Lai gan kultūra ir spējīga ceļot pāri robežām, tas, kas šobrīd notiek daudzās Eiropas valstīs, kurās pret krievu kultūru izturas piesardzīgi vai no tās izvairās vispār, ir saprotama reakcija.
Autora ziņas
1974. gadā, aizejot mūžībā Argentīnas prezidentam Huanam Peronam, viņa sieva un viceprezidente Isabella Perona kļuva par pirmo sievieti prezidenti pasaules vēsturē. Tomēr viņas politika izrādījās neveiksmīga, un viņa zaudēja varu militārā apvērsumā 1976. gada 24. martā.
Ungārijas Republika, kas bija izveidojusies Pirmā pasaules kara beigās, sabrūkot Austroungārijas impērijai, ieslīga vairākus gadus ilgā iekšpolitiskā krīzē. Kaimiņvalstis atņēma Ungārijai plašas teritorijas, valsts iekšienē jaunā demokrātija tika samalta radikāli kreiso un reakcionāro spēku cīņā. Viens no šīs drāmas cēlieniem bija boļševistiskā Ungārijas Padomju Republika, kas tika nodibināta 1919. gada 21. martā.
Visas impērijas agri vai vēlu sabrūk, un šāds liktenis draud arī Krievijai, kas diktatora Vladimira Putina vadībā līdz ar karu Ukrainā ir spērusi platu soli impērijas izjukšanas virzienā. Šādu viedokli sarunā ar Latvijas Radio paudis trimdā dzīvojošais Krievijas politologs Dmitrijs Oreškins.
Krievijas diktators Vladimirs Putins liek Krievijas sabiedrībai kārtot eksāmenu, ko tā nav spējīga nokārtot. Tā pēdējo gadu notikumus un Putina sākto karu Ukrainā vērtē trimdā dzīvojošais Krievijas politologs Dmitrijs Oreškins.
1990. gada 11. martā toreizējā Lietuvas Republikas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Lietuvas valstiskās suverenitātes atjaunošanu. Lietuva bija pirmā no Baltijas nācijām, kura spēra šo soli, un pirmā arī sadūrās ar Padomju Savienības centrālās varas mēģinājumiem apturēt šo virzību.
Mūsu ēras 321. gada 7. martā Romas imperators Konstantīns Lielais ar savu dekrētu noteica nedēļas septīto dienu kā Neuzvaramās Saules dievībai veltītu, kurā impērijas pilsoņiem pienākas atpūsties no nedēļas darbiem. Šo tradīciju no Romas mantojusi arī mūsdienu pasaule.
1899. gada 6. martā Baijera farmācijas uzņēmums Vācijā reģistrēja jaunu preču zīmi – medikamentu ar nosaukumu "aspirīns". Salicilskābe – viela, kuras dziednieciskā iedarbību dažādu augu sastāvā cilvēce bija novērojusi jau pirms gadu tūkstošiem – tagad bija pārtapusi moderna medikamenta formā.
Krievijas sāktais karš Ukrainā turpinās jau 10 gadu, un šajā laikā ukraiņiem nācies krietni pārvērtēt savu attieksmi pret lielo kaimiņu, kas ilgu laiku uzdevās par ukraiņu "brāļu tautu".
Domājams, 44. gadā pirms mūsu ēras romiešu kalendārā ir pirmais garais gads ar 366 dienām un 29 dienām februārī, savukārt 1584. gads katoļticīgajā Eiropā uzskatāms par pirmo noteikti zināmo garo gadu modernā izpratnē.
Jau ilgstoši sabiedrībā izskan dažādi viedokļi par Dailes teātra dibinātāja, režisora Eduarda Smiļģa attiecībām ar padomju okupācijas varu. Lai tās labāk izprastu, Latvijas Radio raidījumā "Šīs dienas acīm" žurnālists Eduards Liniņš apkopojis dažādus sarunu fragmentus, kur uz Smiļģa paveikto atskatās teātra zinātnieki Jānis Siliņš un Līvija Akuratere, kā arī Smiļģa skolniece Aina Matīsa.
