Veselīga uztura pamata nosacījumi ir pavisam vienkārši, pauda Brēmanis. "Ēdienkartē ir jābūt lielai produktu izvēlei, daudzveidībai, un šo produktu patēriņā zināmai mērenībai un savā ziņā arī sabalansētībai. To visu, ko izvēlamies, vēl vajag arī labvēlīgi sagatavot – nepārcept, nepārkūpināt, nepārsālīt, nepārcukurot. Tad viss sanāk," viņš skaidroja.
Ēdienkartē jābūt pārstāvētām visām galvenajām produktu grupām – olbaltumvielām, ogļhidrātiem un dārzeņiem, augļiem. Arī katrā grupā, izvēloties konkrētus produktus, jāievēro dažādība.
"Tad svarīgas ir proporcijas starp šīm produktu grupām, kas uz šķīvja ir, cik daudz. Tas, protams, katram cilvēkam var atšķirties konkrētajā dzīves posmā vai veselības situācijā.
Tāpat es vienmēr saku, ka nevajag ēdienu mocīt – pārāk pārcept, piededzināt, pārāk daudz ko pievienot," norādīja Meija.
Tāpēc pēc iespējas retāk jāizvēlas rūpnieciski ražota jau gatava pārtika. Jācenšas vairāk gatavot pašiem vai izvēlēties vienkārši sagatavotus ēdienus.
"Ir pat tāda klasifikācija angļu valodā "ultra-processed foods". Jo vairāk ēdiens pārstrādāts, jo tas ir neveselīgāks, jo tam pievienotās vielas, tostarp daudzas pārtikas piedevas, ir ļoti nelabvēlīgas, arī saldinātāji ir nelabvēlīgi," atgādināja Meija.
Lai no produktiem uzņemtu visus vitamīnus, ko tie satur, maltīti nepieciešams pareizi sagatavot. Piemēram, daudzus produktus nav ieteicams vairākkārt atkārtoti sildīt.
"Klasika, teiksim, ir stāsts par skābiem kāpostiem. Visi mēs zinām, ka tas ir ļoti labs C vitamīna avots ziemas periodā, īpaši, ja nav naudiņas apelsīniem. Ja tos skābos kāpostus ēdam salātu veidā, viss ir kārtībā. Gatavojot skābu kāpostu zupu, jau uz pusi nokrītas C vitamīns, bet, atkārtoti sildot, tā tur vienkārši vairs nav, jo tas ir termojutīgs. Daudz kas ir jāēd, svaigi sagatavots," skaidroja Brēmanis.
Runājot par veģetāru vai vegānu dzīvesveidu, Meija uzsvēra, ka bez gaļas ir iespējams dzīvot, taču tad jādomā, ar kuriem produktiem aizstāt tās vielas, kas citādi tiktu uzņemtas ar gaļu.
"Es gribu uzsvērt, ka gan gaļēdāji var būt ar veselīgiem un neveselīgiem ēšanas ieradumiem, gan arī vegāni, kas vispār lieto tikai augu valsts produktus, var būt ar ļoti neveselīgiem ēšanas paradumiem, jo arī vegāniem pašlaik ir ārkārtīgi daudz šo ultra pārstrādāto produktu ar ļoti dažādām piedevām," norādīja Meija.
Dietoloģe skaidroja, ka ikviena cilvēka uzturam jābūt balstītam uz augu valsts produktiem. Tas nozīmē, ka ikdienā pārsvarā jālieto augu valsts produkti, sarkanās gaļas patēriņš mazliet jāierobežo, bet no rūpnieciski pārstrādātas gaļas jācenšas izvairīties vispār.
"Sliktākais vidējā vīrieša piemērs ir, kas ēd no rīta desu, vakarā desu un pa dienu gaļu, piemēram. Viņš ēd trīs reizes dienā gaļu vai gaļas izstrādājumus, kas pilnīgi absolūti nav vajadzīgs organismam un no kā tiešām ir kaitējums," skaidroja Meija.
Brēmanis piebilda: "Ja vēl viņš tos dārzeņus piekostu klāt, bet nepiekož jau."
Ik pa laikam aizstāt dzīvnieku valsts olbaltumvielas ar augu valsts olbaltumvielām nav dārgi vai sarežģīti. To var izdarīt, piemēram, ar pupām vai lēcām.
Lai rūpētos par organisma iekšējās vides, zarnu trakta, veselību, ik pa laikam ieteicams lietot kaut ko no skābpiena produktiem – kefīru, paniņas, rūgušpienu vai tīrkultūru nelielos daudzumos, ieteica Brēmanis.
"Reiz pa reizei ir svarīgi kaut ko tādu apēst. Tāpat skābēti kāposti noderēs salātu veidā, skābēts gurķītis, fermentēti dārzeņi, kur ir tās dzīvās pienskābi ražojošās baktērijas. No otras puses, svarīgi rūpēties par to, ko tās baktērijas ēdīs, lai tās izdzīvotu, un tam vajadzīgs ar dažādām šķiedrvielām, balastvielām bagāts uzturs – daudzveidīgi dārzeņi, daudzveidīgi graudaugi, daudzveidīgi pākšaugi. Tad zarnu vidē veidojas zināma kārtība," skaidroja Brēmanis.
