Latgales uzņēmēji un mājražotāji uz semināru bija ieradušies visai kuplā skaitā, cerot no šādām iniciatīvām iegūt arī kādu reālu labumu savas produkcijas eksportam.
“Es nodarbojos ar vīna un marmelādes, glazēto piparkūku ražošanu", pastāstīja Preiļu novada zemnieku saimniecības "Kalni" īpašniece Irēna Koleda, kura ir pārliecināta, ka biznesu var sākt ne tikai pilsētā, bet arī laukos. Jāatrod tikai sava īpašā vieta un ideja. “Šodien es pirmo reizi piedalos šī eksporta kluba seminārā. Mani tas interesē, jo gribu jau uzsākt produkcijas eksportu. Tas būtu konfekšu un marmelādes produkcijas eksports. Mums jau ir gan skaists iepakojums, gan Eiropas Savienības prasībām atbilstošs marķējums. Tā ka es pašlaik gribu uzzināt noteikumus, kā to visu dabūt gatavu,” viņa saka.
Uz semināru, kas notika Rēzeknē, kopumā bija ieradušies vismaz 25 vietējie uzņēmēji un mājražotāji.
Kādu interesēja loģistikas pakalpojumu saņemšanas iespējas, interneta mārketings un mājaslapa lauku uzņēmējdarbībai, kādu -- tieši uzņēmējdarbības sākšanas iespējas Latgalē.
Jaunais uzņēmējs Dmitrijs jau nākamgad plāno Rēzeknes novadā sākt audzēt sēnes, tāpēc tagad, formējot dokumentus, interesējas par jebkādu informāciju, kas palīdzētu ne tikai uzņēmējdarbības uzsākšanā, bet arī tālākajā attīstībā. “Es gribu atklāt savu uzņēmumu līdz nākamā gada beigām. Interesējos par ekonomiku un arī par to, kādi pašlaik ir uzņēmējdarbības apstākļi. Nākošgad man vajadzēs eksportēt produkciju. Es gribu audzēt sēnes, iespējams, šampinjonus,” pastāstīja Dmitrijs.
Jāpiebilst, šī Lauku eksporta kluba tikšanās Latgalē jau ir trešā, un ikvienas tikšanās laikā vietējiem esošajiem vai topošajiem uzņēmējiem ir iespēja uzklausīt ekspertu pieredzi, kā arī piedalīties diskusijās un dibināt kontaktus sadarbības veidošanai.
Preiļu uzņēmējdarbības konsultante Ineta Liepniece uzskata, ka šādas tikšanās ir ļoti noderīgas katram, kurš kaut nedaudz saistīts ar uzņēmējdarbību. ”Es esmu uzņēmējdarbības konsultante, un man ir jāzina daudz, daudz informācijas, lai es varētu palīdzēt gan jaunajiem, gan esošajiem uzņēmējiem. Tādēļ es interesējos par visām aktualitātēm, un šodien iegūtā informācija man noteikti noderēs darbā ar uzņēmējiem,” paskaidroja konsultante.
Runājot par Lauku eksporta klubu nākotni, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāve Elīna Ozola atzīst, ka šādu klubu izveidošana un uzņēmēju informēšana uzsākta ar domu, ka pasākumi varētu turpināties tikai līdz šī gada beigām, tādēļ to nākotne ir pašu uzņēmēju rokās.
“Šie klubi nākotnē var pastāvēt neierobežotā laikaposmā, un pēc tam šo interesi un kaut kādas tēmas jau nosaka konkrētā reģiona uzņēmēji, kluba biedri, kuriem ir nepieciešamas kaut kādas tēmas, par kurām viņi grib mācīties, un kuri grib uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību un eksportu," uzsvēra Ozola. "Bet šobrīd tie ir 10 mēneši, un pēc tam skatīsimies, kā tas notiks un kā tas būs izveidojies, bet lielākais mērķis ir, ka tādi lauku eksporta klubi var pastāvēt visu laiku kā pašu uzņēmēju iniciatīvas.”
Lauku eksporta klubu ideja balstīta uz Lielbritānijas Kambrijas reģiona pieredzi, kur līdzīga iniciatīva, dažādās krīzes situācijās savedot kopā uzņēmējus un iedzīvotājus, palīdzēja tiem sadarboties un uzlabot reģiona ekonomisko situāciju.
Līdz gada beigām Rēzeknē plānotas vēl četras Lauku eksporta kluba tikšanās.