1455. gada 23. februāri tradicionāli min kā datumu, kad grāmatu iespiešanas izgudrotājs Johans Gūtenbergs Maincā pabeidzis Bībeles drukāšanu. Gūtenberga izgudrojums reizēm tiek dēvēts par nozīmīgāko Eiropas civilizācijas vēsturē, jo radījis eksplozīvu rakstītās informācijas aprites pieaugumu.
1994. gada 12. februāra – Lillehammeres ziemas olimpiādes atklāšanas dienā – no Norvēģijas Nacionālā mākslas muzeja tika izzagts viens no tā lielākajiem dārgumiem – Edvarda Munka glezna "Kliedziens". Pēc dažiem mēnešiem šedevru izdevās atgūt – gluži neskartu.
Analizējot Krievijas vēsturi, redzamas divas tendences. No vienas puses, vara cenšas unificēt un centralizēt Krieviju, no otras puses – tiklīdz centrālā vara pavājinās, burtiski uzplaukst lokālās. Līdz ar to Krievijas iedzīvotāji var sagādāt pārsteigumus, taču tikai tad, kad mazināsies Vladimira Putina vara. Tad sāksies juku laiki, jo Krievija ies vēl tālāk autoritārisma virzienā, un būs vēl sliktāk, nekā ir tagad, bet tad pakāpeniski kļūs labāk, Latvijas Radio raidījumā "Kas būs ar Krieviju?" vērtēja vēsturnieks Valdis Klišāns.
Krievijas nolūki revanšēties par Padomju Savienības sabrukumu bija skaidri redzami, taču mūsu pašu biznesa un īstermiņa peļņas intereses pārsniedza morālās un stratēģiskās, un mēs paši karu savā ziņā finansējām – caur naftas un gāzes iegādi, Latvijas Radio raidījumā "Šīs dienas acīm" pauda Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītājs, vēsturnieks Dainis Poziņš.
1972. gada 24. janvārī Guamas salas džungļos tika nejauši notverts Soiči Jokoi – bijušais Japānas Impērijas armijas seržants, kurš te bija slēpies kopš 1944. gada. Līdzīgi gadījumi zināmi arī citur Dienvidaustrumāzijā, un arī Baltijā ir bijuši mežabrāļi, kuri pēc Otrā pasaules kara vienatnē slēpušies mežā desmitiem gadu.
1558. gada 23. janvārī ar Krievijas cara Ivana IV karaspēka iebrukumu Livonijā sākās Livonijas karš. Iznīcinot viduslaikos pastāvējušo ģeopolitisko izkārtojumu Livonijā, šis karš iesāka Jauno laiku vēstures posmu tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā.
Janvāris pirms 33 gadiem – 1991. gadā – Rīgā bija Barikāžu laiks. Tūkstošiem cilvēku, nosprostojuši pieeju svarīgākajiem pārvaldes un sakaru centriem, nevardarbīgās pretošanās akcijā nosargāja Latvijas virzību uz valstiskās suverenitātes atjaunošanu.
Pirms 33 gadiem – 1991. gada 13. janvārī – Vecrīgā un dažviet citur Latvijas galvaspilsētā sāka slieties barikādes un citas aizsargbūves. Tā Latvijas neatkarības kustība reaģēja uz padomju militāristu un citu neatkarības pretinieku uzbrukuma draudiem Latvijas valdības institūcijām, medijiem, sakaru centriem. Sākās "Barikāžu laiks" – kulminācija Baltijas nāciju cīņā par suverēna valstiskuma atjaunošanu.
Sarkanās armijas uzbrukums Otrā pasaules kara Austrumu frontē, kas sākās 1945. gada 12. janvārī, sagrāva vācu Reiha spēkus Polijas centrālajā daļā un atsvieda tos līdz pat Berlīnes pievārtei. Vācijas galvaspilsētas krišana Sarkanās armijas rokās līdz ar to bija vairs tikai laika jautājums.
