Jūlija Kaļada

Neatkarīga baltkrievu žurnāliste

Neatkarīgā baltkrievu žurnāliste, rakstniece, literārā redaktore, korektore, tulkotāja. Pārvalda baltkrievu, krievu, angļu, ukraiņu, poļu valodas, mācās latviešu valodu. Pēc izglītības filoloģe, dzimusi Baltkrievijā, tagad dzīvo Latvijā. Divu dzejas grāmatu baltkrievu valodā autore. Publikācijas kopš 2000. gada. Interešu jomas: notikumi Baltkrievijā, baltkrievu diasporas dzīve Latvijā. Īpašu uzmanību pievērš baltkrievu valodas un nacionālās kultūras saglabāšanai. Iemīļotā pilsēta un otrās mājas – Tukums.

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas

06.05.24

«Čornobiļa uzspridzināja manas smadzenes. Es sāku domāt.» Vai baltkrievi atceras Čornobiļas katastrofu?

1986. gadā vēl biju pavisam mazs bērns. Tajā dienā, 26. aprīlī, Minskā bija brīnišķīga saulaina diena, un es ar māsu un brāli pavadīju laiku mūsu mājas pagalmā. Biju ģērbusies pavisam vasarīgi – vieglā bezpiedurkņu kleitā. Bet pēc tam sākās lietus. Tas bija silts un patīkams, kā bieži mēdz būt pavasarī un vasarā, un no tā pat negribējās slēpties. Vai tā ir bijis jūsu bērnībā, kad gribējās speciāli bradāt pa peļķēm, saceļot lielas šļakatas, un spēlēties, cenšoties citam citu pēc iespējas vairāk apšļakstīt? Droši vien ir bijis.

6. maijs, 9:10

21.04.24

«Un uz Marsa ziedēs ābeles». Kā baltkrieviete lidoja kosmosā, un kas no tā iznāca

Manā dzimtajā Baltkrievijā 12. aprīlī atzīmē Vispasaules aviācijas un kosmonautikas dienu. Bet vēl pavisam nesen bija epohāls notikums – mana valsts kļuva par… kosmosa lielvalsti! Šis stāsts, ja to aplūko sīkāk, ir no tiem, par kuriem manā tautā saka – gan jāraud, gan jāsmejas. Jo skarbāka valstī ir diktatūra, jo ciešāk tā "pievelk skrūves", jo augstāk, augstāk un augstāk tās propaganda sūta lidojumā savus putnus. Vai priesterienes. Vai verdzenes?

21. aprīlis, 16:20

06.04.24

Jūlija Kaļada: Kāpēc es neticu krievu pareizticīgo Dievam

Kad es, baltkrievu bēgle, tikko biju ieradusies Latvijā un sāku iepazīties ar vietējo kultūru, tradīcijām un svētkiem, mana draudzene latviete teica: "Interesanti, ka ukraiņi iet uz baznīcu, biežāk uz pareizticīgo, un viņi patiešām ir ticīgi. Bet baltkrievi ir tālu no kanoniem un ceremonijām. Un arī tev tas nav tuvs, vai ne?" Nav gan.

6. aprīlis, 15:00

23.03.24

Kas ir Дзень Волі, un par ko sapņo baltkrievu bēgle Latvijā

25. martā apritēs 106 gadi kopš dienas, kad tika proklamēta Baltkrievijas Tautas Republika. Šo datumu baltkrievi, kas tika izkaisīti pa visu pasauli pēc 2020. gada revolūcijas, atzīmē kā svētkus. Taču, godīgi sakot, personīgi man šī diena nemaz nav iemesls priekam. Man Baltkrievijas Tautas Republika ir baltkrievu nerealizētais sapnis par savu demokrātisko valsti, skaists, bet bezpalīdzīgs, kā putns bez spārniem.

23. marts, 10:31

08.03.24

«Ienīstu šo patriarhālo neīstumu» jeb Viņu sauca Ļiza. Bēgles par cīņu par sieviešu tiesībām un 8. martu

Pagājušajā nedēļā mani, Latvijā dzīvojošu baltkrievu bēgli, satrieca traģēdija, kas notika Varšavā ar manu tautieti, 25 gadus veco Ļizu. Viņu pilsētas centrā nežēlīgi izvaroja vietējais iedzīvotājs. Diemžēl viņu neizdevās glābt, viņa nomira slimnīcā pēc vairākām dienām. Vīrietis ir aizturēts. Sekojot notikumu attīstībai, jūtot līdzi jaunās sievietes tuviniekiem, es pat nepamanīju, kā Latvijā atnāca pavasaris. Bet, ieraugot kalendārā tuvojošos 8. martu, kas manā dzimtajā Baltkrievijā oficiāli ir svētku diena, sapratu, ka pilnīgi nedomāju par šo dienu. Lai gan kopš bērnības tiku audzināta patriarhālā, vēl jo vairāk – padomju – kultūrā.

8. marts, 16:12

24.02.24

Divi kara gadi. Bēgļi no Ukrainas un Baltkrievijas (kopā) veido jaunu dzīvi Rīgā

2022. gada 24. februāri atceros ļoti labi: esmu žurnāliste un sekoju līdzi ziņu dienas kārtībai. Es un mani kolēģi no Ukrainas piedalījāmies vienā no semināriem Rīgā. Un, kad izskanēja "sācies pilna mēroga karš" - uz brīdi mūsu plašajā pārpildītajā zālē iestājās saspringts klusums. Ļoti skaidri manā prātā laiks tad sadalījās "pirms" un "pēc".

24. februāris, 15:45

11.02.24

Kaķīši «ekstrēmisti» un Krievijas «dzelzs tvēriens». No kā baidās baltkrievu bēgļi Latvijā

Pavisam nesen Rīgā tika atklāta Baltkrievijas mākslinieces izstāde "25 soļi līdz Brīvībai". Iespējams, kāds no jums, dārgie lasītāji, to ir apmeklējis vai arī tikai gatavojas uz to doties – laipni lūdzam, tā būs atvērta līdz 26. februārim. Un – lūk, kā! – burtiski tad arī kļuva zināms, ka merčs ar "brīvības kaķīšiem" un to lappuse sociālajā tīklā "Instagram" Baltkrievijā atzīti par "ekstrēmistiskiem materiāliem".

11. februāris, 13:53

27.01.24

Baltkrievijas mākslinieces kaķīši Rīgā spers «25 soļus līdz Brīvībai»

Aukstā ziemas vakarā iegāju sasildīties kafejnīcā Rīgas Klusajā centrā. Līdz intervijai ar manu varoni bija palikusi vēl pusstunda. Viņa, tāpat kā es, ir bēgle, tikai es par Baltkrieviju rakstu tekstus, bet Volha Jakubouska glezno. Mēs abas neinteresējāmies par politiku, bet vienkārši gribējām nodoties daiļradei. Taču tad pienāca 2020. gads.

27. janvāris, 9:40

21.01.24

Kādēļ baltkrievi un latvieši ir tuvāki, nekā šķiet?

Es jau rakstīju par to, ka, atbraukusi uz Latviju, praktiski uzreiz pamanīju baltkrievu un latviešu nacionālo raksturu līdzību. Un es to nenoguršu atkārtot, jo mūsu vēsturiskā kopība ir daudzšķautņaina un absolūti acīmredzama, bet runā par to maz. Mūsu tautas ir visai savdabīgas, un tikai ar ģeogrāfisku atrašanos kaimiņos to nez vai var izskaidrot. Taču ilgus gadu desmitus, ja ne simtus, mums mēģināja iedvest trīsvienības ideju, ka krievu "vecākajam brālim" baltkrievi un ukraiņi esot "jaunākie brāļi", ka tā, lūk, arī ir vienīgā patiesā vēsturiskā un kultūras kopība.

