Radošās apvienības "Skudras Metropole" un dizaina risinājumu uzņēmuma "Don’t Panic" izveidotais unikālais koncepts Rendas pagastā "Dabas galerija" saņēma ne vienu vien godalgu prestižos pasaules līmeņa konkursos.
Uz Kuldīgas novadu šogad veda arī labāko arāju ceļi, jo pirmo reizi par pasaules čempionāta aršanā vietu kļuva Latvija.
"Traki gāja. Šodien apstākļi, bet nu visiem vienādi. Vienkārši drausmīgi. Otrā galā tur viss ūdenī, arumu neredz, kas veidojas Aram zem ūdens. Jātaisa jauns sporta veids – zemūdens aršana," stāstīja sacensību dalībnieks Jānis Vaitkevics no z/s "Mārtiņi".
Norises Latvijā atbalsojās arī Kuldīgas novadā – gan sākumā sausie, pēc tam pārāk slapjie laikapstākļi ietekmēja lauksaimniekus, piensaimnieki sanāca kopā un domāja, kā pārvarēt krīzi, turpinājās darbs pie jaunu ģimenes ārstu piesaistes, slimnīcā meklēja risinājumus, kā izdzīvot nepietiekama finansējuma apstākļos.
Kuldīgas novadā pabeigts ne viens vien vērienīgs projekts, piemēram, modernizēta Kuldīgas Centra vidusskola, izveidotas divas grupu dzīvokļu mājas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tomēr būvnieku finansiālu problēmu dēļ daži projekti iekavējušies, bet Kuldīgas kultūras centra pārbūve šobrīd apstājusies.
"Bet tā labā ziņa ir tā, ka, protams, būvprojektā tika konstatētas neatbilstības un kļūdas, arī faktiski objektā tika atklātas plaisas. Tad mēs šo laiku izmantojam, lai veiktu pārprojektēšanu objektā. Un objekts šobrīd ir iekonservēts un gaidām nākamo gadu," stāsta Kuldīgas attīstības aģentūras vadītāja Aiga Vanaga-Poriķe.
Līdzīgi kā citas pašvaldības, arī Kuldīgas novads bažīgi skatās uz nākamā gada budžeta izveidi. Minimālās algas un kredītprocentu pieaugums, arī valsts noteiktu jaunu funkciju uzlikšana uz pašvaldību pleciem bez finansējuma, izdevumus pieaudzējuši par 14,8%, bet budžeta ieņēmumi palielināsies vien par 4,8 %.
"Tie ir gandrīz seši miljoni mūsu gadījumā. Tas ir izaicinoši, un tādēļ mēs šobrīd ļoti rūpīgi ejam cauri katrai iestāžu tāmei, katrai nodaļas tāmei, administrācijai, visiem izdevumiem un meklējam, kur ietaupīt," atzīst Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska ("Kuldīgas novadam").
"Ir lietas, no kurām mēs neesam lēmuši atteikties. Tās ir brīvpusdienas mūsu skolēniem."
Dažādi līkloči šogad bija jāizstaigā arī Kuldīgas novada uzņēmējiem. Piemēram, plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja Kuldīgas maizes ceptuves likvidācija, tās darbu atsāka cits uzņēmējs. Nīkrāces pagastā atklāja jaunu gaļas pārstrādes uzņēmumu, bet Rendā tapis Latvijā lielākais valriekstu komercdārzs, kur cer to attīstīt par stabilu lauksaimniecības nozari.
Ar skumjām un gaišumu šogad mūžībā pavadīta suitu sieva Marija Steimane jeb Ručs, bet kultūras stārķu pāra slavu iemantoja divi svēteļi, kas neskatoties ne uz kādiem cilvēku pūliņiem viņiem ierādīt citu vietu, ligzdu nolēma vīt tieši uz pārbūvējamā Kuldīgas kultūras centra skursteņa.
