Аўтарская версія па-беларуску — тут.
Авторская версия на русском — здесь.
Uzzinājusi viņa stāstu – bet tas ir veiksmes stāsts, un tūlīt mēs to pavēstīsim – es nešaubīgi nospriedu, ka puisim noteikti būs laba nākotne un no viņa ir, ko pamācīties. Kā, sākumā nezinot latviešu valodu, iegūt pirmo vietu matemātikas olimpiādē un pēc tam – stipendiju mācībām universitātē?
"Vienas iespējas trūkums neliedz iespēju gūt panākumus kopumā"
Daņiils kopā ar vecākiem dzīvo Jūrmalā. Pēc atbraukšanas uz Latviju jaunietis tika uzņemts Pumpuru vidusskolā, kuru pabeidza ar teicamām sekmēm. Sākumā viņš nezināja, ka šai mācību iestādei ir senas tradīcijas un ka tās absolventi ir Latvijā pazīstami cilvēki. Ir jābūt atbilstošam tik augstam līmenim, bet tobrīd Daņiils nemaz nezināja latviešu valodu.
"Sākumā pat bija grūti iedomāties, kā notiks saziņa,
bet es protu angļu valodu, un tas palīdzēja sākotnējā komunikācijā. Par labu man tobrīd nāca arī attālinātās mācības," stāsta Daņiils. "Protams, mācības latviešu skolā ir lieliska iespēja uzlabot savu valodas prasmi. Atrašanās valodas vidē katru dienu dod iespēju uzsūkt kaut ko jaunu. Parādiet savu entuziasmu un ieinteresētību mācībās, centieties runāt ar skolotājiem, un viņi būs gatavi jums palīdzēt un nākt pretī," iesaka jaunietis.
Pateicoties matemātikas skolotāja palīdzībai un savam talantam eksaktajās zinātnēs, Daņiils gada laikā apguva terminoloģiju latviešu valodā, uzvarēja Jūrmalas matemātikas olimpiādē, bet pēc tam piedalījās valsts olimpiādē.
"Pabeidzis vidusskolu ar teicamām sekmēm,
es cerēju turpināt mācīties universitātē budžeta programmā latviešu valodā, bet Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja statuss atbilstoši pašreizējiem tiesību aktiem nedod tādu iespēju
(mācībām par budžeta līdzekļiem vajadzīgs Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss – J.K.)," paskaidro jaunietis. "Taču vienas iespējas trūkums neliedz iespēju gūt panākumus kopumā. Mēs uzmanīgi izskatījām pašas universitātes stipendiju variantus un saņēmām no tās atbalstu."
Baltkrievijas un Latvijas universitātes: ideoloģija pret zinātni, teorija pret praksi
"Atšķirībā no Baltkrievijas augstskolām šeit mācību programma veidota daudz racionālāk. Praktiski visi kursi manā fakultātē attiecas uz programmēšanas jomu, tie ir obligāti, pieprasīti un vajadzīgi. Pasniedzēji ir ļoti labi. Mums ir daudz projektu, kurus mēs īstenojam patstāvīgi vai komandā, lai iegūtu maksimāli praktisku pieredzi."
Te ir vērts paskaidrot, ka Baltkrievijas universitātēs daudz uzmanības tiek pievērsts priekšmetiem, kuri neattiecas uz studenta specializāciju. Piemēram es, būdama filoloģe, mācījos un kārtoju pārbaudījumus augstākās matemātikas pamatos, ekonomikā, un kā "odziņa" visam bija Baltkrievijas valsts ideoloģija. Tas ir obligāts priekšmets, un tajā jākārto eksāmens. Kaut kur jūs to jau esat dzirdējuši –
nē, tā nav stagnācijas laikmeta Padomju Savienība (tur priekšmetu sauca "zinātniskais komunisms"), tā ir Baltkrievija XXI gadsimtā.
"Taču šeit…" puisis aizdomājas, "ir nepietiekami sarežģītas mācības. Man kā vienkāršam studentam paliek diezgan daudz brīva laika. Var paņemt klāt papildu kursus tiešsaistē. Bet mācības maksā diezgan lielu naudu, tāpēc gribas paņemt maksimumu un būt gatavam sākt strādāt tūlīt pēc universitātes beigšanas. Esmu ļoti pateicīgs mūsu programmas koordinatorei, viņa man palīdzēja apvienot pirmo un otro kursu, un pirmajā mācību gadā es ieguvu daudz vairāk zināšanu, turklāt šeit iepazinos ar diezgan daudziem jauniešiem."
Daņiilam jaunajā vidē iedzīvoties palīdzēja zinātkāre un sabiedriskums. Viņš teica, ka vispirms sadraudzējies ar pirmā un otrā kursa studentiem, un studiju biedri visās lietās palīdzējuši cits citam. Jaunietis arī uzsver, ka patstāvīgi meklē līdzekļus mācību maksai, ir ļoti motivēts un veltījis milzu pūles, lai sasniegtu to, kas viņam tagad ir, un tāpēc maksimāli uzsūc jaunas zināšanas.
Kā kļūt par stipendiātu?
"Latvijas Universitātē tieši pirmkursniekiem ir diezgan daudz stipendiju variantu. Tikai manā universitātē 70–100 studentu gadā saņem atbalstu. Ir fonds maznodrošinātām ģimenēm – Vītolu fonds, ir arī stipendijas tiem, kas mācās Rīgas Tehniskajā universitātē. Tā ir lieliska iespēja daļēji segt mācību maksu un virzīties tālāk, ja tik tikko esi atbraucis uz Latviju," paskaidro jaunietis.
Kas vajadzīgs, lai iegūtu Latvijas Universitātes stipendiju? Daņiils uzskaita:
- Sociālā aktivitāte, dalība svarīgos projektos;
- Studenta ieguldījums kultūrā (dziedāšana, dejas, tautas daiļrades apgūšana);
- Dokuments-prezentācija par sevi latviešu valodā.
"Ja neesi no Latvijas, pat ja nevari pilnībā atbildēt uz žūrijas jautājumiem latviešu valodā, tad ir vēlams vismaz kādu daļu spēt norunāt latviski,
lai parādītu, kā esi integrējies kultūrā un cik daudz tevi interesē Latvija," saka Daņiils. "Īpašas Latvijas Universitātes atbildības jomas ir Latvijas labklājība, latviešu valodas, Latvijas vēstures un sabiedrības apgūšana, ilgtspējīga valsts attīstība un dzīves kvalitāte tajā."
Ir arī Eiropas Savienības stipendijas, kas domātas studentiem, kuri bijuši spiesti bēgt no Baltkrievijas un tagad mācās Latvijā, Lietuvā, Polijā un Čehijā.
"Ar to var tikt galā," rezumē Daņiils. Mērķtiecība un sabiedriskums, zinātkāre palīdz atrisināt daudzas grūtības. Un nevis vienkārši kļūt par studentu pēc svešā valstī nodzīvota gada, kad pilnīgi neesi bijis gatavs emigrācijai, bet kļūt par vienu no labākajiem, stipendiātu.
No vienas puses, man liels prieks, ka man par otrajām mājām kļuvusī Latvija nu ir bagātāka par vēl vienu talantu, kurš droši vien dos daudz labuma sabiedrībai. No otras puses, man žēl, ka Baltkrievijai vairs nav Daņiila un viņam līdzīgo, simtiem tūkstošu savas nācijas labāko pārstāvju, kuri bijuši spiesti atstāt dzimteni.
Vairs nav savas nākotnes.
