ĪSUMĀ:
- Jēkabpils reģionālā slimnīca aizņēmusies 700 tūkstošus eiro, gaidot solīto valsts finansējumu.
- Paliekot parādā valstij, slimnīcai mazāk parādu piegādātājiem.
- Slimnīcā atlaisti darbinieki, tāpēc jāpārmaksā virsstundās arī par viņu trūkumu.
- Izdegšanas dēļ slimnīcas darbinieki nereti atsakās strādāt virsstundas.
- Ambulatorās pārstrādes kompensēšanai slimnīca no valsts gaida pusmiljonu eiro.
Pagājušā gada beigās Jēkabpils reģionālā slimnīca aizņēmumu ikdienas izdevumu segšanai ņēma 700 tūkstošu eiro apmērā. Apmēram šāda summa slimnīcas budžetā izpalika sakarā ar stacionāro pacientu skaita kritumu.
SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs skaidroja:
"Lai šo nosacīto caurumu budžetā kompensētu, protams, ka mēs izvēlējāmies ņemt aizņēmumu. Cits scenārijs būtu neizmaksāt atalgojumu, piemēram."
Paliekot parādā valstij, mazāk palikuši parādā piegādātājiem. Un tomēr, līdzīgi kā Daugavpils reģionālajā slimnīcā, arī šeit naudas "galu savilkšanai" trūkst.
"Faktiski gadu noslēgt būs sarežģīti, tas nozīmē, ka būs nepieciešams papildu finansējums. Lielākā izdevumu sadaļa ir atlīdzības, kas nozīmē, ka šajā sadaļā vislielākā ekonomika ir panākama. Tas rada negatīvu mikroklimatu iestādē," pauda Keišs.
Konkrētu atlaisto darbinieku skaitu valdes priekšsēdētājs neatklāja, sakot, ka to ir ne vairāk kā 20, pārsvarā tehniskie darbinieki. Pārmaksāt nākas arī par darbinieku trūkumu.
Tā kā trūkst, piemēram, traumatologu, esošajiem nākas maksāt dubultā par virsstundām. Un par to slimnīcā briest neapmierinātība ne tikai no finansiālā aspekta.
Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļas vadītāja Ilze Bikova sacīja, ka aizvien biežāk kolēģi atsakās strādāt virsstundas. Viņa pieņem, ka tas tā varētu būt izdegšanas un pārstrādāšanās dēļ: "Strādājot virsstundas, var saņemt vairāk, bet, no otras puses, jāsaprot, kas ir svaru kausos. Tas ir brīvais laiks, tā ir atpūta, ģimene."
Vēl ambulatorās pārstrādes kompensēšanai slimnīca no valsts gaida pusmiljonu eiro. Tas ir jau no iepriekš, nevis šonedēļ piešķirtā papildu finansējuma veselības nozarei. Veselības ministrijā stāsta, ka ir informēti par Jēkabpils reģionālās slimnīcas aizņēmumu, norādot, ka tas ir tās īpašnieku lēmums.
Slimnīcas kapitāldaļu turētājs, aizņēmuma sakarā arī galvotājs, ir Jēkabpils novada pašvaldība. Pašvaldības parādsaistības nākamgad būs izaugušas līdz 17%, un tas darījis bažīgu Finanšu ministriju.
KONTEKSTS
Veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīti 85,8 miljoni eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro, un brīdina, ka ar piešķirto finansējumu nebūs iespējams sniegt visus valsts apmaksātos pakalpojumus. Latvijas slimnīcām 2023. gadā piešķirts par trešdaļu mazāk naudas nekā nepieciešams. Par to, ka, taupot naudu, varētu nākties samazināt pakalpojumu klāstu, runāja vairāku slimnīcu vadītāji.
Taču ar skaļu paziņojumu gada sākumā klajā nāca Daugavpils reģionālā slimnīca, norādot – ja nebūs risinājuma papildu finansējumam, slimnīcai rudenī draud bankrots. Daugavpils reģionālās slimnīcas pieaugošo parādsaistību dēļ tika atlaisti arī vairāki darbinieki.