21. janvāris, 9:15

25.12.23

Latvija, runā ar mani savā valodā. Kā Baltkrievijas bēgļi svin Ziemassvētkus jaunajās mājās?

Ziemassvētku un Jaungada priekšvakarā es, tāpat kā daudzi citi, izvērtēju 2023. un sapņoju par 2024. gadu. Un manī rodas liela pateicība pret Latviju un tās iedzīvotājiem, kuri ir izrādījuši laipnību un sapratni un palīdzējuši daudziem bēgļiem – vispirms baltkrievu bēgļiem pēc revolūcijas 2020. gadā, bet vēlāk, kopš 2022. gada 24. februāra, arī no Ukrainas nākušajiem. Ikvienam mazajā viesmīlīgajā Latvijā pietika vietas un iespēju dzīvot mierīgi. Un, ziniet, es gribu teikt lielu paldies jums, mani lasītāji. Jūs esat mana īstā bagātība. Tieši jūsu dēļ es visu šo rakstu.

25. decembris, 2023, 17:02

10.12.23

Baltkrievi zaudēja… Vai tomēr ne? Bēgles pārdomas īsi pirms Ziemassvētkiem

Pēc Padomju Savienības sabrukuma šķita, ka viss, kas ar to bija saistīts, ir beidzies. Nabadzība, standartizācija, stāvēšana rindās, varenais padomju cilvēks un valoda, kurā viņam būtu jārunā, un citādi domājošo represijas – viss bija pagātnē. Un padomju ideoloģijai neviens vairs nopietni neticēja. Tomēr padomju komunisma–sociālisma ideja izrādījās ārkārtīgi noturīga.

10. decembris, 2023, 16:30

25.11.23

«Uz vārtiem sirpis un āmurs, bet mājās nāve un bads». Kāpēc ir svarīgi atcerēties holodomoru

Katrā ceturtajā novembra sestdienā (šogad 25. novembrī) Ukrainā tiek pasludināta 1932.–1933. gada holodomora upuru piemiņas diena. Holodomorā gāja bojā apmēram 4,5 miljoni cilvēku. Pavisam PSRS tajā periodā bads izdzēsa aptuveni septiņu miljonu cilvēku dzīvību, tiek rakstīts arī par lielu skaitu upuru Kazahstānā un Krievijā. 2008. gadā Latvijas Saeima pieņēma deklarāciju par padomju represijām pret Ukrainas tautu. Holodomoru Ukrainā par genocīdu atzinušas tuvu trīs desmitiem valstu. 2023. gada 25. novembris ir jau 640. diena, kopš turpinās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Kāpēc personīgi man – vienkāršai baltkrievietei, kas pēc likteņa gribas atradusi otrās mājas Latvijā, ir tik svarīgi un tik vajadzīgi šie skaitļi?

25. novembris, 2023, 15:30

11.11.23

Vēsturiskā atmiņa Baltkrievijā un Latvijā – atcerēties nedrīkst aizmirst?

Novembris Latvijai ir īpašs laiks. 10. novembrī tiek atzīmēta Mārtiņdiena, 11. novembrī – Lāčplēša diena, bet 18. novembrī – Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas diena. Pagājušajā gadā pirmo reizi biju lāpu gājienā Rīgā, un mani pārsteidza vietējo iedzīvotāju solidaritāte. Likās, ka tovakar visa Latvija bija izgājusi pilsētas centrā. Man, bēglei, cilvēkam, kas nav vietējais, gribot negribot atlika būt vienkārši vērotājai no malas. Un domāt par to, kādas ir piemiņas dienas šajās tumšajās rudens dienās manai, baltkrievu, tautai. Ar ko es varu lepoties, bet par ko, gluži pretēji, jāskumst? Godīgi sakot, iemeslu skumjām baltkrieviem ir vairāk.

11. novembris, 2023, 14:05

28.10.23

Valodas, kas runā manā galvā. Kā dzīvo bilingvi Latvijā

Esmu bilingvs. Tā sauc cilvēkus, kuri domā vairākās valodās, tās labi prot un pastāvīgi lieto. Ir cilvēki, kuriem dzimtās valodas ir divas vai trīs, un mūsdienu pasaulē tas nav nekas pārsteidzošs. Latvijā ir diezgan daudz bilingvu – tā izveidojies vēsturiski. Man bija interesanti uzzināt, ko domā šeit dzīvojošie jaunieši, vairāk iepazīt fenomenu, kuru pēta kognitīvā lingvistika. Kā valoda ietekmē cilvēka apziņu? Katru dienu lasot ziņu lenti, pārliecinos, ka Latvijai tas ir neticami svarīgs jautājums.

28. oktobris, 2023, 19:45

14.10.23

«Mēs esam atjaunojuši nāciju un aizvedīsim to atpakaļ uz dzimteni.» Vēstures mācības baltkrieviem no Izraēlas tautas

Daudzcietušo Izraēlas tautu piemeklējis jauns karš. Jau vairākas dienas es daudz atceros Vitebsku – vienu no pēdējām pilsētām, kurā biju savā valstī pirms bēgšanas uz visiem laikiem uz Latviju. Vitebskas mākslas skola devusi pasaulei Haimu Sutinu, Jehudu Penu, Marku Šagālu… Tajā dienā vienā no Vitebskas centra ieliņām es nejauši sāku sarunu ar vietējo iedzīvotāju. Eleganti ģērbtais gados vecais kungs ar spieķi atcerējās, kāda bija pilsēta viņa jaunības laikos.

14. oktobris, 2023, 12:30

30.09.23

Baltkrievu vietas Rīgā. Kā bēgļi atceras savas tautas vēsturi

Bez izņēmuma ikvienā apdzīvotajā vietā Baltkrievijā – galvaspilsētā, apgabala vai rajona centrā vai pat ciemā – noteikti ir Padomju, Ļeņina, Sociālistiskā, Komunistiskā iela. Parasti ar pieminekli Ļeņinam, bet reizēm arī Dzeržinskim. Jā, tas viss vēl joprojām pastāv mūsu valstī. Un nevis vienkārši pastāv, bet plaukst. Kāpēc? Atbilde ir vienkārša un sarežģīta vienlaikus.

30. septembris, 2023, 13:15

19.09.23

Panākumi no nulles. Baltkrievu bēglis – students Latvijā

18 gadus vecais Daņiils (vārds mainīts) atbrauca no Baltkrievijas pirms nedaudz vairāk nekā diviem gadiem kopā ar saviem vecākiem, glābjoties no režīma represijām pēc 2020. gada notikumiem. Viņa ģimenei un viņam pašam pēc bēgļa statusa iegūšanas nācās sākt dzīvi no jauna. Tagad jaunais cilvēks ir Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes students.

19. septembris, 2023, 15:18

31.08.23

Pirmo reizi jaunā klasē svešā zemē svešā valodā iet baltkrievu bēgļu bērni

Baltkrievu bēgļu bērni 1. septembrī ies skolā Latvijā. Kopā ar vecākiem viņi te sākuši jaunu dzīvi. Un ja vecāku izvēle piedalīties 2020. gada revolūcijā Baltkrievijā bija apzināta, tad bērni iet pa to ceļu, kuru izvēlējušies māte un tēvs. Kā jūtas bērni bērnudārzā, skolā? Kā tas ir – iet uz stundām un mācīties priekšmetus, nesaprotot latviešu valodu?

31. augusts, 2023, 16:03

18.08.23

Iepazīstu Latvijas baltkrievus. Diasporas divas daļas – «īstie» un «ieraduma»?

Tas, ko stāsta baltkrievu bēgļi, kas pēc 2020. gada notikumiem Baltkrievijā atbraukuši uz Latviju, dziļi aizkustina dvēseli. Varonis (viņa vārds mainīts), kurš šodien atklāj savu stāstu, kļuva par liecinieku tam, kā spēka struktūru pārstāvji protestu laikā nogalināja cilvēku. Neskatoties uz visu pārdzīvoto, aktīvists sāka dzīvi no baltas lapas, un sekmīgi – apguva jaunu, prestižu profesiju, izveidoja ģimeni, turpina mācīties latviešu valodu un piedalīties baltkrievu diasporas dzīvē.

18. augusts, 2023, 16:07

11.08.23

Jūlija Kaļada: Kad viens nav vientuļš. Baltkrievijas 2020. gada Revolūcijas gadadiena Rīgā

2020. gada prezidenta vēlēšanu trešajā gadadienā Latvijas baltkrievi, tāpat kā citu diasporu baltkrievi visā pasaulē, rīkoja "Solidaritātes dienu". Kolonna Rīgā gāja no Nacionālās bibliotēkas līdz Brīvības piemineklim. Šis datums – 9. augusts – mainījis dzīvi uz "līdz" un "pēc" gan pašai Baltkrievijai, gan desmitiem tūkstošiem tās pilsoņu, pret kuriem tika vērstas nežēlīgas represijas. Un, lai kā diktators necenstos "aizšķirt" Revolūcijas lappusi, ar propagandu uzbūvējot pats savu realitāti, tas pilnīgi noteikti neizdosies.

11. augusts, 2023, 10:33

07.08.23

Baltkrieviete Latvijā: Iepazīstu citus bēgļus un lepojos ar pazīšanos

Šodien, klausoties, ko stāsta mani tautieši – baltkrievu bēgļi, kuriem Latvija kļuvusi par otrajām mājām, es sapratu, ka lepojos ar to, ka viņus pazīstu. Viņi visi ir neticami stipri, drosmīgi un gudri cilvēki. Manas nācijas zieds. Baltkrievi stāsta par to, kā viņi nonākuši šeit, par savu dzīves pieredzi jaunā valstī. Kā arī par sabiedrisko organizāciju "Supolka" ("Суполка"), kuru viņi izveidojuši Latvijā, lai atbalstītu cits citu un dzimto Baltkrieviju, saglabātu savu nacionālo kultūru. Jā, visu sarunbiedru vārdi ir mainīti, un nē, fotogrāfiju nebūs: visiem Baltkrievijā ir radinieki.

7. augusts, 2023, 16:00

22.07.23

Jūlija Kaļada. Valodu kauja Latvijā: saglabāt nedrīkst aizliegt

Reiz, kad es, baltkrievu bēgle, braucu elektrovilcienā no Rīgas uz Tukumu, kas divos gados, ko esmu nodzīvojusi Latvijā, kļuvis par savējo, vagonā pie manis pienāca vecāka gadagājuma sieviete. Viņa, vienkārši ģērbusies, ar puķainu lakatu galvā, man atgādināja manu vecmāmiņu no tēva puses, kas dzimusi Voroņežas apgabalā. Viens pret vienu. Viņa pienāca un mēģināja man kaut ko pajautāt… angliski!

22. jūlijs, 2023, 14:00

10.07.23

Jūlija Kaļada: Paldies, Latvija! Kā Latvija baltkrievu bēgļiem kļuva par otrajām mājām

Mana dzīve sākās no baltas lapas pirms apmēram diviem gadiem Tukumā, kas kļuvis tik mīļš manai sirdij, ka es tagad citādi kā par "savu pilsētiņu" to nesaucu. Mani kā savējo pieņēma brīnišķīga, liela, draudzīga latviešu ģimene.

10. jūlijs, 2023, 9:02