Krievijas armijas uzbrukums pie Rīgas, kas Latvijas vēsturē ieguvis Ziemassvētku kauju nosaukumu, ilga no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim (pēc jaunā stila). Ielūkojamies tā laika latviešu preses rakstītajā par šo notikumu.
1869. gada 28. decembrī Savienotajās Valstīs tika izsniegts pirmais patents košļājamās gumijas ražošanai. Tiesa, mūsdienās pazīstamo košļeni sāka ražot pēc citas tehnoloģijas, kuras pamatā bija gadsimtiem senas Meksikas indiāņu čiklas sveķu košļāšanas paražas.
Nīderlandiešu kapteiņa Ābela Tasmana ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kas 1642. gada 18. decembrī sasniedza Jaunzēlandi. Pirmā sastapšanās ar arhipelāga pamatiedzīvotājiem maoriem nebija no patīkamajām.
1964. gada 11. decembrī argentīniešu marksists Ernesto Gevara, plašāk pazīstams kā Če Gevara, Kubas marksistiskā režīma vārdā uzstājās Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā. Šī uzstāšanās vainagoja leģendārā latīņamerikāņu revolucionāra politisko karjeru, kurā gan drīz pēc tam šķīrās no Fidela Kastro vadītā Kubas režīma.
1941. gada 8. decembrī ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts uzstājas Kongresā ar runu, ko vēlāk nosauks par "Negoda runu". Tā ir uzruna, kas ievada nepilnu stundu ilgo ārkārtas sēdi, kuras laikā ASV pasludina karu Japānas impērijai. Iepriekšējās dienas uzbrukums Pērlhārborai ir šokējis ASV sabiedrību, un tā ir gatava doties karā.
1941. gada 7. decembrī Japānas impērijas kara flotes aviācija veica pēkšņu uzlidojumu Savienoto Valstu jūras spēku nozīmīgākajai bāzei Pērlharborā, Havaju salās. Pēc šī uzbrukuma Amerikas Savienotās Valstis iesaistījās Otrajā pasaules karā ar visu savu milzīgo potenciālu, kas lielā mērā izšķīra šī kara gaitu.
1956. gada asiņainie notikumi Ungārijā atbalsojās arī tā gada vasaras olimpiādē Melburnā. Naidīgums starp PSRS un Ungārijas sportistiem kulminēja 1956. gada 6. decembra mačā starp abu valstu ūdenspolo izlasēm, kas pat ieguvis īpašu nosaukumu – "Asinis baseinā".
Bulla, kuru pāvests Inocents VIII izdeva 1484. gada 5. decembrī, aizsāka vienu no pretrunīgākajiem un neizprotamākajiem procesiem Eiropas vēsturē – raganu prāvas.
Londonas migla, kas daudziem asociējas ar literatūras un mākslas tēliem, patiesībā bija dzīvībai bīstams smogs. Migla, kas pārklāja Londonu 1952. gada 4. decembra naktī, kļuva par apmēram 12 000 cilvēku nāves cēloni.
1939. gada 30. novembrī Padomju Savienība sāka iebrukumu Somijā – mēģinājumu ar militāru spēku pakļaut mazo kaimiņvalsti. Par šo Staļina režīma militāro avantūru Sarkanajai armijai nācās samaksāt dārgu cenu.
Moldova decembra vidū cer saņemt uzaicinājumu sākt iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību. Lielākā daļa Moldovas sabiedrības atbalsta šo soli un valdība ļoti cenšas pārliecināt arī pārējos, intervijā Latvijas Radio raidījumam "Divas puslodes" stāsta Moldovas Ārlietu un Eiropas integrācijas ministrijas valsts sekretāre Stela Leuka.
1959. gadā Francijas prezidents Šarls de Golls uzstājas ar runu Strasbūrā, paužot ideju par vienotu Eiropu "no Atlantijas līdz Urāliem".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
