Līdz ar augstajām maksām Latgalē iznīkst ģimenes kapu kultūra

Latgales kapsētās apbedīšanas un kapavietu rezervēšanas kārtība atšķiras. Lielākajos lauku un pilsētu kapos par šādu pakalpojumu ir jāmaksā, toties nelielajās lauku kapsētās gan apbedīšana, gan kapavietas rezervēšana lielākoties ir bez maksas. Par to, cik daudz un vai vispār ir jāmaksā par cilvēka pēdējo atdusas vietu, katra pašvaldība lemj atsevišķi, tomēr vairākās pilsētās noteiktā ievērojamā maksa par kapa vietu rezervēšanu iznīcina Latgalē tik ierastās dzimtas apbedījumu tradīcijas.

Ludzas Vecajos kapos, kas atrodas pilsētas nomalē, atrodami kapu pieminekļi pat ar 300 gadu veciem uzrakstiem. Tur ir daudz dzimtas kapu, kur vienviet apglabāti dažādu paaudžu ģimenes locekļi. Savukārt vien pārdesmit soļu tālāk Ludzas Jaunajos kapos, kur apbedījumi sākti padomju laikos, dzimtas kapu kļūst aizvien mazāk. Tam par iemeslu ir ne tikai iedzīvotāju emigrācija uz ārzemēm vai lielajām pilsētām, bet arī salīdzinoši lielās izmaksas par kapavietu rezervāciju.

“Ir, kas nopērk. Vienu apbedījumu veic, pēc tam vēl divas trīs vietas nopērk. Ir tādi cilvēki, bet tas ir retums,” stāsta Ludzas kapu pārvaldniece Zinaīda. Viņasprāt, tādējādi zināmā mērā  tiek iznīcināta ģimenes kapu kultūra, kas izsenis raksturīga latgaliešiem. 

Nopirkt vietu saviem tuviniekiem tagad var atļauties tikai turīgie.

“Es domāju, ka līdzekļu trūkuma dēļ tas tā notiek. Darba nav, naudas nav, un nevar atļauties,” secina pārvaldniece.

Jāpiebilst, ka katra pašvaldība pati lemj par to, cik iedzīvotājiem ir jāmaksā par cilvēka atdusas vietu vai par kapavietas nomu. Tā, piemēram, Ludzas Vecajos kapos gan par apbedīšanu, gan par rezervēšanu jāmaksā 14 eiro.

Savukārt Ludzas Jaunajos kapos par viena cilvēka apglabāšanu jāmaksā 27 eiro, par blakus vietas  rezervāciju  70 eiro, par nākamās kapavietas rezervāciju cena dubultojas, bet par trešās un nākamo kapavietu nomu tie jau ir 210 eiro.

“Visa problēma ir ierobežotā zemes daudzumā. Laika posmā no 2000. līdz 2010.gadam iedzīvotājiem bija liela tendence rezervēt kapavietas, tā saucamās ģimeņu kapavietas, pat līdz 20 vietām. To pašvaldība nevarēja atļauties, jo zemes ir tik, cik ir. Līdz ar to, lai piebremzētu tādu vēlmi, bija pieņemts lēmums par rezervāciju spēcīgi pacelt cenas. Līdz ar to šis pakalpojums ir kļuvis par ekskluzīvu,’’ skaidro pašvaldības uzņēmuma "Ludzas apsaimniekotājs" vadītājs Andris Līpacis.

Daugavpilī situācijas atšķiras. Apglabājot nelaiķi, jebkurā pilsētas kapsētā bez maksas tiek piešķirti 9x2 metri zemes. Šīs  platības pietiek, lai izveidotu trīs apbedījumu vietas. Jāmaksā ir tikai tad, ja cilvēks vēlas rezervēt atdusas vietu bez nelaiķa. Šādu apbedījumu cena ir mainīga: atkarībā no kapsētas un vietas kapsētā tā var sasniegt pat 70 eiro par kvadrātmetru.

Savukārt Rēzeknē apbedījumus var veikt sešās pilsētas kapsētās, taču rezervēt atdusas vietu var tikai Ančupānu kapos. Pārējās kapsētās tam trūkst vietas. Arī maksas izcenojumi noteikti tikai par kapa vietu rezervāciju. Pirmie divi apbedījumi ir par velti, par trešo ir jāmaksā 140 eiro, par ceturto ir 280, piekto - 140 eiro, stāsta Rēzeknes domes pārstāve Kristīne Kovaļkova.

Citādi ir ar apbedīšanu lauku kapsētās. Piemēram, Ludzas, Kārsavas, Ciblas, Zilupes novadu lauku kapsētās ne par apbedīšanu, ne par kapavietas rezervēšanu nav jāmaksā.

Kā stāsta Ludzas novada Isnaudas pagasta pārvaldniece Antonija Sjakste, pašlaik tapšanas stadijā ir Ludzas novada saistošie noteikumi, kur arī tiks atrunātas ar cilvēku apbedīšanu lauku kapsētās saistītās izmaksas.

 

Ludzas novada pašvaldības vadītāja Alīna Gendele skaidro iemeslus apbedīšanas vietu  izmaksu atšķirībām: “Daļēji nevienlīdzība ir, ka lauku kapsētā vietu ierāda pagasta pārvaldnieks darbinieki. Šeit ir atšķirīgi Ludzā, te tiek ieguldīti finanšu līdzekļi no novada pašvaldības, uzturot šos cilvēkus, kuri apsaimnieko. Piemēram, ūdensvada ievilkšanu - arī to pašvaldība apmaksāja. Ieguldījumi ir tā samaksa. Laukos to nevar nodrošināt. Tad sanāktu, ka katrā lauku kapsētā būtu jābūt kapu pārvaldniekam, kas saņemtu atalgojumu. Taču pašvaldībai pagaidām tas nav izdevīgi.”

Tomēr ir vairākas pašvaldības arī lauku teritorijās, kur par kapavietu ir noteikta nomas jeb rezervācijas maksa. Tā no 25 Rēzeknes novada pagastiem trijos ir  noteikta šāda kārtība. To gan ietekmē faktors, ka pagasti atrodas tuvu Rēzeknes pilsētai, un tajos pieprasījums pēc kapavietām ir lielāks. 

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti