Rakstu baltkrievu valodā lasiet šeit.
Rakstu krievu valodā lasiet šeit.
Atceros, es vēroju, kā mazā Odrija, mājas saimnieces mazmeitiņa, kopā ar vecmāmiņu lasīja grāmatu latviešu valodā. Ar Odriju mēs sazinājāmies tikai ar žestiem – meitenīte ne vārda neprot krieviski, bet es tad neko nesapratu latviski. Odrija ir ļoti kustīga, viņu bija ļoti grūti noturēt vienā vietā – pēc pāris minūtēm Odrija pameta lasīšanu un uzskrēja augšā uz savu štābu, kas bija pilns ar rotaļlietām. Tā nu kartona grāmatiņa par zvēriņiem nonāca manās rokās.
Bildīšu tajā bija daudz, bet vārdu – maz, tā bieži mēdz būt izdevumos, kas domāti pirmsskolas vecuma bērniem. "Tieši tas, kas vajadzīgs, lai sāktu mācīties latviešu valodu," pajokoju pati par sevi un uz labu laimi atvēru kādu lappusi. Tajā bija redzama skaista vāverīte un tai līdzās rakstīts: vāvere. Mani tas gan pārsteidza, gan iepriecināja. Interesanti, kā gan tā: it kā esam dažādas tautas, bet baltkrievu valodā vāveres nosaukums ir вавёркa, gandrīz tāpat kā latviski.
Diktatūra Eiropas centrā
Pirms 2020. gada notikumiem, kad mierīgos protestus pret viltotajām prezidenta vēlēšanām nežēlīgi apspieda "pašievēlētā" vara un daudzi baltkrievi bija spiesti aizbraukt no mājām, baidoties no politiskās vajāšanas, Latvijas iedzīvotāji nez vai varēja iedomāties, ka kaimiņvalsts pilsoņi atradīs patvērumu šeit.
Patvērumu tiešā nozīmē – bēgļu statusā.
Varētu šķist, ka Baltkrievija ir valsts, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropas centrā, kurā ir liels iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību un kas vēsturiski balstīta uz Rietumeiropas vērtībām. Tas ir tagad, kad Baltkrievijas valsts vēstures un ideoloģijas mācību grāmatas tiek pārrakstītas katru gadu, vadoties pēc "aktuālās politiskās darba kārtības": Savienības valsts; lielais brālis Krievija; krievvalodīgums kā lojalitātes režīmam pazīme (jā, Baltkrievijā tagad ir bīstami runāt dzimtajā valodā, tas ir administratīvi, bet atsevišķos gadījumos – arī krimināli sodāmi).
Bet vēl pirms 30 gadiem (jā, jau gandrīz tik ilgi Baltkrievijā ir diktatūra) bērni apguva zināšanas no baltsarkanbaltajām mācību grāmatām vēsturiskā karoga (tas tagad atzīts par "ekstrēmistisku") krāsās, kurās bija aprakstīti Polockas un Turovas kņazistu, Lietuvas dižkunigaitijas, Žečpospolitas laiki… Kad baltkrievi kopā ar Rietumeiropas kaimiņiem, kā spēja, atkāvās no plēsonīgās Maskavas kņazistes.
Kā redzam, gadu simti iet, bet
notikumi nemainās – tikai tagad Baltkrievija, kas tik tikko elpo un kuru nospiež impēriskais Putina zābaks, kopā ar diktatorisko Krieviju nostājas barikāžu otrā pusē.
Tie, kuri nepiekrīt – bet tādu ir daudzi desmiti tūkstoši –, vai nu sēž cietumā, notiesāti politiski motivētās lietās, vai ir aizbraukuši, vai arī ir spiesti klusēt un dzīvot pastāvīgās bailēs, ka cilvēki melnā bez pazīšanās zīmēm jebkurā brīdī var ielauzties pie viņiem mājās.
Iznākumā Latvija dažiem baltkrieviem kļuvusi par otrajām mājām. Es esmu viena no viņiem. Un, kad mēs Starptautiskajā dienā solidaritātei ar Baltkrievijas politieslodzītajiem rīkojām akciju, stāvot ar viņu portretiem pie Brīvības pieminekļa, viena no aizkustinošākajām frāzēm mums bija "Paldies, Latvija!". Mēs to saucām, pabeidzot savu akciju, ar asarām acīs. Un līdzās man stāvēja meitene no Ukrainas, un šajā solidaritātes ķēdē mēs stāvējām plecu pie pleca.
Mēs ar tevi esam vienu asiņu, tu un es: baltkrievu baltu substrāts
Kas gan ir kopīgs abām mūsu tautām, baltkrievu un latviešu (sakot "latvieši", ar to domāju visus Latvijas iedzīvotājus bez izņēmuma), un kāpēc mēs patiešām šeit jūtamies kā mājās?
Mēs esam labi kaimiņi, un mūs vēsturē daudz kas vieno. Pastāv teorija par baltkrievu etnosa baltu izcelsmi, atbilstoši kurai slāvu ciltis, atnākot uz mūsdienu Baltkrievijas teritoriju, sajaucās ar tur dzīvojošajiem senajiem baltiem – jātvingiem. Vai tā ir taisnība, grūti teikt, jo tas bija pārāk sen.
Padomju laikā tika atzīta tikai viena teorija – lielkrievu.
Tās nosaukums runā pats par sevi.
Kopīgie vārdi mūsu tik dažādajās valodās
Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka baltkrievu un latviešu valodas nepavisam nav līdzīgas. Tā saka arī formālā zinātne: baltkrievu pieder pie austrumslāvu valodām, bet latviešu – pie austrumbaltu.
Tomēr tagad par to nedomāsim. Ja mūsu valodas uzlūko uzmanīgāk, izrādīsies, ka tajās ir… kopīgi vārdi, kas nav raksturīgi krievu valodai, kura tiek uzskatīta par tuvi radniecīgu baltkrievu valodai.
Skatieties paši:
- latviski vāvere, krieviski белка, baltkrieviski вавёрка (vaviorka)
- latviski talka, krieviski "делать что-то коллективно, вместе" (darīt kaut ko kolektīvi, kopā), baltkrieviski талака (talaka)
- latviski trusis, krieviski кролик, baltkrieviski трус (trus)
- latviski mirgot, krieviski мелькать, baltkrieviski міргаць, мігцець (mirhać, mihcieć)
- latviski kaija, рус. чайка, baltkrieviski кірля (kirļa)
Baltkrievu valodai ir pat veseli divi pareizrakstības varianti latīņu alfabētā un vēl vairāki kirilicā.
Latīņu burti baltkrievus nebaida,
viņi ar tiem ir labi pazīstami jau kopš 20. gadsimta sākuma.
Ar saknēm dzimtajā zemē
Vēl viens mans novērojums, ko esmu veikusi, divus gadus dzīvojot Latvijā: abām mūsu tautām milzīga nozīme joprojām ir tradicionālajiem senajiem ticējumiem (senču piemiņas dienas, saulgrieži, svētie avoti, ozoli un akmeņi), kā arī nacionālā folklora, tautas daiļamati.
Zeme ir svēts koncepts gan latviešiem, gan baltkrieviem.
Mēs esam zemes cilvēki, laucinieki, viensētu iedzīvotāji, un tas nosaka mūsu pasaules uzskatu un dzīvesveidu. Viens no galvenajiem baltkrievu literatūras episkajiem darbiem – Jakuba Kolasa poēma "Jaunā zeme", kurai šogad aprit simt gadu, vēsta tieši par to.
Un latvieši, šķiet, ar mums ir vienisprātis.
Brīvības mīlestība un antiimpēriskums
Baltkrievu ir tikai deviņi miljoni divsimt tūkstoši, latviešu – nedaudz vairāk par vienu miljonu astoņsimt tūkstošiem. Visu mūsu vēsturi mēs cīnāmies par brīvību no impērijas. Latviešiem izdevās iegūt neatkarību, baltkrieviem pagaidām ne. Tomēr latviešu tauta mums ir piemērs izturībai, brīvības mīlestībai, kā arī mīlestībai uz visu savējo.
