ĪSUMĀ:
- Veselības ministrs: Kopumā slimnīcām šogad atvēlēs vairāk nekā 85 miljonus eiro.
- Slimnīcu biedrība norāda, ka finansējuma pieauguma nav, jo ministrija kompensējusi pagājušā gada izdevumus.
- Kalējs: Atšķirīgo interpretāciju dēļ slimnīcas reāli saņēmušas vien 23 miljonus eiro.
- Biedrība uzskata, ka domstarpību dēļ pastāv risks slimnīcām nodrošināt kvalitatīvu palīdzību.
- Slimnīcās domā, kā tikt galā ar iztrūkumu par iepriekšējo gadu.
Abu Meri ceturtdien, 18. janvārī, Saldū tikās ar Latvijas Slimnīcu biedrību, lai apspriestu finansējumu slimnīcām.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, veselības nozarei šogad piešķirts par 275 miljoniem eiro vairāk. No šīs summas vairāk nekā piektā daļa jeb 61 miljons eiro ir atvēlēts slimnīcām. Šī summa paredzēta ārstniecības personāla atalgojuma palielinājumam (31 miljons eiro), intensīvās terapijas tarifa paaugstināšanai (17,5 miljoni eiro), ēdināšanas tarifa pieaugumam (9,1 miljons eiro), kā arī prioritāro pasākumu realizēšanai (2,8 miljoni eiro).
Pēc tikšanās Abu Meri Latvijas Radio teica, ka papildus plānots pievienot vēl 25,6 miljonus eiro, tādējādi kopumā slimnīcām šogad atvēlot vairāk nekā 85 miljonus eiro:
"Nav problēmas. Lūdzu, saprotiet. Nav nekādu pazīmju, ka nebūs pakalpojumu pieejamības. Tās lietas neeksistē. Šobrīd no 1. janvāra nauda ir piešķirta.
Šī [25,6 miljoni eiro] būs papildus, kas nāks maijā. Biedrība uzskata, ka mums no šīs [61 miljoni eiro] summas jāņem ārā algas. Tāpēc ir strīdi.
Viņi uzskata, ka tīri slimnīcas bez [papildu] atalgojuma nedabūja tos 80 [miljonus eiro], kā viņi gribēja. Mums ir jāsaprot, ka naudas ir tik, cik ir. Tā, ka būtu sliktāk, nekā pagājušajā gadā – nē. Ir labāk. Nav iespējams būt sliktāk."
Biedrība: Finansējums daļēji pārnesās uz iepriekšējo gadu
Lai gan ministrs uzskata, ka kopsaucēju ar Slimnīcu biedrību šodien ir izdevies panākt, biedrībā apgalvoja pretējo.
Ja pēc Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta aplēsēm budžeta pieaugums slimnīcām ir par nepilnu 61 miljonu eiro, tad Latvijas slimnīcu biedrība saka – tā nav. Pieaugums ir par nepilniem 24 miljoniem, bet 37 miljoni jau iztērēti pērn, lai segtu pieaugošās izmaksas.
"Tas knifs ir tur, ka šā gada finansējums daļēji pārnesās uz iepriekšējo gadu. Viņi kompensēja to, kas pagājušogad tika izdarīts. Tā starpība starp slimnīcu finansējumu, kāds ir nepieciešams, lai nodrošinātu algas, intensīvās terapijas un pacientu ēdināšanu, ir tie 37 miljoni," Latvijas Televīzijai pauda Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Biedrība uzskata, ka kopsaucējs ar ministriju nav atrasts, tāpēc pastāv risks turpmāk pacientiem slimnīcās nodrošināt kvalitatīvu palīdzību:
"15. februārī ir jāizmaksā darba algas, kurās ir ministrijas apsolījums – 10% pieaugums –, bet izrādās, ka tur ir ļoti daudz ierobežojumu. Tur ir ierobežojumi, ko gan ministrija, gan slimnīcu vadītāji tulko atšķirīgi – ja slimnīcas nevarēs pielikt to darba samaksu, tas nozīmē, ka ir jāsamazina personāls, lai atlikušajiem, kas paliek strādāt, varētu [algu] pielikt. Tas, protams, ir atkarīgs no pacientu skaita. Daudzās slimnīcās ir pateikts, ka kopējais pacientu skaits samazinās."
Cik darbinieku slimnīcās var nākties atlaist, pagaidām neesot zināms.
Lai gan ministrija jau iepriekš informējusi, ka slimnīcām šogad atvēlēs 61 miljonu eiro, Kalējs apgalvoja, ka atšķirīgo interpretāciju dēļ slimnīcas reāli saņēmušas vien 23 miljonus eiro.
Slimnīcās domā, kā lāpīt iztrūkumu
Jau šobrīd ne vienai vien slimnīcai vai veselības aprūpes iestādei ir jādomā, kā tikt galā ar iztrūkumu par iepriekšējo gadu. Viskritiskākā situācija bija Daugavpils reģionālajā slimnīcā – 5,6 miljonu eiro zaudējumi gada beigās.
Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode norādīja, ka slimnīca šobrīd pārslēdz līgumus ar tās darbiniekiem: "Šobrīd galvenais juridiskais moments – mēs pārslēdzam visus līgumus, lai mazinātu virsstundu skaitu, kas mums gadā ļaus ietaupīt divus miljonus.
Aizejam uz summēto darba laiku vidējam personālam un ārstiem uz triju mēnešu periodu, kas atļauj mums drusku izlīdzinātu šo izdevumu sadaļu. Protams, ka mēs ļoti minimizējam visus izdevumus saimnieciskajā daļā."
Vaivode uzsvēra, ka samazināt hospitalizāciju skaitu slimnīcā nedrīkst, jo pacientu skaits, kuriem tāda nepieciešama, nesamazinās.
Tikmēr Dobeles un apkārtnes slimnīcas vadība atzina, ka gads ir noslēdzies ar zaudējumiem, bet parādsaistību nav.
Veselības ministrs Abu Meri sacīja, ka šobrīd budžetā vēl ir rezervēta papildu summa veselības nozarei, no kuras 25 miljoni paredzēti slimnīcām: "Īpaši uzņemšanām, īpaši rajoniem, kuriem nepieciešami piemēram, konkrēti pakalpojumi, kas ilgstoši vajadzīgi. Līdz ar to mēs gribam stiprināt slimnīcas tīklu."
Par to, kā ieguldīt solītos 25 miljonus, sapulces dalībnieki vienojās lemt februāra sākumā.
