Express", atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta, ka ienaidniekam izdevies iznīcināt termoelektrostaciju tādēļ, ka tas uzbrukumā izmantojis savas jaunās spārnotās raķetes X-69. Par šo raķešu izmantošanu liecinot atrastie šīs raķetes fragmenti.

Šādas raķetes izšauj no iznīcinātājiem-bumbvedējiem Su-34 un Su-35. Krievija šīs raķetes izmantojusi vien dažas reizes Ukrainas teritorijā un Ukrainas spēkiem ir sarežģīti tās notriekt.

Gaisa spēki arī norādīja, ka raķete sastāv no sarežģītām mikroshēmām, tādēļ ir šaubas, ka Krievija varētu masveidā ražot šāda tipa raķetes.

Eksperti norāda, ka šī nav pirmā reize, kad šī tipa raķetes tiek izmantotas Ukrainā. Pirmās ziņas par tās izmantošanu parādījās šī gada februārī, lai gan atsevišķi gadījumi esot fiksēti jau 2023. gadā.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.