Kuldīgā atklātā izstāde "Sonder" ir kā empātijas treniņš, kas atgādina, ka katrs ir pelnījis atzinību un izpratni, tā saka galerijas "Rāmis" pārstāvji.
Autora ziņas
Lai arī baltais un melnais stārķis ir vienas dzimtas putni, tēlaini var teikt, ka tie runā dažādās valodās un viens otru nesaprot. Kāds šādai komunikācijai ir rezultāts, var redzēt Skrundā. Liels bijis Skrundas kultūras nama darbinieku pārsteigums, kad balto stārķu ligzdā ieraudzījuši melno. Baltie ar to nav bijuši mierā. Kurš tad īsti būs ligzdas saimnieks, nav zināms vēl šobrīd.
Lai jaunieša izvēlētajai profesijai kāju priekšā nepieliktu skolas iespējas piedāvāt padziļināto mācību priekšmetu apguvi 12. klasē, Kuldīgas novadā strādā pie jauna izglītības satura modeļa. Tas paredz, ka visas vidusskolas sadarbosies, veidojot vienotu piedāvājumu, neatkarīgi no tā, kuru novada vidusskolu jaunietis izvēlējies.
To, cik populārs savulaik Skrundā bija fotogrāfs Augusts Miklavičs jeb Pūpols, var just vēl šodien. Viņa fotogrāfijas ar iemūžinātiem dažādiem godiem, pasākumiem un ainavām joprojām glabājas ne vienā vien albumā. Nu izstādē "…un tagad paskaties uz mani!" aplūkojami viņa darbi gan no privātiem arhīviem, gan no bibliotēkās sakrātā. Tā ir gan svarīga vēstures liecība par Skrundas apkārtni, tās attīstību un cilvēkiem, gan arī dāvana fotogrāfa 120 gadu jubilejā.
Ir daudz jautājumu un maz atbilžu – tā pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas par vēja parka izveidi Kuldīgas novada Gudenieku pagastā sacīja iedzīvotāji. Vēl priekšā ir ietekmes uz vidi novērtējums, nav arī skaidrs, kāds ieguvums būs vietējai kopienai. Šobrīd daudzviet Latvijā attīstītāji iedzīvotājus sāk iepazīstināt ar savām iecerēm par vēja parku būvi. Kuldīgas novadā vien to ir jau astoņi.
Kuldīgas novadā savākti vairāk nekā 600 parakstu par valsts vietējā autoceļa posma Kuldīga–Basi atjaunošanu. Tie šonedēļ tiek apkopoti, un nākamnedēļ tos iesniegs atbildīgajām ministrijām un iestādēm. Uz šī ceļa sakārtošanu Gudenieku pagasta iedzīvotāji gaida jau vairāk nekā 15 gadu. To laikā daudz solījumu, ka ceļu sakārtos, daudz salauztu spēkratu un pagastā samazinājies iedzīvotāju skaits.
Kad Kuldīgas dienas aprūpes centrs "Pūces" nesen svinēja piecu gadu jubileju, viena no tā apmeklētājām, Larisas kundze, darbiniecēm kā pateicību uzdāvināja pašas pīto groziņu. Visi viņas rokdarbi ir īpaši, jo Larisas kundze ir neredzīga. Viņa pasauli skata ar rokām. Pacietīgi, centimetru pa centimetram top cepures, šalles, čībiņas. Šobrīd viņa vairāk pievērsusies tapošanai.
Vēl aizbraukt un ieraudzīt jūru vai krāšņo Siguldu rudenī, varbūt apciemot kādu draugu vai izstaigāt bērnības takas – tie ir sapņi, kurus ne visiem ir pa spēkam īstenot. No pagājušā gada novembra Latvijas Samariešu apvienība īsteno projektu "Sapņu pavadonis", palīdzot piepildīt nedziedināmi slimu vai jau cienījamus gadus sasniegušu cilvēku vēlmes. Anna Mirdza Aniņa no Aizputes vēlējās vēlreiz pabūt savā bērnības skolā Ēdolē.
Slimnīcām šogad plānots atvēlēt vēl vairāk nekā 25 miljonus eiro, kopumā veltot 85 miljonus eiro, pēc dažu stundu ilgām pārrunām ar Latvijas Slimnīcu biedrību Latvijas Radio pauda veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība"). Turpretim biedrībā ministra teiktajam nepiekrita, norādot, ka solītie papildu 25 miljoni eiro jau ietilpst šogad paredzētajos 60 miljonos eiro. Ministrijas un slimnīcu atšķirīgo redzējumu dēļ pastāvot risks, kā pacientiem nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, norādīja biedrība.
Šajās dienās vairākās pilsētās Kurzemē Valsts policija (VP) kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) darbiniekiem veic reidus, lai pārbaudītu riepu atbilstību ziemas mainīgajiem laikapstākļiem. Lai arī ik gadu tiek runāts, ka ziemā nodilušas riepas nedrīkst būt, jo ar tām tiek apdraudēta gan paša, gan citu satiksmes dalībnieku drošība, pārkāpumi joprojām ir. Reida laikā Kuldīgā noteikumiem neatbilstīgas riepas bija sešām automašīnām, vienai no tām atņēma arī numurzīmes.
Kuldīgas novadā visgaidītākais šogad bija lēmums par Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Ceļš uz to bija vairāk nekā 20 gadu ilgs. Taču tas nebija vienīgais notikums ar rezonansi pasaules mērogā.
Svētdienas, 3. decembra, pēcpusdienā uz Ukrainas pilsētu Dņipro devās pirmās sešas no 61 neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnas, kuras kara plosītajai valstij dāvinājusi Latvija. Ar cilvēku atbalstu tās ne tikai savestas tehniskā kārtībā, bet arī piepildītas ar dažādām karavīriem nepieciešamām lietām.
Decembra pirmajās dienās daudzviet Latvijā iemirdzas Ziemassvētku egles un sācies svētku gaidīšanas laiks. Arī Kuldīgā. Ar bagātu pasākumu klāstu te aizvadīts ziemas festivāls "Notici brīnumam!".
Savu bibliotēku Pelču pilī pagājušā gadsimta sākumā firsts Mihaels fon Līvens veidoja pārdomāti, uzkrājot ap 6000 grāmatu. Mūsdienās gan te viņa grāmatu vairs nav, bet saglabājies autentiskais interjers. Lai telpai atdotu sākotnējo nozīmi, izveidota interaktīva ekspozīcija "Stāstu skapji", un plauktus atkal pilda grāmatas, šoreiz gan simboliskas, sevī glabājot stāstus gan par pils, gan Pelču pagasta vēsturi.
Kādām jābūt prasmēm, lai piedalītos pasaules čempionātā aršanā, un kāda vaga paliek aiz labākajiem arājiem nedēļas nogalē varēja redzēt Kuldīgas novada Padures pagastā. Tur saimniecības "Upeskalni AB" laukos notika 68. pasaules čempionāts aršanā.
Pavisam drīz, 13. un 14. oktobrī, notiks Latvijā vēl nebijis pasākums – 68. pasaules čempionāts aršanā. Par tā norises vietu izraudzīts Kuldīgas novada Padures pagasts. Interesenti 47 arāju prasmes no 24 valstīm varēs vērtēt nākamās nedēļas nogalē, bet tīrumos jau notiek aktīva rosība. Daudzi arāji te ieradušies pat pirms noteiktajiem oficiālajiem treniņiem, lai iegūtu vairāk laika iepazīt sacensību vietu.
Smaržīgas rozes, skarbā saulesactiņa, miķelīši, dālijas – šie ir tikai daži no augiem, kas ziedēs vēsturiskajā dārzā Kuldīgas vecpilsētā. To veido pie 19. gadsimta vidū celtas ēkas, kur šobrīd atrodas restaurācijas centrs. Ieceres īstenotāji no biedrības "Kultūras projektu koordinācijas centrs" vēlas atdzīvināt vēsturisko dārzu tradīciju vecpilsētā.
Pagājusī nedēļas nogale Kuldīgā aizritēja teātra zīmē. Jau astoto reizi te norisinājās festivāls "Teātris ir visur Kuldīgā". Dažādās vidēs mākslinieki aicināja cilvēkus klausīties, skatīties, domāt, sajust, līdzpārdzīvot un piedalīties.
Vairāk nekā 30 ugunsdzēsēju glābēju, septiņas autocisternas, divas autokāpnes un glābšanas auto – tik Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) spēku tika iesaistīti paaugstinātas bīstamības ugunsgrēka dzēšanā vakar pēcpusdienā. Dega Saldus novadā esošā kaļķakmens miltu ražotne SIA "Sātiņi LM". Darbi nelaimes vietā tika pabeigti pēc 10 stundām. Uzņēmuma pārstāvji vēl nezina, vai pēc šīs nelaimes uzņēmumam izdosies atgūties.
Piektdien, 1. septembrī, bērni Latvijā devās uz skolām, no kurām 563 ir atvērušas pašvaldības, bet 72 ir privātskolas. Lai gan ir skolas, kuras šajā mācību gadā durvis vairs nevēra, Pierīgā par skolēnu trūkumu nesūdzas. Tikmēr daļā izglītības iestāžu satraukumu rada pāreja uz mācībām latviešu valodā.
Šovasar ne reizi vien peldēt gribētāji Mārtiņsalas peldvietā Kuldīgā sastapušies ar aicinājumu nepeldēt, jo upē pasliktinājusies ūdens kvalitāte. Iemesli ir vairāki, viens no tiem – Ventā ieplūst neattīrīti kanalizācijas ūdeņi. Lai situāciju uzlabotu, Kuldīgā un tās apkārtnē pastiprināti kontrolēs decentralizētās kanalizācijas sistēmas.
Drīz būs pusotrs gads, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Visu šo laiku Latvijas iedzīvotāji dažādos veidos palīdz valstij pretoties Krievijas agresijai. Arī aktieris Ģirts Krūmiņš, saņemot ielūgumu vadīt pasākumu Kuldīgā, lai vāktu ziedojumus Ukrainai, atbildēja nedomājot – "Jā, jo labais ir jāvairo".
"Šis bija mīlestības vakars," tā pēc vērienīgā brīvdabas koncerta "Suitu kods mūzikā", kas notika Alsungas viduslaiku pils pagalmā, sacīja tā mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais. Uz skatuves tikās gan Latvijā un ārvalstīs zināmi mākslinieki ar suitu saknēm, gan Liepājas Simfoniskais orķestris un pēc ilgāka pārtraukuma arī tie dziedātāji, kas savulaik dziedāja Māra Sirmā vadītajā korī "Kamēr…".
Prieks, azarts, pašapziņa un lepnums par paveikto – tik emocijām piesātināta bija diena Valtaiķu pansionātā. Tur notika jautrā kustību diena, kurā piedalījās ilgstošas sociālās aprūpes nodaļu iemītnieki no Kuldīgas, Skrundas un Valtaiķiem.
Izstāde "Cilvēka stāsts" ir par Zigi – cilvēku, kurš ir riteņkrēslā un dzīvo ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā Skrundā. Tas ir stāsts, kā savu dzīves piepildījumu viņš atradis mākslā un ar mākslinieces Sindijas Kļaviņas atbalstu to īstenojis izstādē. No jaunā gada Sindija brīvprātīgi viesojas pansionātā un pavada daudz laika sarunās ar Zigi, iedrošinot viņu gleznot arvien vairāk.
Izsekojot pavedienam, atšķetināt skaņas jūkli un atrast Ariadnes pavedienu samudžinātajā un savērptajā mūsdienu cilvēka uztverē. Sajust dzīves līniju kā spēju atrast savu ceļu – to aicina Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā atklātā izstāde "Ariadne". Tās autori ir Ieva Maurīte un Arnis Martinelli.
Zigis ir Kuldīgas slimnīcas Ilgstošās sociālās aprūpes nodaļas "Skrunda" iemītnieks. Viņš pamazām sāka izpausties radoši – vispirms ēku maketi, bet nu gleznas. Pavisam citādi uz gleznām viņu rosināja paskatīties māksliniece Sindija Kļaviņa, kura uz nodaļu sāka nākt, lai ar iemītniekiem parunātos vai izietu pastaigās. Tagad abi gatavojas izstādei "Cilvēka stāsts", kas tiks atklāta jūnija beigās Skrundas kultūras namā.
Neskriet klāt katram pretimnācējam, neriet bez nopietna iemesla, neuzklupt citiem suņiem, nemaz nerunājot par uzbrukšanu – tie ir tikai daži no labas uzvedības noteikumiem ikvienam sunim. Tādēļ ne viens vien izvēlas vispārējo paklausību apmācīt suņu skolā. Cik labas un noturīgas ir apgūtās prasmes, palīdz pārbaudīt arī sacensības. Vienas no tādām aizvadītas Skrundā.
Ir pavasaris, un Ventas rumbā atkal var vērot aizraujošo dabas parādību, kad zivis ceļā uz labākām nārsta vietām lecot cenšas pārvarēt rumbu. Jau 18. gadsimta Eiropā Kuldīgu pazina kā neparastu vietu, kur zivis ķer gaisā, bet mūsdienās šāds zivju ķeršanas veids ir vairs tikai atmiņas.
"Ņem savu mīļāko tējas krūzi un nāc uz Kuldīgas Rātslaukumu!" Ar šādiem vārdiem svētdien cilvēki tika aicināti pie leģendārā aktiera un novadnieka Ēvalda Valtera uz pēcpusdienas tēju. 2. aprīlī viņam ir dzimšanas diena, un šogad apritētu 129 gadi.
Kā veidojās Kurzemes-Zemgales hercogiste, kā cilvēki dzīvoja Kuldīgas pilī, kādas bija Ketleru dzimtas sievietes – šie un vēl citi hercogistes aspekti nu apkopoti vienotā zinātnisko rakstu krājumā "Kuldīga un Kurzemes-Zemgales hercogiste Eiropā un pasaulē". Apjomīgais izdevums ir vēl viens solis ceļā uz Kuldīgas iekļūšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šobrīd šai sarakstā ir 1154 vietas, kas atrodas 167 valstīs.
No psalmu dziedāšanas Ziemeļlatgalē, Siguldas spieķu darināšanas līdz pat dažādu instrumentu spēlēšanas prasmēm un dažādām kultūrtelpām – tik raibs un bagāts ir Latvijas Nacionālais nemateriālā kultūras mantojuma saraksts. To sāka veidot 2017. gadā. Šogad tas papildināts ar četrām jaunām vērtībām, bet pavisam tajā ir 34.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
