Labrīt

Eirobarometrs: Eiropiešus visvairāk satrauc imigrācijas un terorisma draudi

Labrīt

Strauji pieaug Vidusjūrā noslīkušo patvēruma meklētāju skaits

Robežsardze: Nostiprinot robežu ar Krieviju, jāsakārto arī Baltkrievijas robeža

Robežsardze: Nostiprinot robežu ar Krieviju, jāsakārto arī Baltkrievijas robeža

Trešo valstu pilsoņi Latvijā galvenokārt ieceļo, izmantojot robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, taču pēdējo gadu laikā ir mainījušās ne tikai valstis, no kurienes ieceļo nelegālie imigranti, bet arī robežšķērsošanas maršruti. Pašlaik aktīvs darbs norit pie Latvijas-Krievijas robežas stiprināšanas, tomēr robežsardzes pārstāvji vērš uzmanību uz to, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas sakārtošana ir tikpat aktuāla.

Austrumu robežas nelegālā šķērsošana skaitļos

 

2016.gada 7 mēnešos par nelikumīgu "zaļās" robežas šķērsošanu tika aizturēti 242 trešo valstu piederīgie:

  • uz Latvijas Republikas - Krievijas Federācijas valsts robežas aizturēti 201 trešo valstu piederīgais (Vjetnama-152, Krievija-27, Indija-18, Ukraina-2, Kazahstāna-1, Nepāla-1).
  • uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas aizturēti 41 trešo valstu piederīgais (Afganistāna-29, Krievija-6, Vjetnama-5, Armēnija-1).

2015.gadā par nelikumīgu "zaļās" robežas šķērsošanu tika aizturēti 463 trešo valstu piederīgie:

  • uz Latvijas Republikas - Krievijas Federācijas valsts robežas aizturēti 293 trešo valstu piederīgie (Vjetnama-226, Afganistāna-20, Krievija-18, Irāka-11, Indija-7, Pakistāna-6, Sīrija-5).
  • uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas aizturēti 170 trešo valstu piederīgie ( Vjetnama-83, Irāka-59, Afganistāna-10, Gruzija-8, Krievija-7, Baltkrievija-2, Tadžikistāna-1).

2014.gadā par nelikumīgu "zaļās" robežas šķērsošanu tika aizturēti 139 trešo valstu piederīgie:

  • uz Latvijas Republikas - Krievijas Federācijas valsts robežas aizturēti 66 trešo valstu piederīgie (Vjetnama-52, Afganistāna-12, Pakistāna-2).
  • uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas aizturēti 73 trešo valstu piederīgie (Vjetnama-46, Irāka-11, Gruzijas-11, Baltkrievija-3, Krievija-2).
“Te viņi dzīvo, te viņi guļ, te atpūšas,” aizturēto ārzemnieku centra “Daugavpils” telpas, kur šobrīd uzturas 64 nelegālie robežšķērsotāji, izrāda centra priekšnieks Dainis Ļaksa.

“Pašlaik centrs ir domāts uz 84 vietām, šobrīd tas ir aizpildīts par trijām ceturtdaļām, līdz ar to mums vēl 20 vietas ir brīvas. Pērn mums noslēgts līgums ar policiju un viņu izolatorā mums ir iedalīts viens stāvs ar 30 gultasvietām,” norāda Ļaksa.

Ēka jauna, vien pirms pieciem gadiem nodota ekspluatācijā. Centra pirmajā stāvā izmitinātas aizturētās sievietes un ģimenes, otrajā – vīrieši. Iekārtojums standarta – garš gaitenis, divvietīgas un trīsvietīgas istabiņas ar labierīcībām, trīsreizēja ēdināšana, iespēja ar centra darbinieku starpniecību par savu naudu pasūtīt produktus no veikala. Reizi dienā uz pāris stundām aizturētajiem atļauts pastaigāties turpat centra teritorijā speciāli ierādītā vietā.

“Pašlaik centrā ir 50% vjetnamiešu, pārējie ir citām valstīm. Ģimene ir no Irākas - vienkārši gaida, kad viņiem būs sakārtoti ceļošanas dokumenti un viņi atgriezīsies savā mītneszemē, jo Latvijā bija nokļuvuši bez personu apliecinošajiem dokumentiem,” stāsta centra priekšnieks.

Centrā nelegālie imigranti pavada vidēji pusotru mēnesi. Aizturētos robežpārkāpējus maz uztrauc viņiem radītie sadzīves apstākļi, viņiem galvenais ir sasniegt savu mērķi, visbiežāk Vāciju un Poliju. Tāpēc pat tad, ja persona tiek noķerta uz robežas, izraidīta no Latvijas, doma par Eiropu vienalga tiek īstenota.

Aizturēto ārzemnieku centrā Daugavpilī ir Vjetnamas valstspiederīgie, kuri aizturēti uz Latvijas robežas un nonākuši centrā pat vairākas reizes.

“Te ir četri vjetnamieši, kuri jau otro reiz aizturēti un viens, kurš jau trešo reizi nonācis pie mums centrā,” stāsta Ļaksa.

Pēdējo divu gadu laikā ir mainījusies robežpārkāpēju valstiskā piederība. Ja agrāk tie galvenokārt bija Gruzijas un Vjetnamas valstspiederīgie, tad tagad – irākieši, afgāņi. Viņi visbiežāk vēlas iekļūt Latvijā, izmantojot tieši Latvijas-Baltkrievijas robežu. Pavisam nedaudzi no tiem ir patvēruma meklētāji.

Analizējot pēdējo gadu statistiku, Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas dienesta priekšnieks Aigars Zvaigzne norāda – neskatoties uz to, ka šogad nelegālo šķērsotāju skaits uz Baltkrievijas robežas ir mazinājies, pastāv bažas, ka pēc Krievijas robežas nostiprināšanas nelikumīgo robežpārkāpēju skaists var palielināties Latvijas-Baltkrievijas robežā, jo nelegāļiem būs jāmeklē jauni ceļi.

“Šajā gadā astoņu mēnešu laikā kopā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas aizturētas tikai 44 personas. Ja salīdzina ar pagājušo gadu - tur bija 177 personas gada laikā. Samazinājās vjetnamiešu skaits, bet parādījās jauna tendence, kad grupā robežu šķērso Krievijas pilsoņi. Ja agrāk aizturētie Krievijas pilsoņi, pārsvarā čečeni, bija pārvadātāji, tad šoreiz viņi gāja vieni paši. Iespējams, meklēja jaunus maršrutus, kur pārvietot cilvēkus, jo iepriekšējo gadu laikā mēs jau esam konstatējuši, kur viņi iet, pēc kādiem apstākļiem šķērso, tāpēc viņiem ir jāmaina taktika un jāmeklē jauni ceļi,” stāsta Aigars Zvaigzne.

Tam par iemeslu, kā atzīst Aigars Zvaigzne, ir aktīva robežsardzes darbība un robežas stiprināšana, izbūvējot žogu uz Krievijas-Latvijas robežas, ieviešot jaunākās tehnoloģijas.

“Protams, jebkurā gadījumā jebkurš šķērslis, kas ir izvietots uz valsts robežas, viņš pilnībā neapstādinās, bet jebkurā gadījumā tas piebremzēs pārkāpējus, liks mainīt savus maršrutus. Tātad mums būs iespēja koncentrēt spēkus uz tām vietām, kas nebūs piesegtas ar žogiem. Pretējā gadījumā sanāk tā, ka uz Krievijas robežas mēs būvējam kapitāli visu, bet Baltkrievijas robeža paliek nedaudz nostāk,” turpina Aigars Zvaigzne.

Arī Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars nesen Latvijas Radio atzina, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas sakārtošana jautājumu šobrīd uzskata par aktuālu, tomēr finansējuma tam pašlaik trūkst.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti