Latvijas Islāma centrs bažīgs, ka patvēruma meklētāji ir «pārlieku nereliģiozi»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Patvēruma meklētāji, kas mitinās "Muceniekos", ir “pārlieku nereliģiozi”.  Daži no viņiem tā vietā, lai apmeklētu vakara lūgšanas, labprātāk interesējas par iespēju nokļūt Rīgas naktsklubos, bažas par Latvijā jau iebraukušajiem bēgļiem LTV raidījumā “Kultūršoks. 100g kultūras” pauda Latvijas Islāma kultūras centra priekšsēdētājs Jānis Luciņš.

“Ja šādi musulmaņi sabrauks, tad tiešām jābažījas par to, kāda būs mūsu nākotne.  Šāds cilvēks pēc gadiem pirmais vicinās Korānu un aicinās uz dumpi, kaut gan viņš no reliģijas ir tikpat tālu, kā Austrumi no Rietumiem. Tas ir ekstrēmisms, no kā mēs baidāmies - ka sabrauks cilvēki, kam ar reliģiju nav nekāda sakara,” sacīja Luciņš.

Luciņš atgādināja, ka Latvijas musulmaņu kopiena nosoda Parīzes terora aktus, un atzina, ka traģēdija panākusi pilnīgi pretēju efektu vēlamajam – šobrīd “cilvēki pat vairs nevēlas dzirdēt par ticību”.

 

"Daīš" motivācija - vēlme tikt pamanītiem 

“Daīš” – apzīmējums teroristiskajam grupējumam, kas Rietumu pasaulē sevi dēvē par “Islāma valsti”. Apzīmējumam izmantota abreviatūru arābu valodā.

Pēc teroraktiem Parīzē eksperti un amatpersonas mudināja attiekties no apzīmējuma “Islāma valsts” un  lietot “Daīš”, parādot, ka teroristi pat nosaukumā nedrīkst izvirzīt pretenzijas ne uz kādu valstisku formējumu. 

 Par Parīzes terora aktiem atbildību uzņēmusies teroristiskā organizācija “Islāma valsts” jeb “Daīš”, kuras pamatā ir islāma virziens salafīti, kas pārstāv absolūto islāmticīgo mazākumu. Salafīti burtiski izprot Korānā teikto un tikpat burtiski seko Muhameda piemēram, visus pārējos musulmaņus dēvējot par liekuļiem un nodevējiem.  “Tas ir patiesībā romantisks mēģinājums uzvest uz 21. gadsimta skatuves piekto, sesto un septīto gadsimtu,” stāstīja dzejnieks un Korāna tulkotājs Uldis Bērziņš.

Bērziņš lēsa, ka “Daīš” patiesais dzinējspēks neesot vis Korāna vēstījumā ieliktā garīgā enerģija, bet gan pretrunas mūsdienu pasaulē -  vienu nabadzība un citu pārticība – un vēlme tikt pamanītiem. "Viņi ir lieki, viņus nepamana, bet tur viņus pamanīs, jo rokās būs ieroči. Tad nav žēl, uz skatuves var arī mirt," sacīja Bērziņš. 

Arī pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes pasniedzējas, Korāna pētnieces Olgas Petrovas teiktā, “tas, kas notika Parīzē,  viennozīmīgi nav islāms”.

Viņa skaidroja, ka Korānā un sunnā ir skaidras norādes, ka nedrīkst nogalināt cilvēkus. Tātad noziedznieki, kas uzspridzināja sevi kopā ar nevainīgiem cilvēkiem, pēc islāma dogmatikas ir dubultgrēcinieki.

“Muslims, kurš nogalina citu cilvēku, ir pelnījis elli,” piebilda Petrova. 

Savukārt publicists un teologs Nils Sakss skaidroja, ka islāms, atšķirībā no kristietības un citām reliģijām, ir izteikti politiska reliģija: “Jau pravietis Muhameds negāja un nesludināja starp tautām. Izplatīt islāmu nozīmē ieņemt konkrētu pilsētu."

“Mums tas jāņem nopietni. Mums nav jēgas spriest, kā cīnīties pret šiem teroristiem, ka mēs nesaprotam viņu mērķus, ja mēs baidāmies atzīt, ka viņu mērķi nav, kā saka mūsu valstsvīri, sēt šaubas un haosu, un destrukciju. Tie ir tikai līdzekļi. Viņu mērķis ir iedibināt kalifātu,” brīdināja Sakss, piebilstot, ka kalifāta dibināšana iezīmētu pagrieziena punktu, kurā stājas spēkā kara likumi.

 

Notikumi Parīzē liek pārvērtēt attieksmi pret musulmaņiem

Līdz ar bēgļu krīzes sākumu Eiropā viedokļi par patvēruma meklētāju uzņemšanu polarizējās arī Latvijā. Rīgā notika vairāki pret bēgļiem vērsti protesti, kuros iesaistījās arī kultūras darbinieki. Turpretī citi inteliģences pārstāvji atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām atbalstīja bēgļu uzņemšanu.

Viena no vēstules parakstītājām, dzejniece un dramaturģe Inga Gaile raidījumam atzina, ka Parīzes notikumi nav mainījuši viņas nostāju, tomēr viņa apzinās ar bēgļu uzņemšanu saistītos riskus. “Protams, man gribētos gan sevi, gan savus bērnus pasargāt, bet es zinu, ka tas nav iespējams, (...) sakot cilvēkiem, kas bēg no kara (...) - nē, jūs šeit nenāksiet, jo jūsu tautas vai pārliecības brāļi ir bijuši varmācīgi,” sacīja Gaile. 

Toties žurnālistei Elitai Veidemanei, kas vienmēr atklāti iestājusies pret bēgļu uzņemšanu, bažas tikai pieaugušas. Veidemane saprot, ka no tūkstots bēgļiem naidīgi noskaņoti varētu būt vien kādi trīs līdz pieci cilvēki, taču viņai nav uzticība tam, ka drošības dienesti spēs laikus bēgļu vidū identificēt un aizkavēt potenciālos teroristus.

Vērtējot vispārējo Latvijas sabiedrības attieksmi pret musulmaņiem, sociologs Arnis Kaktiņš klāstīja, ka vēl pirms gada tikai trešā daļa aptaujāto bija gatavi tuvākam kontaktam ar musulmaņiem. Savukārt gandrīz puse respondentu bija kategoriski pret šādu ideju. 

“Ja mēs skatāmies, kāda ir attieksme pret musulmaņiem, redzam, ka lielākajai daļai musulmaņi izsauc bažas un bailes. Un tas bija pirms Parīzes notikumiem. Ja mēs tagad taisītu šādu aptauju un vaicātu sabiedrības attieksmi, man nav šaubu, ka vairākums būtu ļoti cieši pret,” prognozēja Kaktiņš.

Vēstīts, ka piektdienas vakarā Parīzi satricināja teroraktu vilnissešos atsevišķos uzbrukumos stadionam, klubam “Bataclan” un bāriem un restorāniem. Bojāgājušo skaits sasniedzis 132, tai skaitā arī daudzu citu valstu pilsoņi. Ievainoti 350 cilvēki. Latvijas valstspiederīgie teroraktos nav cietuši.

Izmeklētāji noskaidroja, ka uzbrukumus īstenoja trīs savstarpēji saistīti un koordinēti grupējumi, tie gatavoti ārvalstīs ar atbalstu no personām Francijā un Beļģijā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti