Darba devēji: 2024. gadā top "dalīšanas budžets"
Darba devēji atbalsta 2024. gada valsts budžetā noteiktās prioritātes – drošību, veselības aprūpi un izglītības jomu. Tomēr 2024. gada budžeta projektu Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Andris Bite nodēvēja par vēl vienu "dalīšanas budžetu", kurā izpaliek būtiskās apņemšanās par ekonomikas izaugsmi.
Tāpēc valdībai kopā ar sociālajiem partneriem uzreiz pēc 2024. gada budžeta pieņemšanas jāsāk diskusija, kā ekonomikai nopelnīt vairāk naudas, uzsvēra Bite.
"Mēs gribētu un esam gatavi jau laikus strādāt nākamā budžeta gatavošanā, lai mēs tomēr beidzot salauztu šo apli un veidotu izaugsmes budžetu, kurā mēs domājam un liekam priekšā sociālo partneru redzējumu, kā šajos ekonomiski grūtajos apstākļos un ar grūtām izaugsmes iespējām tomēr vairāk nopelnīt naudu un to izmantot sociālajās programmās un citās budžeta vajadzībās," pauda Bite.
Arodbiedrība: Necelt neapliekamo minimumu – kļūdains lēmums
Iepriekš valdības sociālie partneri mudināja apsvērt arī darbaspēka nodokļu mazināšanu, taču pret to iebilda Finanšu ministrija ar norādi, ka augstas inflācijas apstākļos būtiskas nodokļu izmaiņas nav laba ideja.
Vienlaikus Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība uzsvēra, ka kļūdains ir lēmums šogad nelemt par neapliekamā minimuma celšanu.
Latvijā neapliekamais minimums ir diferencēts – līdz 500 eiro mēnesī, bet Lietuvā un Igaunijā tas ir lielāks un augs arī nākamajā gadā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība iepriekš rosināja neapliekamo minimumu Latvijā celt līdz 700 eiro. Arodbiedrību savienības vadītāja Egila Baldzēna ieskatā šis plāns virzāms uz 2025. gada budžetu.
"Šis neapliekamais minimums būtiski jāceļ ne tikai minimālajai algai, bet arī vidējai darba samaksai, kas pie mums ir ar krietni lielāku nodokļu slogu nekā Lietuvā un Igaunijā. Situācija būtu jāmaina, lai mēs neatbalstītu aplokšņu algu reālu pielietojumu tiem, kuri netiek galā ar saviem pienākumiem un veiksmīgu uzņēmējdarbību," sacīja Baldzēns.
Tikšanās laikā trauksmi par algu apmēru cēla dzelzceļa jomas arodbiedrība. Tāpat sanāksmē starp sociālajiem partneriem un valdību aktualizēts arī jautājums par profesionālās izglītības nozares darbinieku algām.
Tā kā nākamā gada budžets jau iesniegts Saeimā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") lielas izmaiņas tajā sociālajiem partneriem apsolīt nevarēja.
"Valdība ir atbildīgi strādājusi. Budžets ir labi sabalansēts. Premjere ir pieminējusi, ka meklēs risinājumu tikai vienam jautājumam. Tas ir samazinātā PVN likme Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Pārējās lietās es būšu ļoti atturīgs izteikt viedokli, ka būs vēl kādas pārmaiņas," sacīja Ašeradens.
Valdība sola 2025. gada budžetu veidot par izaugsmes budžetu
Valdības pārstāvji piekrita sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē un vienojās nākamgad veicināt, lai 2025. gada budžets būtu ekonomikas izaugsmes budžets.
Premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" kā vienu no uzdevumiem minēja arī jauna pašvaldību izlīdzināšanas modeļa izstrādi, lai veicinātu ekonomikas aktivitātes novados. Turklāt šogad pēdējā brīdī budžetā nācās rast papildu 7 miljonus eiro 19 pašvaldībām pamatfunkciju nodrošināšanai, viņa atgādināja.
Lai arī budžeta prioritātēs minēta iekšējā un ārējā drošība, iekšlietu jomā ir aizvien augošas problēmas ar kadru trūkumu, kam pamatā atalgojuma atpalicība, atzina Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns.
"Jau šobrīd mums ir liels nekomplekts iekšlietu sistēmā. Es domāju, ka tas nākamajā gadā palielināsies. Situācija ir ļoti nopietna, un jāsāk domāt, kas nodrošinās šo iekšējo drošību," uzsvēra Augustāns.
Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā algu pieaugums šogad bijis vidēji ap 30 eiro "uz rokas" un līdzīgi tas plānots arī nākamgad. Valsts policijā atalgojuma izmaiņas nedaudz labākas, taču iekšlietu dienestos atalgojums vairākās pozīcijās pat trīskārt zemāks nekā aizsardzības resorā, tāpēc cerības par kadru pietiekamu piesaisti – naivas, atzina arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no "Jaunās Vienotības".
Ministrs gan atzina, ka "esam sadzirdēti" un turpmākajos trīs gados milzīgo starpību iekšlietu un aizsardzības dienestu atalgojumā izdošoties mazināt.
Šīs bažas sadzirdējuši gan finanšu ministrs, gan premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības". Viņi piebilda, ka nākamā gada budžetā gan ir rezervēti papildu 10 miljoni eiro virsstundu apmaksai Valsts robežsardzes un citu dienestu darbiniekiem.
"Ko es varu teikt? Mums noteikti nākamā gada budžetā būs jādomā par papildu atalgojumu, jo ir solījums iekšlietu nozarei un drošībai kopumā. Zinu par konkurenci starp šīm abām nozarēm," sacīja siliņa.
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka 2024.gada budžeta projektu var saukt par drošības budžetu, un tur politiķiem neko nevar pārmest, "jābūt tērētam, lai šajos laikos neieguldītos drošībā".
"Bet ilgtspēja… Kāda ilgtspēja, ja zinātnei ir tik, cik ir, veselībai pieliek klāt, bet ilgtermiņā. [..] Nevar runāt par izaugsmi, ja neieguldi attīstībā, bet mēs attīstībā jau sen neieguldām," sacīja Sauka.
KONTEKSTS:
Ministru kabinets 1. novembrī akceptēja 2024. gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus, nosūtot tos skatīšanai Saeimā. Budžeta prioritātes nākamgad ir drošība, izglītība un veselība. Budžeta likumprojekts paredz arī vairākas nodokļu izmaiņas.
Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardi eiro, bet izdevumi – 16,2 miljardi eiro. Tajā skaitā pamatbudžetā plānotie ieņēmumi ir 10 miljardi, bet izdevumi 12,15 miljardi eiro.
Kopējais papildu atbalsts prioritātēm 2024. gadam paredzēts 783,3 miljoni eiro. Tajā skaitā drošībai, izglītībai un veselībai papildus plānots atvēlēt 486,4 miljonus eiro. Savukārt citu nozaru prioritātēm papildus plānoti 176 miljoni eiro. Speciālā budžeta ieņēmumi plānoti 4,8 miljardi eiro, izdevumi – 4,4 miljardi eiro.
