Taču ap Rāznas ezeru samilzušās problēmas vēl nav atrisinātas. Vietējie iedzīvotāji jau vairāku gadu garumā sūdzas par to, ka ezers iziet no krastiem un appludina viņu īpašumus, bet vienīgās ūdens līmeni regulējošās slūžas joprojām atrodas privātīpašumā.
“Grūti mums dzīvojas šogad. Pagrabā vajag iet ar zābakiem. Ūdens laipu noliku - tā arī staigāju,” stāsta Lūcija, kura Rāznas ezera krastā dzīvo jau 50 gadus. Šādu situāciju, kad ūdens ienāk pagrabā, viņa piedzīvojusi vairāku pēdējo gadu garumā.
Arī Imants, kura māja atrodas nedaudz tālāk, jau gandrīz 10 gadus novēro, kā no krastiem iziet lielākais Latvijas ezers. Viņš ir pārliecināts, ka ezers applūst tikai tāpēc, ka starp Rēzeknes upi un ezeru izbūvētās hidrobūves slūžas netiek atvērtas. Līdz ar to, viņaprāt, mainās arī apkārtējā ekosistēma.
“Sakarā ar līmeņa pacelšanu sabojāja ezeru. Ezers aizaug ar niedrēm, arī zivīm ir slikti nārstot, un applūst arī viss visapkārt. Skalo krastus laukā. Kur stāvāki krasti, tur skalo laukā, mālu ezerā iekšā skalo. Agrāk bija labs līmenis. Tad nekas neapplūda,’’ pārliecināts vietējais iedzīvotājs.
Anniņmuižas saimnieki, kuriem Rāznas ezera krastā Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pieder vasarnīca, arī pašlaik ir nopietni nobažījušies par sava īpašuma drošību, jo viņiem piederošā zeme pārpurvojas, bet ēkas pūst.
“Tā ir katastrofa, tāpēc ka visa nopelnītā nauda tiek ieguldīta, lai saglabātu mūsu mājas. Te agrāk bija neliela mājiņa, to nācās nojaukt, tāpēc, ka viss sapuva”, stāsta māju īpašniece Tatjana. Anniņmuižas saimnieks lēš - ja ezera līmenis samazinātos kaut vai par pusmetru, situācija uzlabotos.
Par iedzīvotāju nedienām ir informēti gan atbildīgie dienesti, gan Rēzeknes novada pašvaldība. Pašvaldība pieņēmusi Rāznas ezera ekspluatācijas noteikumus un regulāri administratīvā kārtā soda hidrobūves īpašnieku par to, ka tas neievēro slūžu darba grafiku. Tomēr, kā skaidro pašvaldības vadītājs Monvīds Švarcs, pagaidām vienīgais rezultāts ir kārtējie tiesu darbi.
“Šobrīd vairāki administratīvie sodi ir uzlikti šai personai, bet jāatzīstas, ka īpašnieks mūsu darbības ignorē, uzliktās soda naudas ir apstrīdētas tiesā, notiek kārtējais tiesu procesu posms, un problēma netiek risināta,” stāsta Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs.
Rēzeknes novada pašvaldībai nesaskaņas ar hidrobūves īpašnieku Ēriku Masteiko sākušās vēl no novada izveidošanas laikiem. Masteiko, kā valdes priekšsēdētājs pārstāvot SIA ''EKO punkts'', ilgus gadus ir bijis arī Rāznas ezera nomnieks. Taču, tā kā ''Eko punkts'' ilgstoši nebija pildījis nomas līguma nosacījumus, nepapildinot ezera zivju krājumus un nemaksājot nomas maksu, ar tiesas spriedumu pēc ilgiem tiesu darbiem pašvaldībai šā gada pavasarī izdevies lauzt savulaik ar Zemkopības ministriju uz 30 gadiem noslēgto līgumu.
Tomēr par Rāznas ezera ūdens līmeņa regulēšanu slūžu īpašniekam, tam pašam Ērikam Masteiko, ar pašvaldību konflikts nebūt vēl nav beidzies. Pašvaldības vadītājs Monvīds Švarcs iesaka vietējiem iedzīvotājiem zaudējumu rašanās gadījumā pašiem vērsties tiesā, jo risināt kompensāciju jautājumu par labu privātīpašniekiem pašvaldība nevar.
Ja ezera ūdens līmeņa celšanās apkārtējiem iedzīvotājiem sagādā problēmas, tad par draudiem apkārtējai ekosistēmai Dabas aizsardzības pārvalde vēl nesteidz spriest. Par to konstruktīvi varēšot runāt pēc Rāznas ezera padziļinātas izpētes, kas tieši šobrīd uzsākta. Pēc tās tad arī tiks izstrādāts rīcības plāns jaunai ezera apsaimniekošanai. Tomēr slūžu jautājums joprojām paliek atklāts.
